Šodien sākas 10. Saeimas vēlēšanu sarakstu pieņemšana Centrālajā vēlēšanu komisijā, pie kuras namdurvīm droši vien garas rindas nebūs – partiju kārtas numuru izlozēs atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, kur tos saņēma sarakstu iesniegšanas secībā.
Sarakstu iesniegšanas laika tuvošanās beidzot piezemējusi gan tos deputātus, kas brīvajā peldējumā devās pēc TP aiziešanas no koalīcijas, gan tos, kas vēroja partiju apvienošanās procesus, gan tos, kas kalkulēja partiju reitingus un attiecīgi savas iespējas tikt pie nodrošinātas, neslikti apmaksātas sēdvietas nākamajos četros gados, kas Latvijas ekonomikai nesolās būt stabili. Precīzāk – stabili pozitīvi. Tāpēc – labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.
Vienotība (V) pēc panākumiem Rīgas domes vēlēšanās paspēja jau pērn pievilkt daudzus ātrās politiskās karjeras tīkotājus, bet pēdējā mēneša laikā ar lielāko magnētismu izcēlusies ZZS. Simpātijas pret to un tās "jauno identitāti" sajutis ilggadējais tēvzemietis komponists Imants Kalniņš, bijušais tautpartijietis, Saeimas "zelta balss" īpašnieks Jānis Klaužs, Latgales gaismas nesējs Rihards Eigims, kas pēdējā laikā bija "sociāldemokrāts". Kurzemē līdz šim zem TP karoga startējusī sociālo lietu speciāliste, Liepājas partijas pārtāve Aija Barča logu uz Saeimu arī cirtīs caur ZZS. Vispār Liepājas partijas taktika ir ļoti slīpēta: salikt savus cilvēkus vairākos sarakstos, cerot uz lielāku savas partijas pārstāvniecību un ietekmi Saeimā. Tās cilvēki pat gatavi nevis paši izvēlēties, bet paļauties – kur vadība sūtīs, tur iešu!
Cilvēku staigāšana pa partijām nav tikai šo vēlēšanu parādība, tā nebūtu tik izplatīta, ja sabiedrībai būtu krasas iebildes. Attieksme ir visai vienaldzīga, jo vēlētājs nejūt nekādas ideoloģiskas atšķirības starp tām un partijas identificē lielākoties ar to līderiem. Un te nevar vēlētājam neko pārmest, jo pašas partijas ideoloģijas ir piemālējušas mirkļa vajadzībām vai projektiem, savai mazspējai un devušas priekšroku labāk ejošam populismam. Tādēļ, ja neesi partijas spices vai triecienbrigādes pārstāvis, bet vienkāršs melnā darba darītājs Saeimā vai reģionos, tad ir vienalga, vai esi TB/LNNK, TP, ZZS. Ideoloģiski šim rotācijas lokam varētu pieskaitīt arī Vienotību, atšķirīgi var būt vienīgi psiholoģisko īpašību tipāži.
Partijas šādi ņem ne tikai cilvēkus, bet tirgus daļas.
J. Klaužam stabils fanu pulks un vesela biedrība ir Līvānos, A. Barčai – Liepājā un plašāk Kurzemē, bet R. Eigims varētu stiprināt ZZS ierasti vājās pozīcijas Latgalē, no kurienes 9. Saeimā tika ievēlēti tikai divi ZZS deputāti.
Bet galvenā partiju kauja tomēr notiks Rīgā un Vidzemē, no kurienes ievēlamo deputātu skaits ir teju uz pusi lielāks nekā no citiem vēlēšanu apgabaliem. Tāpēc arī to lokomotīves tiek uzskatītas par patiesi spēcīgākajiem trumpjiem.
