Eiropas Tautas partijas (Latvijā ETP ietilpst Vienotība) priekšvēlēšanu kongress Dublinā (Īrija) no 6. līdz 7. martam Latvijā pārsvarā tika pieminēts kā pasākums, kas atrisināja intrigu ar bijušā premjera Valda Dombrovska iespēju kandidēt uz Eiropas Komisijas prezidenta posteni.
Taču pēc būtības tas iezīmēja vadlīnijas, ar kurām valdošās partijas 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs dosies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām šā gada maijā. Ticība, ka Eiropā arī nākamo Eiropas Parlamenta sasaukumu valdīs labēji centriskie spēki, dvesa no teju visām runām un tika ar sajūsmu uzņemta kongresa delegātu vidū. Vai tas izdosies? Atbildes gan būs jāmeklē katrā ES valstī individuāli.
Taču līdzšinējā «taupības» plate ir nomainīta: tagad ETP runā par sociāli orientētu tirgus ekonomiku, konkurētspējas palielināšanu, jauniešu bezdarba likvidēšanu, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropai esot jākļūst vairāk pragmatiskai un mazāk birokrātiskai, uzsvēra vairāku valstu līderi . Kas viņiem traucēja mazināt birokrātiju līdz šim? Tas gan netapa skaidrs. Eiropai esot pēdējos piecus gadus bijuši paši sliktākie laiki, kam var piekrist, – tā pati Latvija ir bijis piemērs ekonomiskās krīzes drūmākajām ainām. Tam, ka nākamos piecus gadus būs labāk, – tam nāksies noticēt vien uz vārda.
Ar pagurušo Junkeru uz vēlēšanām
Sava Eiropas Komisijas kandidāta nominēšanai bija jākļūst par ETP kongresa kulmināciju – tam tika gatavotas gan īpašas balsotāju aprocītes ar zilām gaismiņām, kuras iemirdzējās brīdī, kad paziņoja rezultātu, gan skanēja dinamiskamūzika. Taču mundrums nebija manāms ne ievēlētā kandidāta – ilggadējā Eiropas politiķa Žana Kloda Junkera – sejā, ne arī kongresa delegātos. Junkera ievēlēšanu patiesībā tiešām nodrošināja vien Valda Dombrovska tālredzīgi pieticīgā pakāpšanās malā, lai izpatiktu Vācijas delegācijai, kuras ietekme uz tālāko Eiropas Komisijas sastāvu būs neapšaubāma. 380 delegātu balsis no aptuveni 700 balsojušiem nav daudz. Junkers, kurš savas runas teica gan angļu, gan franču, gan vācu valodās, runāja saprātīgi un cienījami: par to, ka cīņu ar bezdarbu nedrīkst atstāt sociālistiem, par to, ka Eiropai vienmēr jāatbalsta miermīlīgi konfliktu risinājumi, jābūt naidīgai pret ekstrēmismu un jābūt vienotai – bez dalīšanas austrumu, rietumu, dienvidu un ziemeļu Eiropā. Labas runas, bet vai gudra pensionāra tēls spēs aizraut Eiropu? Visticamāk, ka ne. Pat paši delegāti ar sajūsmu sagaidīja leģendārā īru rokmūziķa un sabiedriskā darbinieka Bono runu, bet ar krietni vien mazāku entuziasmu applaudēja cilvēkam, kas nu kļuvis par vienu no organizācijas publiskajām sejām.
Un laikam jau tas arī nav tik svarīgi, kas ir šī publiskā seja – Latvijā, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu un Vienotības panākumus tajās nodrošinās saraksta personāliju (Dombrovskis, Kalniete, Pabriks, Kariņš, Vaidere, Šadurskis utt.) vilkme. Un ne jau tas, kurš ir ETP grupas kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam un nomainīs tajā Žozē Manuelu Barrozu.
Ukrainas kārts krīt par labu politiķiem
Ja kopumā šobrīd var teikt, ka Eiropas vadošajiem politiķiem nav ne jausmas, kā glābt Ukrainu ar tās sagruvušo ekonomiku un vājo valsts varu, tad var teikt to, ka Ukrainas problēmas ir lielisks runu tramplīns tiem pašiem vadošajiem politiķiem. Tas nav pārmetums, bet gan fakta konstatācija: Ukrainas krīze dod iespēju Eiropai parādīt, par kādām vērtībām tā iestājas. Vācijas kanclere Angela Merkele kongresā tūlīt to atgādināja, uzsverot, ka Eiropā var strīdēties par visādiem jautājumiem, bet nekad ne par pamatvērtībām: cilvēka cieņu, viedokļa, preses, ceļošanas, ticības brīvību. Un, protams, Vācijas kanclere arī uzdeva toni, izsakoties par Ukrainas krīzes risinājumu – tikai diplomātisku un miermīlīgu, bez militāru līdzekļu izmantošanas. «Eiropa – miera kontinents» – tas tika uzsvērts arī citu runātāju nostājā par Ukrainas krīzi. No cietuma izlaistās Jūlijas Timošenko aizkustinošā runa ukraiņu valodā, Janukoviča opozicionāra, UDAR līdera Vitālija Kļičko aicinājumi Eiropai palīdzēt Ukrainai kongresā rada dzirdīgas ausis, taču zināms filtrs tam bija: Merkele noraidīja Timošenko prasības pēc ekonomiskām sankcijām pret Krieviju.
Ukrainas krīze zināmā mērā nozags Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un politiķi to labi apzinās: tāpēc šis bija jautājums Nr. 1 ETP kongresā, arī pieņemot asi nosodošu rezolūciju Krievijas agresijai Krimā. Eiropas vēlētājiem gan vajadzētu būt prasīgiem pret politiķiem, uzstājot ne vien uz atbalstu demokrātiskām vērtībām, bet arī uz godprātīgu attieksmi pret savu valstu pilsoņiem, nemēģinot taisīt «lielo politiku» uz viņu interešu rēķina.
***
UZZIŅAI
- Eiropas Tautas partija šobrīd ir lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā
- Eiropas Tautas partijas pārstāvji ir premjeri 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs