Vides darbi

Šodien ar dažādiem pasākumiem visā pasaulē tiks atzīmēta starptautiskā Zemes diena. Tās mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību tam, kā padarīt dzīvesveidu videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku.

Par 2021.gada dzīvotni izraudzītas upju straujteces un dabiski upju posmi - Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops, informēja Latvijas Dabas fondā (LDF)

Ekonomikas ministrija izstrādājusi konceptuāli jaunu risinājumu ūdens patēriņa uzskaites problēmām dzīvokļos, lai samazinātu ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņus.

Uzņēmums Rīgas meži apsaimnieko Rīgas pašvaldībai piederošos mežus ne tikai pilsētā, bet arī ap to – teju 62 tūkstošus hektāru. Mūsdienās mežu galvenā virsvērtība ir gādāt par gaisa kvalitāti un pilsētnieku atpūtu. Tagad, kad vismaz puse Latvijas iedzīvotāju apmetušies Rīgā un tās apkārtnē, šķiet, ir īpaši sarežģīti nodrošināt Pierīgas mežos bioloģisko daudzveidību.

Pēdējā gada laikā no sarunām par zaļāku un videi draudzīgāku saimniekošanu, šķiet, esam tikuši soli uz priekšu, un gan Latvijas valsts, gan Eiropas Savienības mērogā tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kas dos iespēju samazināt atkritumu apjomu, akcentējot plastmasas atkritumu problemātiku. Intervija ar Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāju Jurģi Ugoru.

«Pēc Baltijā lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) Daugavgrīva rekonstrukcijas attīrītajos sadzīves notekūdeņos, kas tiek izvadīti Baltijas jūrā, ir nodrošinātas Eiropas Savienībā pieļaujamās slāpekļa un fosfora normas. Fosfora un slāpekļa izmeši veido labvēlīgu vidi Baltijas jūras eitrofikācijai jeb aizaugšanai. Esam sakārtojuši notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru, kā to prasa esošā likumdošana, taču pēdējā laikā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir aktualizējies jautājums par mikroplastmasu un antibiotikām, kas nokļūst dabā. SIA Rīgas ūdens analizē notekūdeņos 21 piesārņojošo parametru, kas noteikts likumdošanā. Ne mikroplastmasas piejaukums, ne antibiotiku daudzums pašlaik netiek mērīts. Tam būtu nepieciešama specifiska aparatūra un metodes, lai to varētu analizēt notekūdeņos,» skaidro BAS Daugavgrīva direktors Māris Zviedris.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Lai godātu Liepājas kā jūras un ostas pilsētas vēsturi un tradīcijas, 8. jūlijā Jūras svētku laikā jau otro gadu tiks rīkota "Jūrasbraucēju Kuršu Vikingu liellaivu sacensības".

Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas centrs SIA Liepājas RAS uzņēmuma attīstības stratēģijā 2015.–2020. gadam izvirzījis vairākus stratēģiskos mērķus, tostarp sabiedrības iesaisti un izglītošanu, lai panāktu vides aizsardzības ilgtspējīgu attīstību, samazinot noglabājamo atkritumu daudzumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi kvalitatīvu rīcībpolitiku klimata pārmaiņu samazināšanai. Šim nolūkam pieejamie līdzekļi tiek tērēti citām vajadzībām, kā arī ieguldīti arvien neefektīvākos projektos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā "Vai klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi tiek plānoti un izlietoti efektīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām?".

Lai Latvija sasniegtu mērķi, kas paredz pārstrādāt 50% sadzīves atkritumu, valstī jāturpina attīstīt atkritumu šķirošanas infrastruktūru un atkritumu pārstrādi. Tās ir rūpes ne tikai par vidi un tīru pasauli nākamajām paaudzēm, bet arī iespēja samazināt izmaksas, kas rodas, vedot atkritumu kalnus uz poligoniem. Eco Baltia grupā ietilpstošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia vide vadītājs Jānis Aizbalts intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā atkritumu šķirošana ļauj samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu.

Pļaviņu Hidroelektrostacijas (HES) teritorijā notikusi aptuveni divu kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Gada laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs saražo 312 kilogramu sadzīves atkritumu jeb teju kilogramu dienā. No tiem šķiroti un pārstrādāti tiek vien 15 %. Pārējos apglabā zemē atkritumu poligonos, kur tie gulēs simtiem un tūkstošiem gadu, ražojot videi kaitīgās siltumnīcu gāzes. Lūk, daži vienkārši padomi, kā ikdienā samazināt atkritumu daudzumu – skaidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Ragn-Sells vadības pārstāve Inese Letinska.

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus, ir audzis. AS “Latvijas Zaļais punkts ” un pētījuma centra “SKDS” veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā šķiro teju puse jeb 45% iedzīvotāju. Visvairāk atkritumus šķiro Vidzemes reģiona iedzīvotāji – 55%, bet vismazāk –Rīgas iedzīvotāji – tikai 35%. Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi šķirot savus atkritumus, ja vien šāda iespēja būtu, tā norādījuši 70%.

Aicinot autovadītājus saudzēt dabu un taupīt dabas resursus, AS „Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar SIA „Narvesen Baltija” un auto preču vairumtirdzniecības uzņēmumu SIA „Getz Nordic” jau ceturto gadu organizē akciju „Dod kannai otru iespēju!”. Akcija norisinās no 21.novembra līdz 2017.gada 28.februārim. Autovadītāji,kuri nodos tukšo vējstikla šķidruma kannu speciālajā konteinerā “Neste”degvielas uzpildes staciju“Narvesen” tirdzniecības vietās, varēs piedalīties loterijā.

Iedzīvotāji labprāt vēlas iesaistīties atkritumu šķirošanā un labprāt to darītu, ja tas būtu pietiekami ērti, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Bieži vien Rīgas pilsētas iedzīvotāji veic dzīvokļa remontu vai visai vismaz lielgabarīta mēbeļu pārkārtošanu (piemēram, virtuves skapju, plauktu un iekārtu nomaiņu): cilvēki atbrīvojas no vecām un nevajadzīgām lietām – tajā skaitā arī lielgabarītu atkritumiem. Ārā tiek mesti veci dīvāni, matrači, plaukti, kā arī remonta laikā radušies būvgruži, informē portāls info.riga.lv.

Nedrukājot un nepavairojot papīra formāta dokumentus, bet parakstot tos digitāli, izmantojot drošu elektronisko parakstu, ko izsniedz "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), pērn saudzēti 1780 koki, aplēsuši LVRTC pārstāvji.

Latvijai būtu jāseko Igaunijas un Lietuvas piemēram un jāievieš dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ar mērķi veicināt iepakojuma efektīvāku savākšanu un nenokļūšanu atkritumos dabā, secināts bezalkoholisko dzērienu ražotāja SIA "Cido grupa" un tirgus izpētes centra SKDS veiktajā 1005 iedzīvotāju aptaujā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, lai pieņemtu stingru ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) audzēšanu reglamentējošu likumu.

Ik gadu Daugavā tiek ievietotas 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kurās labvēlīgos apstākļos tiek iznērsti vismaz 20 miljoni ikru. Tuvojoties zivju nārsta periodam, sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" šīs ligzdas arī šogad izgatavoja "Latvenergo" koncerna darbinieki un klienti, aģentūru LETA informēja "Latvenergo".

Intervija ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktori Rudīti Veseri.