Rinalds Muciņš: Vides saglabāšanai izšķiroša ir domāšanas veida maiņa

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

- Kādas līdz šim VARAM ir notikušas iestrādnes (plānošanas darbi) saistībā ar iespējamo administratīvi teritoriālo reformu?

- Administratīvi teritoriālās reformas jautājums ir bijis darba kārtībā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Administratīvi teritoriālās reformas likumā, ko pieņēma 1998. gadā, tika noteikts reformas mērķis - izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pašreizējam teritoriālajam iedalījumam pamati ielikti 2008. gadā, kad pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kurš arī šobrīd līdz galam nav realizēts - tā vietā uzsvars tika likts uz pašvaldību brīvprātīgas sadarbības veicināšanu. 2016. gadā izveidotā Māra Kučinska valdība savā deklarācijā noteica uzdevumu izveidot pašvaldību sadarbības teritorijas. Izpildot šo deklarāciju un tai pakārtoto valdības rīcības plānu, VARAM veica konsultācijas ar pašvaldībām, ministrijām un citiem iesaistītajiem partneriem un, balstoties uz Nacionālo attīstības plānu, izveidoja priekšlikumu par 29 sadarbības teritoriju izveidi ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Ministru kabineta komitejā 2018. gada 8. janvārī tika atbalstīts tālākai virzībai VARAM iesniegtais likumprojekts Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz 29 pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi administratīvo teritoriju statusā ar administratīvajiem centriem. Vienlaikus, tālāk virzot likumprojektu izskatīšanai valdībā, VARAM tika uzdots sagatavot turpmāko ceļa karti sadarbībai teritorijās. VARAM pašreiz ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu Par turpmākajiem uzdevumiem (ceļa karte) sadarbības īstenošanai izveidojamās pašvaldību sadarbības teritorijās. Ziņojumā norādīta faktiskā situācija par esošo pašvaldību sadarbību un tālākie risinājumi kopīgu pašvaldību funkciju īstenošanā, kā arī piedāvāti institucionāli risinājumi koordinētas darbības veikšanai starp valsts pārvaldes institūcijām šajā teritorijā.

Nelegālās izgāztuves veidojas haotiski un ir atkarīgas no cilvēku attieksmes pret apkārtējo vidi, tāpēc nevaram teikt, ka likvidētas visas nelegālās izgāztuves, jo, likvidējot vienas, nevar garantēt, ka tāda neveidojas citur. Te ir jārunā par sabiedrības atbildības līmeni

- Kas ir izdarīts, lai sakārtotu lietoto riepu apsaimniekošanas sistēmu un neatkārtotos Jūrmalas gadījums? Vai ir apzinātas visas nelegālās riepu novietnes?

- Nolietoto riepu pārstrādes jautājums ir izaicinājums daudzām Eiropas valstīm. Arī Latvijā ir nepietiekamas nolietoto riepu pārstrādes jaudas. Šī gada 18. septembrī valdība atbalstīja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojums paredz dažādus pasākumus, lai attīstītu pārstrādes un reģenerācijas jaudas, kā arī nodrošinātu jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu. No tiem gribu uzvērt - zaļā iepirkuma principa veicināšanu, lai pārstrādātas riepas vairāk izmantotu būvniecībā, precīzākus kritērijus riepu pārstrādes beigu statusa noteikšanai, lai nevarētu nepilnīgi pārstrādātās riepas uzdot par jaunu materiālu, kā arī jāizvērtē zemes īpašnieku atbildības pastiprināšana, lai samazinātu vēlmi uzturēt faktiski nelegālas izgāztuves.

- Kas izdarīts, lai tiktu ieviesta tā saucamā pudeļu un citu iepakojumu depozītu sistēma, un kāpēc tas līdz šim vēl nav noticis?

