Lai arī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau iepriekš brīdinājusi, ka tās mājaslapā publiskotie 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir provizoriski un nav uzskatāmi par galīgajiem, virkni kandidātu to labošana pamatīgi uzbudinājusi.
Aizvien vairāk sūdzību saņemot Drošības policija, viena no versijām ir par krāpšanos, izmantojot šoreiz netipiski lielo skaitu (3,5%) tukšo aplokšņu. Sūdzas arī kandidāti, kas pēc pirmajiem provizoriskajiem rezultātiem jau vīkstījās uz Saeimu, bet pēc dienas nāca vilšanās. Sūdzas Saeimā vispār netikušās partijas. Vēlēšanu rezultātu uzskaites godīguma apšaubīšana, jo īpaši no zaudētāju puses, bijusi vienmēr. Var jau to uzskatīt par atsevišķu narcisu un sazvērestības teoriju fanātiķu iedomām, tomēr – nav dūmu bez uguns.
Lielākais satraukums ir PLL rindās, kur konkurence daudzu kandidātu un pieredzējušo politiķu un mazā mandātu skaita dēļ ir visasākā, ne mazāk nervi kutināti, kalkulējot, cik un kuri būs ievēlēti no neprognozējamiem vislatviešiem un cik – no pārbaudītajiem tēvzemiešiem. Vienu pozīciju vislatvijiešu dominantē tēvzemiešiem izdevās atgūt Kurzemē, kur sākotnējo punktu līderi Jāni Iesalnieku tomēr apsteidza TB/LNNK eksministrs Gaidis Bērziņš (starpība 125 punkti). Īsts trilleris risinājās Kurzemē starp PLL deputātu kandidātiem. Par vienīgo apvienības mandātu punkts punktā cīņa gāja starp Edgaru Zalānu un Aināru Baštiku. Zalāna sākotnējo līderību otrdien pārņēma Baštiks, bet pēc rezultātu korekcijas par nieka 20 punktiem līderību atguva Zalāns. Daudzviet punktu starpība starp ievēlētajiem un neievēlētajiem cilvēkiem ir ļoti neliela, starp ievēlēto Imantu Jāni Bekešu (PLL) Latgalē un Vitāliju Aizbaltu tikai 8 punkti – astoņas izdarītas atzīmes. Tas ir spilgts piemērs tam, ka kandidātu svītrošana un plusošana ir reāls vēlētāju ietekmes instruments. Tā efektivitāti pierāda arī trekni izsvītrotie cilvēki, kas iepriekš publiskas uzmanības lokā nonākuši ar negatīvi vērtētu rīcību, tostarp esošie un bijušie ministri, Saeimas komisiju vadītāji.
Salīdzinoši, piemēram, Lietuvā, kur ir jaukta – proporcionālā un vienmandāta apgabalu – vēlēšanu sistēma, vēlētājam nav tiesību sajaukt partiju izvēlēto kandidātu numerāciju. Tas savukārt rada nelabvēlīgu augsni partijās, kur augstāku vietu sarakstā un līdz ar to nemaināmi lielākas izredzes tikt ievēlētam var izcīnīt ne tikai ar savu kompetenci un simpatizēšanu vēlētājiem, bet arī vai jo īpaši – ar naudas maka biezumu. Maināmās kandidātu listes nemaz nav tik izplatītas pasaulē, un, lai arī tām var rast savus trūkumus, plusu noteikti šai sistēmai ir vairāk, tāpēc jāuzmanās, lai politiķu neapmierinātības vilnis ar skaitīšanas ķibelēm neaizskalotu pašu sistēmu.
Lai arī rūkoņa par skaitļu mainību ir pamatīga, CVK šefs Arnis Cimdars apgalvo, situācija nav ne labāka, ne sliktāka kā citkārt, tikai šoreiz provizoriskie rezultāti publiskoti uzreiz, kas turklāt ļāvis agrāk pamanīt kļūdas. CVK informācijas atklātības likums neļauj liegt pieeju valsts iestādes rīcībā esošai informācijai. Tādējādi – kamēr CVK nav uzlikusi zieģeli uz kļūdainiem rezultātiem, pasludinot tos par galīgajiem, pārmest tai ko vairāk par nervu kutināšanu no likumiskā viedokļa nevar. Tajā pašā laikā notikušais liek nopietni padomāt par uzlabojumiem vēlēšanu organizācijā vai arī beidzot saņemties elektroniskās balsošanas ievešanai, kādu citviet pasaulē jau lieto vairākus gadus. Mēs ar to izskatāmies stipri senili.
Labi, mūžīgais arguments – nav naudas elektroniskās balsošanas ieviešanai, bet ir lietas, kas izdarāmas arī bez naudas. Jau pirms vēlēšanām Neatkarīgā ar A. Cimdaru runāja par šaurajām vietām sistēmā. Protams, ir cilvēciskais faktors, kļūdīšanās iespējas, bet nez vai ir izskausti visi apzinātas krāpšanas riski un līdz minimumam samazinātas kļūdīšanās iespējas. Galvenokārt tāpēc, ka CVK nav ietekmes uz vietējo iecirkņa komisiju veidošanu, sastāvu. Vietējie ķēniņi to var veidot pēc sava ģīmja un līdzības. Uz jautājumu, kā CVK var atbildēt par to, ka komisija būs politiski neitrāla un nodrošinās godīgu vēlēšanu norisi, A. Cimdars neilgi pirms vēlēšanām spēja vien bilst: "Mēs atbildam par to, lai tas, kas atkarīgs no mums, būtu izdarīts, bet nevaram pateikt: ej un dari tā, ja tā nedarīsi, atbrīvosim, būs slikti!", bet nenoliedza, ka "teorētiski var tā būt, ka, ja ir negodīga komisija, tiek noteikts negodīgs rezultāts, ievēlēta dome, kas atkal izveido attiecīgu komisiju, un izveidojas apburtais loks".
Par to, kāpēc CVK vadībai nav ietekmes uz vietējo iecirkņu komisiju veidošanu, var spekulēt, bet vismazāk tajā ieinteresēta pati CVK. Var kurnēt par sistēmu – bet tā ir pašu likumdevēju rokās, un beidzot laiks tai ķerties klāt, nekalkulējot, kā, iespējams, pašiem būs izdevīgāk, jo, kā redzam šo vēlēšanu rezultātu skaitīšanas gadījumā – izraktās vai neaizbērtās bedrēs var iekrist arī paši.