Atlaist nedrīkst atstāt!

© F64

Iniciatīva ar Saeimas deputātu vairākuma vēlmi atbrīvot no amata Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) vai vismaz tās vadītāju nonākusi kutelīgā situācijā – atbrīvošanas juridiskais pamats ir slidens, bet politiska atbrīvošana noliktu tik augstu atbildības latiņu, kuru turpmāk politiķi nez vai spētu un gribētu pārvarēt.

Sākotnējā vēlme atbrīvot visu NEPLP, izņemot jaunievēlēto padomes locekli Daci Ķezberi, reducējusies līdz atbildīgās komisijas projektam atbrīvot tās vadītāju Aināru Dimantu, par ko galavārdu balsojumā Saeima varētu teikt 8. jūlijā.

Par politiķu vēlmi nepalaist sabiedriskos medijus un to uzraugu platākā brīvsolī liecina allaž valdošās kaislības ap padomes ievēlēšanu, ap LTV, Latvijas Radio un to vadītāju izvēli vai nomaiņu. TV un radio ir iedarbīgs ierocis politiskajās kaujās. Nepārliecina Dimanta kunga publiskais brēciens, ka padome ne reizi vien saskārusies «ar zīmīgiem mājieniem, kas skar to vai citu LTV sižetu vai LR raidījumu», kuru neņemšana vērā varot būt iemesls padomes atlaišanai. Ja Dimants par šiem mājieniem nav informējis uzreiz, tad viņš piesedz šādus politiķus, kuru vārdus sabiedrība būtu pelnījusi zināt. Tāpat pārspīlēti šķiet mēģinājumi Dimanta atlaišanu saistīt ar mediju neatkarības iedragāšanu. Lai arī NEPLP un tās pārraugāmajās jomās krustojas vairāku spēlētāju intereses un atklājas arī Vienotības iekšējās cīņas, ne Dimants, ne NEPLP vadītāja amats nav galvenais mediju neatkarības garants. Mediju neatkarība ir stiepjams jēdziens. Mediji Latvijā nevar izdzīvot bez reklāmdevējiem, sabiedriskie mediji atkarīgi no politiķu piešķirtās naudas un likumiem, kas nereti tiek grozīti atbilstoši valdošajai konjunktūrai.

Nav izslēgts, ka šajā epopejā ir arī kādi politiķu savtīgi motīvi, ka NEPLP un līdz ar to sabiedriskie mediji varētu būt ierauti varas komplektā, kura daļas tiek pārdalītas, mainoties tās vai citas institūcijas vadītājam. Tomēr padome ar tās vadītāju ir primāri atbildīga par tās lēmumiem, neizdarībām, kādas konstatētas ne viena vien, sākot jau ar Valsts kontroles (VK) revīziju par padomes neefektīvu rīcību ar 1,8 miljoniem eiro pērn. Eļļu ugunij pielējusi arī nereaģēšana uz necenzētu vārdu straumēm radio pieci.lv raidījumā, atmiņā atsaukta Radio Skonto plus programmas maiņa, to ļaujot pārveidot par krievu valodā raidošu staciju. Vēl – komunikācijas grūtības starp padomi un Saeimu, padomi un komercraidorganizācijām.

Virkni VK revīzijā minēto pārmetumu varētu norakstīt uz paviršību, un jautājums, cik daudz paviršību darba devējs gatavs pieciest. Vairāki aizrādījumi liek aizdomāties par padomes (ne)profesionalitāti – nav pietiekami kontrolēta darbu (ne)izpilde, ļauts sabiedriskā pasūtījuma veicējiem komerctelevīzijās par atsevišķu raidījumu veidošanu segt arī uzņēmuma bāzes izmaksas par biroja interneta, telefonsakaru pakalpojumiem, telpu uzturēšanu. Padome vēl tikai apmēram pirms mēneša papildināja OTV sabiedriskā pasūtījuma plānu, lai gan jau ilgāku laiku televīzijai bija finanšu problēmas un parādi, kā dēļ nesen pārtraukta tā bezmaksas apraide. Pati NEPLP algojusi uzņēmumus darbiem, kas būtu jādara pašiem... NEPLP ir virkne tīri tehnisku funkciju, kur jābūt izpratnei par specifiskām lietām, cilvēkiem ar izglītību finansēs, bet Saeima lielākoties ievēlē tos, kas skaisti, vispārīgi runā vai kuri ir sabiedrībā pazīstamāki, vēl uztaisot atlases šovu. Tāpēc ir arī liela Saeimas atbildība par šo padomi, kāda ievēlēta pēc iepriekšējās Saeimas tā dēvētā Mūrnieces – Ēlertes saraksta.

Lai vai kā, ja tiešām atbrīvos Dimantu, mediju neatkarība nedz būtiski palielināsies, nedz iedragāsies, tomēr tas radīs precedentu. Sliktu, ja turpmāk iestāžu vadītāju atbrīvošanai pietiktu ar politisku vai personisku nepatiku, kas ļautu atbrīvoties no valdošajai elitei neērtiem, bet sabiedrības vairākuma intereses aizstāvošiem cilvēkiem. Labu, ja tā būtu mācība budžeta tērētājiem, ka uz darbu ir ne tikai jānāk (vai jābrauc ar taksi), bet arī jāpanāk rezultāts, ka darbs jāpadara rūpīgi, ka paviršībai ir sekas. Ja arī turpmāk tamlīdzīgi VK pārmetumi tiks ņemti vērā nopietnāk. Vienīgi pārņem šaubas, vai politiķi var garantēt tik augstas latiņas turēšanu arī turpmāk.



Viedokļi

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Svarīgākais