Saimniekot videi draudzīgi: saglabāt dabas daudzveidību Pierīgas mežos
Uzņēmums Rīgas meži apsaimnieko Rīgas pašvaldībai piederošos mežus ne tikai pilsētā, bet arī ap to – teju 62 tūkstošus hektāru. Mūsdienās mežu galvenā virsvērtība ir gādāt par gaisa kvalitāti un pilsētnieku atpūtu. Tagad, kad vismaz puse Latvijas iedzīvotāju apmetušies Rīgā un tās apkārtnē, šķiet, ir īpaši sarežģīti nodrošināt Pierīgas mežos bioloģisko daudzveidību.
Uz sarunu aicināju SIA Rīgas meži dabas un vides aizsardzības speciālistu Edmundu Račinski. Viņš vairāk nekā 20 gadus nodarbojies ar zaļo vārnu izpēti, dažādu dabas aizsardzības projektu ietvaros izbraukājis vistālākās Latvijas aizsargājamās teritorijas, tagad pārsteigts atzīst, ka Pierīgas mežos netrūkst retu sugu putnu, kukaiņu, augu, sūnu un ķērpju. Edmunds regulāri dodas dabā, piemēram, pārbaudīt kolēģu atrastās lielās putnu ligzdas mežā. Gada laikā Rīgas mežos uzieti teju divi desmiti tādu ligzdu. Vislielākais prieks par tādām, kur pretī raugās perējošs putns: «Biju pārsteigts, kad ieraudzīju pamestā klijāna ligzdā urālpūci, kas tur bija apmetusies nākamajā gadā pēc mežizstrādes - svaigi izstrādātā platībā! Tāpēc saimnieciskā mežā, kur nav aizsargājamu biotopu, ir ļoti svarīgi, kā mēs rīkojamies.»
Bet nevajag iedomāties, ka retie putni ir apdomājušies un tāpēc ligzdo saimnieciskos mežos. Tas ir rūpīgs dabas speciālistu darbs: jebkurā cirsmā ir jāatstāj ekoloģiskie koki. To nosaka normatīvi. Bet svarīgākais - kādus kokus saglabāt. Edmunds turpina: «Plānojot cirsmas, ekoloģiskos kokus var iezīmēt formāli, bet var rūpīgi izvēlēties kokus ar daudzveidīgu nākotnes pienesumu dabai: gan tādus, kuros jau ir lielās ligzdas un dobumi, gan potenciālos ligzdu kokus. Pareizi izdarīta izvēle ir ļoti nozīmīga, jo šie koki kā sugu banka paliks saimnieciskajā mežā uz nākamajiem 100 gadiem. Mēs Rīgas mežos īpaši meklējam tādus biokokus, kas varētu būt vērtīga dzīvotne citām sugām.»
Medņu riests nieka 25 km attālumā no Rīgas centra ir vēl viens Rīgas mežu dārgums. Edmunds stāsta: «Par spīti sēņošanai, ogošanai, sporta sacensībām, braukāšanai un citiem traucējumiem, izrādās, pat mednis te var dzīvot! Jā, šis riests atrodas uzņēmuma kvartālu tālākajā nomalē, bet skaidrs arī, ka vismaz pirms pāris gadsimtiem stabila medņu populācija bija vēl tuvāk Rīgai. Bet - pilsēta izplešas, taču to, kas palicis, cenšamies saudzēt.»
Darbu Rīgas mežos Edmunds Račinskis uzsāka ar dabas vērtību apzināšanu. Jau vairākus gadus uzņēmums sadarbojas ar vēsturnieku un novadpētnieku Aivaru Jakoviču, viņš sarakstījis vairākus ceļvežus par Pierīgas dabas vērtībām. Tie lieti noder dabas eksperta darbā. Noderīga ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāze Ozols. Nenovērtējami lielu darbu jau daudzus gadus iegulda dabas pazinēji, kas portālā dabasdati.lv publicē informāciju par novērotajām sugām. Edmunds Račinskis seko līdzi šiem jaunumiem, sadarbojas ar atsevišķu sugu pētniekiem. Piemēram, Rīga ir Latvijas vistvanagu galvaspilsēta, un Latvijas valsts mežu eksperts Aigars Kalvāns no darba brīvajā laikā kopā ar domubiedriem apkopo informāciju par šo putnu ligzdām pilsētā. Daudzas ligzdas atrodas Rīgas mežu apsaimniekotajos parkos, un uzņēmuma arboristi īpaši gādā, lai šie koki tiktu saglabāti.