- Viens no tīras vides saglābšanas uzdevumiem ir panākt, lai iespējami daudz atkritumu tiktu pārstādīti atkārtotai lietošanai, nevis nonāktu atkritumu poligonos. Līdz šim lielākais uzsvars tika likts uz atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanu, kas nodrošina lielas daļas atkritumu šķirošanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei. Tomēr, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus, šo sistēmu var papildināt ar aprites ekonomiku veicinošo depozīta sistēmu. Tā ir viena no iespējām plašāk iesaistīt sabiedrību un veicina zaļā dzīvesveida popularizēšanu. Vēlos uzsvērt, ka šīs nav konkurējošas, bet viena otru papildinošas sistēmas. Grozījumi Iepakojuma likumā un Dabas resursu nodokļa likumā, kas nosaka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, tika sagatavoti 2017. gada decembrī un iesniegti izskatīšanai valdībā šī gada vasarā. Tālāk iniciatīvu šī jautājuma risināšanā pārņēma Saeima un šī gada 25. oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā, kuri neatšķiras no ministrijas sagatavotajiem.

- Kā notiek visaptverošas atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešana? Kāpēc tas notiek tik lēni?

- Jāņem vērā, ka visaptverošu atkritumu šķirošanu var panākt tikai ar atkritumu radītāju atbildīgu iesaisti šajā procesā. Tāpēc papildus infrastruktūras izveidei un pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams nepārtraukts darbs ar sabiedrību, skaidrojot atkritumu šķirošanas nozīmi un rezultātus. Šeit ir runa par domāšanas veida maiņu, kas ne vienmēr notiek ātri. Šajā sakarā arī VARAM organizēja sabiedrības informēšanas kampaņu Šķiro viegli!, kurai ir pozitīvi rezultāti.

- Kā Latvijas vides stāvoklis izskatās uz ES fona?

- Vides stāvoklis Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir vērtējams kā labs. To nosaka gan dabas, tajā skaitā tās resursu daudzveidība, gan salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits. Latvija izceļas kā valsts ar bagātu dabas daudzveidību un nostiprinātām dabas aizsardzības tradīcijām. Tajā pašā laikā ir arī izaicinājumi, kur ir jāpievērš lielāka uzmanība, piemēram, gaisa piesārņojuma samazināšana pilsētās. Ņemot vērā, ka daļa Latvijas ūdeņu ir saistīti ar citām valstīm, tieši ūdeņus visvairāk apdraud ārējais piesārņojums. Lai arī kopējais atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ir viens no mazākajiem ES, nopietns izaicinājums ir atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde, kur vēl nepieciešams ieguldīt nopietnu darbu un attīstīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Vairāk jālīdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, lai arī turpmāk mēs varētu lepoties ar dabas daudzveidību.

- Vai bieži Latvijas uzņēmumi pārkāpj noteiktās vides normas?

- Valsts vides dienesta sniegtā informācijas liecina, ka par vides normu pārkāpumiem sodīto uzņēmumu skaits pakāpeniski samazinās. 2013. gadā par pārkāpumiem tika sodīti 146 uzņēmumi, 2016. gadā tādu bija 125, bet 2017. gadā jau 69. Šī tendence parāda, ka situācija ar katru gadu uzlabojas, uzņēmumi kļūst atbildīgāki un ievēro vides aizsardzības pasākumus. Sodu samazinājuma tendence pamatojama arī to, ka Valsts vides dienests (VVD) ir mainījis pieeju savā darbībā, īstenojot Ekonomikas ministrijas iniciatīvu Konsultē vispirms, kuras mērķis ir nevis uzreiz sodīt pārkāpēju, bet gan strādāt ar šo uzņēmumu un skaidrot tam par veicamajām rīcībām, lai kopīgi sasniegtu pozitīvu rezultātu. Līdz ar to, konstatējot pārkāpumus attiecīgo uzņēmumu darbībā, soda uzlikšana nav vienīgais mehānisms, ko VVD lieto. Lai panāktu konstatēto neatbilstību novēršanu, VVD šim uzņēmumam dod konkrētu izpildes termiņu pārkāpumu novēršanai.