Rīga noteikti dimdēs. Rīgas vicemēram Aināram Šleseram (PLL) nebūs tik viegli kā Rīgas domes vēlēšanās, kur atgaiņāties kā no uzmācīgi sekojošas mušas nācās praktiski vienīgi no Ģirta Valda Kristovska (PS), arī pašam Kristovskim nāksies vairāk pastrādāt ar smadzeņu krokām, jo divreiz vienā upē neiekāpsi – šoreiz vajadzēs ne tikai kritizēt ērti kritizējamo Šleseru, bet arī pašam ko piedāvāt, turklāt jācīnās ar cilvēkiem, kam ir kaut kāds priekšstats par ekonomiku. Saskaņa uz lielo kauju laidīs savu tēvu Jāni Urbanoviču, lai gan viņam kā rēzeknietim nebūtu nekādu problēmu viegli tikt Saeimā no Latgales. Cīņā ar Saskaņu par krievvalodīgo balsīm Šlesers varētu cerēt uz listē esošā Alekseja Šeiņina palīdzību, kam pieder izdevniecība Petits. Ja ZZS, kas vēl oficiāli nav nosaukusi savu lokomotīvi Rīgā, tur palaidīs Aivaru Lembergu, kam aptaujas rāda milzīgu vēlētāju atbalstu, spalvas ies pa gaisu ne pa jokam. Nav jābrīnās, kāpēc LPP/LC deputāts Oskars Kastēns atsauca savu parakstu no likumprojekta, kas ļautu pēc ievēlēšanas Saeimā neatteikties no pašvaldību deputātu mandāta pēc tam, kad O. Kastēns "bija saņēmis papildu informāciju".
Citā, iespējams, mazāk konfrontējošā stilā varētu ritēt Vidzemes līderu kaujas. Te Vienotība deleģējusi savu populārāko politiķi – premjeru Valdi Dombrovski, ZZS – zemkopības ministru Jāni Dūklavu, PLL – eksprezidentu Gunti Ulmani, bet Saskaņa, kas pagaidām te kā vadošo nosaukusi Ivanu Klementjevu, ja vēl neizcels kādu pārsteigumu, vairāk paļausies uz partiju apvienības brendu.
Interesanti, ka virkne rīdzinieku vai cilvēku, ar kuru vārdu vēlētājiem nesaistās īpaša reģionālā piederība, kā līderi startēs no mazo mandātu skaita apgabaliem, piemēram, Andris Šķēle (PLL), Sarmīte Ēlerte (V) Aigars Štokenbergs (V) no Zemgales, Aleksejs Loskutovs (V) no Latgales, Solvita Āboltiņa (V) no Kurzemes. Lai gan arī no tiem jāievāc sava raža un nevar visas olas likt vienā grozā, tomēr tas norāda arī uz viņu salīdzinoši zemāko ražības potenciālu.
Partijas pārsvarā deleģējušas vecās sejas no Saeimas vai pašvaldībām, bet trūkst jaunu, kas varētu nest svaigu skatu uz politiku, ekonomiku, sociālo jomu, izglītību. Par tādām neuzskatu pāris vienkārši gados jaunos ātri izceptos "padomniekus", kam pašiem vēl padomi vajadzīgi.
Āboltiņa uz jautājumu, kāpēc sarakstā ir tik daudz pašvaldības deputātu, Neatkarīgajai bildusi: "Šīs Saeimas vēlēšanas Latvijas parlamentārajai demokrātijai un tiesiskumam būs izšķirošas, tāpēc svarīgi, lai jaunās Saeimas veidošanā iesaistītos ikviens, kas līdz šim savu profesionalitāti, demokrātijas vērtības un spējas ir pierādījis darbos." Iespējams, šī atbilde izskaidro iemeslus: politiķi acīmredzot uzskata,ka "profesionalitāti un demokrātijas vērtības" spējīgi demonstrēt tikai politiķi, deputāti. Sabiedrības vairākumam diemžēl ir pretējs viedoklis – ka politika ir vieta, kur šīs vērtības tiek degradētas. Politiķi, kuru redzeslauks nesniegsies tālāk par savu degungalu un kuri uzskatīs sevi par Latvijas asi, nespēs nedz atgūt sabiedrības uzticību, nedz izvest valsti no krīzes. Par to liek šaubīties arī partiju centrēšanās uz kandidātu sarakstiem, piemirstot par programmām. Nez vai ko varētu gaidīt no to īsajām 4000 zīmju versijām, kas jāiesniedz līdz ar kandidātu listēm. Detalizētāku redzējumu neviena vēl necenšas dot. Tieši programmām, jo īpaši ekonomiskajam aspektam vēlētāji solījuši pievērst lielāku uzmanību nekā jebkad. Cerams, ka tā arī būs un ka programmām ne tikai noticēs uz vārda, bet arī izpratīs kopsakarības.
***
UZZIŅAI
Ievēlamo deputātu skaits vēlēšanu apgabalos 10. Saeimā
Rīga 29
Vidzeme 27
Latgale 16
Zemgale 15
Kurzeme 13