Lasot deklarācijas preambulu, automātiski rodas jautājums: kā tas tiks realizēts? Izlasot deklarāciju un viedokļus kopumā, izsmeļošas atbildes uz minēto jautājumu nav.
Par lūgumu man izvērtēt sadaļu par valsts pārvaldi un pašvaldībām.
Deklarācijā nepamatoti otršķirīgā vietā atrodas šīs sadaļas punkti, tikai 16. un 17. vietā. Tieši no valsts pārvaldes un pašvaldību uzbūves, struktūras, līdzekļu administrēšanas ir atkarīga visas valsts funkcionēšana t.i., gan veselības aprūpe, gan izglītība, gan transports, kultūra, sports utt.
Pret valsts pārvaldes punktiem būtisku iebildumu nav.
Par sadaļu Pašvaldības:
Sadaļā minētie punkti rada priekšstatu, ka reforma notiks, bet ne vairāk. Piekrītu, ka jāveido divu līmeņu pašvaldības, un otrā līmenī izveidoto administratīvo teritoriju pārvaldi veiks prefekti, bet otrā līmeņa pašvaldību un prefektu funkcijām jābūt daudz plašākām (par to vēlāk).
Pilnīgi nesaprotams un nevajadzīgs ir „17.3. Pārskatīt līdzšinējo pašvaldību projektu finansēšanu, nosakot lielāku pašvaldību līdzfinansējumu projektos.” Ko tas dos? Ieekonomēsies līdzekļi. Nepiekrītu. Vispirms jāatceras, ka pašvaldību līdzekļi ir tie paši nodokļu maksātāju līdzekļi, kuri tiek administrēti caur pašvaldībām. Otrkārt, realizējot projektus, pašvaldība parasti ņem aizņēmumu, kuru vēlāk atmaksā vairāku gadu garumā. Sliktam pašvaldības vadītājam ir vienalga, cik liela pašvaldības daļa jāatmaksā, jo tas būs vēlāk.
Sadaļā nosauktie punkti neparāda, ka notiks būtiskas pārmaiņas, kas nesīs acīmredzamus uzlabojumus valstī, kas ir pretrunā ar JKP un KPV LV iepriekš pausto nostāju.
Iepazīstoties ar pārējo partiju viedokļiem („raibi, kā dzeņa vēders”), rodas iespaids par šajās partijās esošo politiķu totālu nekompetenci, vai arī apzinātu „spēli”, lai saglabātu esošo kārtību.
Tā kā esmu arī iepriekš centies izklāstīt savus, arī profesora Keiša izstrādātos priekšlikumus valsts attīstībai, redzu, ka šie priekšlikumi tomēr nav līdz galam izprasti un ņemti vērā. Tāpēc vēlreiz īsi mēģināšu pateikt būtību:
Lai attīstītu visu valsti, reģionus, lauku teritoriju vienmērīgi, ir nepieciešami līdzekļi. ES reģionālā politika balstās uz ES dalībvalstu (katras valsts) reģionu vienmērīgu attīstību. To palīdz nodrošināt ES struktūrfondu līdzekļi. Ir divas pieejas ES struktūrfondu apgūšanā. Viena ir reģionālā pieeja, kur katras valsts reģions tiek pielīdzināts ES vidējam attīstības līmenim un katrs reģions saņem ES līdzekļus līdz tas sasniedz attīstības līmeni 75% no ES vidējā attīstības līmeņa. Latvijā šobrīd reģionu nav. Līdz ar to nav iespējama vienmērīga attīstība valstī, nīkuļo Latgale, pārējie reģioni, bezdarbs, aizbrauc iedzīvotāji utt. Latvija visa valsts nosaukta par reģionu. Latvijā ES līdzekļu realizēšanai tiek izmantota sektoriālā pieeja t.i. caur ministrijām, realizētas programmas konkursu kārtībā. Līdz ar to līdzekļi nenonāk mazattīstītajās valsts teritorijās, pašvaldībās, reģionos, bet gan tur, kur sekmē lobiji, piemēram, pie varas esošās partijas un politiķi (Lembergs, Kučinskis, Sesks, Ušakovs, Rāviņš, utt.). Iepriekš pie varas esošas partijas ir veiksmīgi pielāgojušās ES struktūrfondu šādai „apgūšanai”. Tāpēc nav jābrīnās, ka tās darīs visu, lai saglabātu esošo kārtību.
Lai nonāktu un darbotos ES līdzekļi visā valsts teritorijā, ir jāmaina līdzekļu apgūšanas sistēma. Es piedāvāju Latvijā ar jauno ES programmēšanas periodu (2021.-2027.) pāriet uz ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanu izmantojot reģionālo pieeju. Laika trūkuma dēļ to var izdarīt tikai nākošā jaunā valdība.
Lai varētu realizēt iepriekš minēto, ir jāizveido pieci administratīvie (konstitucionālie) reģioni atbilstoši LR Satversmes 3. pantam: Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales, un arī Rīgas, kur katrs no reģioniem tiks pielīdzināts ES vidējam attīstības līmenim un saņemts tam pienākošos līdzekļu daudzumu. Viens no iemesliem, kāpēc ir jābūt šo reģionu prefektiem ir tas, ka līdz nākošajam ES programmēšanas periodam vairs nav iespējams izveidot vēlētas reģionu pašvaldības.
Nākošais solis ir jaunajai valdībai nekavējoties jāveic izmaiņas mūsu valsts galvenajos attīstības dokumentos, Nacionālajā attīstības plānā u.c., lai paredzētu jauno pieeju valsts reģionālajā attīstībā.