- Vai visas atkritumu izgāztuves (poligoni) atbilst ES normatīviem un ir pilnībā likvidētas visas nelegālās izgāztuves?

- Kopš šī gadsimta sākuma ir slēgtas vairāk nekā 500 atkritumu izgāztuves, no kurām lielākā daļa arī ir rekultivētas. Latvijā šobrīd darbojas 11 sadzīves atkritumu poligoni un viens bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonsm. Nelegālās izgāztuves veidojas haotiski un ir atkarīgas no cilvēku attieksmes pret apkārtējo vidi un pārējo sabiedrību, tāpēc nevaram teikt, ka likvidētas visas nelegālās izgāztuves, jo, likvidējot vienas, nevar garantēt, ka tāda neveidojas citur. Te ir jārunā par sabiedrības atbildības līmeni. VVD kontrolē vides piesārņojošās darbības, kurām saņemtas atbilstošas atļaujas, un vienlaikus arī reaģē uz visu veidu pārkāpumiem pret vidi. Tāpēc gribu aicināt sabiedrību operatīvi ziņot par dažādiem vides pārkāpumiem, tostarp izgāztiem atkritumiem, VVD ar mobilās lietotnes Vides SOS starpniecību. Lietotni var lejuplādēt bez maksas. Kā lietotne darbojas: redzot dabas piesārņojumu, to nofotografē, tiek pievienotas arī notikuma vietas koordinātas. Ziņu saņem VVD operatīvais dežurants, gadījums tiek nodots risināšanai atbildīgajam partnerim. Ziņotājs tiks informēts par vides pārkāpuma novēršanas gaitu, un tai arī var sekot līdzi vietnē www.videssos.lv

- Kādas ir VARAM iespējas cīnīties pret tiem, kas atkritumus izgāž mežā?

- VARAM ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu pēc iespējas lielāka pieejamība nodot savus atkritumus legālās vietās. Jo tādu būs vairāk un tās atradīsies tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai, jo mazāk atkritumu nonāks vidē. Cīnīties var, izveidojot atbilstošas likuma normas, kā arī iesaistot visu Latvijas sabiedrību.

- Kas ir izdarīts, lai nepieļautu smaku, ogļu putekļu utt. nonākšanu dzīvojamās zonās no ostām gan Rīgā, gan Ventspilī?

