«Pēc Baltijā lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) Daugavgrīva rekonstrukcijas attīrītajos sadzīves notekūdeņos, kas tiek izvadīti Baltijas jūrā, ir nodrošinātas Eiropas Savienībā pieļaujamās slāpekļa un fosfora normas. Fosfora un slāpekļa izmeši veido labvēlīgu vidi Baltijas jūras eitrofikācijai jeb aizaugšanai. Esam sakārtojuši notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūru, kā to prasa esošā likumdošana, taču pēdējā laikā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir aktualizējies jautājums par mikroplastmasu un antibiotikām, kas nokļūst dabā. SIA Rīgas ūdens analizē notekūdeņos 21 piesārņojošo parametru, kas noteikts likumdošanā. Ne mikroplastmasas piejaukums, ne antibiotiku daudzums pašlaik netiek mērīts. Tam būtu nepieciešama specifiska aparatūra un metodes, lai to varētu analizēt notekūdeņos,» skaidro BAS Daugavgrīva direktors Māris Zviedris.
Attīra kvalitatīvi
Baktērijas ir dzīvs organisms un reaģē uz izmaiņām notekūdeņu sastāvā. Ik dienu Rīgas notekūdeņus attīra 580 tonnas baktēriju, kam jātiek galā ar virsmas aktīvo vielu. «Ja apstātos kanalizācijas novadīšana un ūdensapgāde, tad Rīgā divu nedēļu laikā sāktos slimības un epidēmijas,» vērtē M. Zviedris. «Mūsu uzdevums ir attīrīt notekūdeņus līdz tādam līmenim, lai neietekmētu apkārtējo vidi. Bioloģiskās attīrīšanas stacijā kontrolē fosforu, slāpekli, organisko oglekli un citus ķīmiskus savienojumus, kas rodas, kad ūdens ir izlietots un nonāk kopā ar pārpalikumiem no tualetēm, izlietnēm un ražotnēm kanalizācijas tīklos un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.»
Vienlaikus ar fosfora un slāpekļa daudzuma kontroli BAS Daugavgrīva kontrolē arī smagos metālus, naftas produktus, sadzīves ķīmijā ietilpstošos ķīmiskos savienojumus. Pēc BAS Daugavgrīva rekonstrukcijas, kas ilga no 2011. līdz 2014. gadam, Rīgas notekūdeņu kvalitāte ir līdzvērtīga Skandināvijas valstu nodrošinātajai kvalitātei.
Pēc notekūdeņu sastāva ir iespējams konstatēt, kā mainījušies cilvēku paradumi, un tas ir interesantāk, nekā varētu šķist. Kādus veļas pulverus lietojam, kādu kanalizācijas cauruļu materiālu izmantojam, ko ēdam un cik daudz ūdens lietojam. Diemžēl pagaidām ne visas potenciāli veselību ietekmējošās vielas ir iespējams nodalīt, lai tās nenonāktu dabā un cilvēku organismā. Tāpēc aktuāla kļūst ražotāja un produkta lietotāja atbildība.
Plastmasa cirkulē dabā un cilvēkos
Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst jautājums par mikroplastmasas konstatēšanu un tās ietekmi uz cilvēka veselību. Sadaloties plastmasas iepakojumiem, dabā nonāk niecīgi plastmasas pārpalikumi, kas nav ar aci redzami. Mikroplastmasa nonāk apkārtējā vidē arī, piemēram, no kosmētikas. Tagad kosmētikas līdzekļos izmanto speciāli sagatavotu plastmasu, kas noberž ādu un, mazgājot seju, nonāk notekūdeņos. Un tālāk - Baltijas jūrā. Arī mazgājot drēbes, kuru sastāvā ir mikronos mērāmi mikroplastmasas matiņi, tie nonāk notekūdeņos un tur nesadalās. Mikroplastmasa ir arī zobu pastu sastāvā, lai padarītu to lietošanai patīkamāku. Metālapstrādē pulēšanai agrāk izmantoja smiltis, bet tagad - speciāli izgatavotu plastmasu, kura noārda metāla oksīdu kārtas un nonāk atpakaļ vidē kopā ar metāla pārpalikumiem.
Baktērijas, kas veido bioloģisko masu, BAS Daugavgrīva apstrādā notekūdeņus, lai tos drīkstētu novadīt Baltijas jūrā - tās spēj pārstrādāt tikai organiskus savienojumus. Plastmasas to skaitā nav. Tas nozīmē, ka mikroplastmasa vai nu nonāk un paliek Baltijas jūrā, vai arī atgriežas cilvēku barības ķēdē. Proti, zivis uzņem mikroplastmasu, cilvēks apēd zivis, tādējādi gada laikā pasaules iedzīvotāji kopumā apēd līdz divām tonnām mikroplastmasas. No cilvēka organisma tā vai nu tiek izvadīta, vai arī cirkulē organismā. Vērtējot slimību cēloņus, zinātnieki pašlaik pēta mikroplastmasas ietekmi.
Farmaceitisko līdzekļu drauds
Notekūdeņos nonāk arī farmaceitiskie savienojumi. Cilvēkam uzņemot nekontrolēti daudz medikamentu, tie izvadās no ķermeņa un nonāk notekūdeņos. Tāpat kā mikroplastmasa, arī šie savienojumi turpina cirkulēt dabā, jo attīrīšanas iekārtas tos nespēj pārstrādāt. «Mums nav informācijas, kāda ir ietekme uz cilvēka turpmāko veselību un barības ķēdi, bet ir universitātes, kur to pēta. Un uz šo pētījumu bāzes tiek kārtota likumdošana. Piemēram, ibumetīns ir populārs pretsāpju līdzeklis. Tonnās mērāmos daudzumos tas nonāk atpakaļ dabā un rada mikrobioloģiskās sugas, kuras ir imūnas pret šo preparātu. Visticamāk, pēc kāda laika ibumetīns vairs neiedarbosies, tāpat kā tagad penicilīns ir zaudējis savu iedarbību. Tāda tendence veidojas,» komentē M. Zviedris.
Veļas pulveru sastāvs ir svarīgs
BAS Daugavgrīva direktora vietnieks Romāns Neilands norāda - kā liecina stacijas darbības princips, notekūdeņus attīra bioloģiski organismi baktērijas. Tāpēc ir svarīgi, lai baktērijas spētu sadalīt tos savienojumus, kas nonāk attīrīšanas iekārtās. Tikai viens piemērs par ikdienā lietotu mazgāšanas līdzekli - veļas pulveri. «Labi mazgā i dārgākais, i lētākais pulveris, bet no tā sastāva atkarīgs, cik viegli to sadalīt un pārstrādāt. Bioloģiskie pulveri ir dārgāki, bet tā tiešām ir - tie ir dabai draudzīgāki,» skaidro R. Neilands.
Noķer arī svešķermeņus
Notekūdeņos nonāk pilnīgi viss, ko cilvēks lieto savā ikdienā, un arī tas, kam tur nevajadzētu nonākt. «Liekas, kas nu tur liels, viens vates kociņš. Bet kad tie atpeld līdz attīrīšanas iekārtām un akumulējas sūkņos, tad ir redzētas pat vairākas tonnas vates kociņu, kas nosprosto sūknēšanu,» noteic M. Zviedris.
Attīrīšanas iekārtās nonākušas arī bērnu rotaļlietas, laminēta un derīga autovadītāja apliecība un pat televizors. Starp citu, arī alkoholā esošo piesārņojuma koncentrāciju var izmērīt un izteikt organiskajā ogleklī, pirms tas nonāk notekūdeņos. Un koncentrēts organiskais ogleklis baktērijām labi garšo.