Katrs no reģioniem izstrādā savu attīstības programmu (2020.-2027.), kur katram reģionam būs zināmas attīstības programmas uzņēmēju atbalstam, ceļu un citu infrastruktūras objektu būvniecībai utt. Tas nozīmēs, ka objektu izvēlēs konkursa nebūs., bet līdzekļi garantēti nonāks reģionos. Konkurss būs firmām, kuras objektu būvēs. Atbildību par reģiona attīstība būs prefektiem, kas būs valdības „garā roka”. Nepieciešams, lai prefekti piedalītos valdības sēdēs.
Līdz jaunajam ES programmēšanas periodam jāvienojas ar ES komisiju par ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanu izmantojot reģionālo pieeju.
Tas ir īsumā. Šiem punktiem vajadzētu būt nākošās valdības deklarācijas pamatā, ja tiešam ir vēlēšanās veikt pārmaiņas valstī. No otras puses jaunā pieeja dotu iespēju strauji attīstīt reģionus, visu Latvijas teritoriju, atgriezt latviešus no ārzemēm.
Priekšvēlēšanu laikā esmu pārstāvējis JKP un Latgales iedzīvotājiem esmu centies dot cerību, kā arī pamatojis reformu nepieciešamību. Lūk, izvilkums no manas uzrunas iedzīvotājiem: Pēdējā laikā daudz tiek runāts par valsts nozagšanu, Lūk, viens piemērs! Kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, Latgalei nozagti Eiropas Savienības paredzētie līdzekļi vairāk kā miljards eiro apmērā. Lūk, kāpēc Latgalē neattīstās ražošana, valda nabadzība, tiek slēgtas skolas un slimnīcas, iedzīvotāji, galvenokārt, jaunieši pamet Latgali. ES struktūrfondu mērķis ir palīdzēt atpalikušiem reģioniem. Lai saņemtu līdzekļus, noteiktais kritērijs ir 75% no ES vidējā iekšzemes kopprodukta(IKP) uz vienu iedzīvotāju. Lai gan Rīga šo kritēriju jau sen ir pārsniegusi, ES struktūrfondu līdzekļu liela daļa, 43% no visiem ES līdzekļiem, tik un tā tiek ieguldīta Rīgā un tās apkārtnē. Notiek atklāta līdzekļu nozagšana no citiem Latvijas reģioniem. Piemēram, 2008. gadā Rīgas pilsētas IKP uz iedzīvotāju bija 12234 lati, jeb 95,85% no ES vidējā, tajā pašā laikā Latgalei tikai 4378 LVL uz vienu iedzīvotāju, jeb 30,8% no ES vidējā. Iedomāsimies situāciju, ja Latvijai iztrūktu Latgale, tad no 4,5 miljardiem eiro, kuri piešķirti Latvijai 2014.-2020. gada plānošanas periodā, Latvijai paliktu aptuveni 3 miljardi EUR, ja iztrūktu Vidzeme, arī būtu par miljardu mazāk. Līdzīgi arī, ja nebūtu Kurzemes un Zemgales. Cik līdzekļu Latvijai pienāktos no ES, ja Latvijā būtu tikai Rīga un tās apkārtne? Atbilde: ne cik, jo ir pārsniegts ES vidējais dzīves līmenis. Tad rodas jautājums, kāpēc šos ES līdzekļus pilnā apjomā nesaņem Latgale, Vidzeme, Kurzeme un Zemgale? Pie varas esošās partijas nedomā atvainoties, mainīt situāciju un atdot Latgalei pienākošos līdzekļus.
Gribu piebilst, ka kopš neatkarības atgūšanas katrs no reģioniem, arī Latgalē ir veikta datu statistika, IKP, ieguldīto investīciju apjoms utt. Izveidojot citu skaitu reģionu, pie varas esošie politiķi cer izdzēst šo statistiku, sākt jaunu statistiku, jaunos reģionos, un aizmirst savas kļūdas, noslēpt neieguldīto investīciju un ES līdzekļu apjomu Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē.
Un vēl KPV LV piedāvātais 9 reģionu modelis ir vecs, no 90-jiem gadiem dāņu speciālistu priekš Latvijas izstrādātais modelis, kas balstās uz toreizējo Dānijas reģionu modeli. Bet jau 2002.-2004. gados Dānijā izveidoja piecus reģionus, līdzīgi kā to piedāvājām mēs ar profesoru.
Deviņu reģionu modeli vienmēr ir lobējušas Lielo pilsētu apvienība, pilsētu vadītāji Lembergs, Sesks, Rāviņš, Ušakovs, Truksnis, Daugavpils, Valmieras, Jēkabpils un Rēzeknes mēri, kā arī bijušie Lielo pilsētu apvienības izpilddirektori Kučinskis un Valainis. Pie esošās ES līdzekļu sadales šāds reģionu modelis šķiet viņiem būtu piemērots, jo pavērtos ceļš uz vēl lielāku līdzekļu piesaisti šīm pilsētām. Bet šāds modelis nenodrošinātu visas teritorijas attīstību. Diemžēl šie vadītāji skatās šauri, lokāli. Pārsteidz KPV LV atbalsts šo mēru piedāvātajam deviņu reģionu modelim.
Latvijā bieži tiek veikti dažādi politiskie eksperimenti. Piemēram, valsts reģionālās politikas pamatā šobrīd paredzēts attīstīt deviņas lielās pilsētas un divdesmit vienu novadu centru. Līdzīgu pieeju nav iespējams atrast vēl kādā no ES dalībvalstīm. Mēs piedāvājam Latvijā realizēt reģionālās attīstības modeli, ko sekmīgi veic lielākā daļa ES dalībvalstu.