Svarīgi ir laikus mežos pamanīt dižus kokus, gan valsts nozīmes, gan potenciālos dižkokus, arī te lieti noder sabiedriskais monitorings.
Trešo gadu notiek biotopu kartēšana jeb dabas skaitīšana. Kad dabas eksperti visus datus būs ievadījuši datu bāzē un tie būs pieejami, uzņēmums varētu attīstīt ainavu ekoloģisko plānu, lai pilnvērtīgāk saglabātu atrastās dabas vērtības.
Puse Latvijas zaļo vārnu ligzdo Rīgas mežos
Edmunds Račinskis jau 21 gadu ir pētījis zaļās vārnas. Pierīgas meži šai mūsdienās eksotiskajai sugai ir izplatības ziemeļu robeža Eiropā, tieši uzņēmuma Rīgas meži kvartālos ligzdo puse no Latvijas zaļo vārnu populācijas. Dabas eksperts stāsta: «Putni ligzdo vietās, kur tuvumā gana daudz barības, lai varētu izbarot mazuļus, tāpēc saimnieciskajos mežos jāatstāj lielu izmēru sausā koksne. Zaļās vārnas pārtiek arī no kukaiņiem, kas attīstās atmirušā koksnē, bet saimnieciskajos mežos tādus parasti izvāc malkai. Vienojāmies ar Rīgas mežiem, ka zaļo vārnu ligzdvietu apkārtnē netiek izsniegtas atļaujas malkas ieguvei. Esmu optimists, jo redzu, dabas sargi ar mežiniekiem aizvien ciešāk sadarbojas un rezultāts neizpaliek.»
Ap Rīgu plašas aizsargājamās teritorijas
Uzņēmuma Rīgas meži paspārnē ir vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: Piejūras un Beberbeķu dabas parki, Garkalnes meži, Ogres Zilie kalni, Jaunciems, Cenas tīrelis, Melnā ezera purvs. Vidzemes pusē Katrīnas mežniecībā ir Dziļezers un Riebezers. Darmštates priežu audze Lielupes tuvumā ir kultūrvēsturisks objekts, te var iebraukt un paskatīties, kāpēc svarīgi mežu atjaunot ar vietējiem apstākļiem piemēroto stalto Rīgas priedi, nevis pirkt sēklas no ārzemēm, kur ganuzēni tās vākuši grāvmalās no strupām priedītēm ar viegli aizsniedzamiem čiekuriem.
Uzņēmums aktīvi piedalās projektos, kas saistīti ar īpaši aizsargājamu un Natura teritoriju apsaimniekošanu. Piemēram, pašlaik Natura projekta ietvaros tiek atjaunots dabas aizsardzības un biotopu atjaunošanas plāns Piejūras dabas parkam. Nav jābrauc simtiem kilometru prom no Rīgas, lai baudītu dabu: tepat Pierīgā izveidotas daudzas dabas takas, kur vērīgs dabas pazinējs ieraudzīs ne vienu vien reti sastopamu augu un dzīvnieku sugu.
Acīs raugās apodziņš
Kad vaicāju par pēdējā laika lielāko pārsteigumu, Edmunds Račinskis rāda fotogrāfiju, kur no koka dobuma raugās Latvijas mazākā pūcīte apodziņš: «Apsekojot Daugavas mežniecību, pirmo reizi mūžā ieraudzīju apodziņu ligzdā. Tā ir liela veiksme, turklāt skaidrs, kur putns ligzdo, un varam šo nogabalu saudzēt. Vēl šajā dienā izcirtumā redzēju divus meža baložus, kas sēdēja uz dobumainas ekoloģiskās priedes zara. Šie dobumi bija melno dzilnu izkalti, bet tagad noder par ligzdvietu meža baložiem, arī šī ar dobumainiem kokiem saistītā suga vairs nav bieži sastopama. Tie ir manas darba dzīves mazie prieki, jo gūstu apliecinājumu: ir vērts piestrādāt pie īsto ekoloģisko koku izvēles saimnieciskā mežā.»
Edmunds Račinskis turpina: «Kad izskaidrojam cilvēkiem, kas un kāpēc notiek mežos, pieaug izpratne. Cilvēki redz, ka mēs strādājam apdomāti. Kad cilvēki iemācās pamanīt mazās sastāvdaļas, no kā sastāv lielā dabas glezna, pieaug pieprasījums pēc šī ģeniālā mākslas darba saglabāšanas. Sabiedrība pieprasa ne tikai materiālus labumus, bet arī saudzīgu attieksmi pret sugām. Ja mežinieki strādā kopā ar dabas ekspertiem, dabas aizsardzība un mežizstrāde var sadzīvot vienuviet.