- Grozījumi likumā Par piesārņojumu (spēkā no 2018. g. 6. marta) paredz, ka pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kuros noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un monitoringam, lai ierobežotu gaistošo organisko savienojumu emisiju, tajā skaitā piesārņojošās darbības izraisīto smaku izplatīšanos, kas rodas, veicot naftas produktu iekraušanu tankkuģos. Sākot no 2018. gada jūnija, Ventspils ostā visu kuģu, kuros tika iekrauti benzīna grupas produkti un mazuts, kraušana tiek veikta, izmantojot tvaiku savākšanas iekārtas. Tādā veidā ievērojami samazinātas gaistošo organisko savienojumu un sērūdeņraža emisijas no visjaudīgākā emisiju avota - tankkuģu gaisa vārstiem. Vienlaikus arī tiek samazinātas smakas. VVD vides pārvaldes inspektori pastiprināti uzrauga un veic neplānotas pārbaudes uzņēmumu teritorijās. Īpaši šādu pārbaužu veikšana notiek beramkravu un naftas produktu pārkraušanas termināļu teritorijās, kurās rodas putekļu emisijas un naftas produktu smakas. Ventspilī ir emisiju avoti, kuru darbība rada nepatīkamas smakas, ko pilsētas iedzīvotāji sevišķi izjuta šī gada karstajā vasarā. Viens no šādiem avotiem ir mazuta noliešanas dzelzceļa estakāde. Šī gada vasarā pēc VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes prasības tika ierobežots mazuta noliešanas laiks: no plkst. 23.00 līdz 8.00 to nedrīkstēja darīt, lai iedzīvotāji varētu izvēdināt mājokļus un pilnvērtīgi atpūsties. Šāda prasība ir izvirzīta arī operatoram izsniegtajā atļaujā līdz laikam, kad dzelzceļa estakāde tiks aprīkota ar tvaiku savākšanas iekārtu. No šā gada 1. jūnija Ventspilī smaku monitoringam no ostas termināļu darbībām ar naftas produktiem ir izveidota sistēma, kurā uzstādīti 9 e-deguni (3 no tiem ir uzstādīti publiskajās teritorijās, bet 6 uz uzņēmumu robežām, kas ne vienmēr atrodas publiskajās teritorijās). Analizējot 5 mēnešu e-degunu rādījumus, secināts, ka viena monitora rādījumu pārsniegumus ļoti ietekmē pilsētvide. Pat gadījumos, kad ir pūtis DR vējš (virziens no pilsētas uz termināļiem), ir pārsniegumi. It īpaši vasarā pēc lietus, bet oktobrī - laikā, kad privātmājās kurina krāsnis un ir migla, kas neļauj dūmiem izkliedēties. Šobrīd tiek lemts par monitora pārvietošanu uz citu vietu, kur pilsētvides ietekme nebūtu tik jūtama. Pozitīvi vērtējams tas, ka paši operatori seko e-degunu monitoringa rādījumiem, analizē tos un cenšas organizēt savu darbu tā, lai netiktu konstatēti pārsniegumi. Rīgā no gada sākuma līdz 26. oktobrim Vides SOS mobilajā lietotnē ir saņemtas 114 sūdzības par naftas produktu smakām ostai tuvumā esošajos dzīvojamo māju rajonos, galvenokārt no Mangaļu, Vecmīlgrāvja un Sarkandaugavas iedzīvotājiem. Veikto pārbaužu laikā par pamatotām sūdzības atzītas 11 gadījumos, kad smaka ir traucējoša. Daļā gadījumu, kad sūdzība ir atzīta par pamatotu, konkrēts smakas avots netika atklāts, jo viennozīmīgi konstatēto traucējošo smaku nevarēja saistīt ar konkrētu uzņēmuma saimniecisko darbību. Vairākums no saņemtajām sūdzībām ir saistāmas ar AS B.L.B Baltijas Termināls naftas produktu pārkraušanas terminālī Ezera ielā 22 veikto saimniecisko darbību. Attiecībā uz konkrētā termināļa darbību un radītajiem smaku traucējumiem (2 pamatotiem un identificētiem gadījumiem) VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde ir nosūtījusi lēmumu par veicamām rīcībām un tiek risināti jautājumi par traucējošu smaku samazināšanu. Gaisa kvalitātes un putekļu daļiņu koncentrācijas mērījumus Rīgā veic vairākas institūcijas. Pārskatā par gaisa kvalitāti 2017. gadā attiecībā uz benzolu pilsētas fona novērojumu stacijā 2017. gadā tika fiksēta paaugstināta benzola gada vidējā koncentrācija (3,7 mg/ m3), kas, iespējams, saistīta ar transporta kustības intensitāti pilsētas centrā. Rūpniecisko teritoriju radītā gaisa piesārņojuma kontrolējošā novērojumu stacijā Mīlgrāvis 2017. gadā arī tika reģistrēta paaugstināta benzola gada vidējā koncentrācija, kuru ietekmē darbība naftas termināļos. Pārskatot monitoringa datus, no 2011. gada vērojama situācijas uzlabošanās. Benzola gada vidējais normatīvs (5 mg/m3) netiek pārsniegts Sarkandaugavas teritorijā, bet jāņem vērā fakts, ka šo gadu laikā ir mainītas monitoringa stacijas atrašanās vietas. Iepriekš tās bija novietotas Tvaika ielā, kas apgrūtina datu korektu salīdzināšanu. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde ņem vērā monitoringa datus, kad tiek vērtēti emisiju limitu projekti un vērtēta uzņēmumu darbība izsniegtās atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.