Eco Baltia vide strādā ar atbildību par nākotni

Lai Latvija sasniegtu mērķi, kas paredz pārstrādāt 50% sadzīves atkritumu, valstī jāturpina attīstīt atkritumu šķirošanas infrastruktūru un atkritumu pārstrādi. Tās ir rūpes ne tikai par vidi un tīru pasauli nākamajām paaudzēm, bet arī iespēja samazināt izmaksas, kas rodas, vedot atkritumu kalnus uz poligoniem. Eco Baltia grupā ietilpstošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia vide vadītājs Jānis Aizbalts intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā atkritumu šķirošana ļauj samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu.

- Kāds bija pagājušais gads?

- Tas varbūt nebija tik spožs, kā bijām plānojuši, bet kopumā tomēr labs. Daļu plānotā neizdevās sasniegt ārēju apstākļu dēļ, taču rezultāti tajos procesos, ko varējām ietekmēt un kas bija atkarīgi no mūsu darba, bija labi. Pagājušajā gadā atklājām atkritumu šķirošanas laukumu Rumbulā, Eco Baltia grupas ietvaros veicām visus sagatavošanās darbus, lai palielinātu rūpnīcas PET Baltija jaudas, savukārt Grobiņas pagastā darbu sāka SIA Eko Kurzeme jaunā sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca.

Šogad mēs Eco Baltia grupas līmenī tuvākajos gados gatavojamies lielākās investīcijas veltīt stikla pārstrādes attīstībai Latvijā, kā arī vēl vairāk attīstīt polimēru materiālu pārstrādi, izveidojot vienotu polimēru pārstrādes parku.

- Kā situāciju tirgū ietekmēs Rīgas domes lēmums atkritumu apsaimniekošanu uz divdesmit gadiem uzticēt vienam uzņēmumam?

- Tas, ka līgums par atkritumu apsaimniekošanu tiek slēgts uz tik ilgu laiku, no vienas puses, ir labi, jo tas ļauj uzņēmumam plānot ilgtermiņā un investēt, taču, no otras puses, tas var radīt monopolstāvokli uz ļoti ilgu laiku. Šobrīd saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem galvaspilsētā ir trīs zonas, kurās brīva tirgus apstākļos darbojas četri uzņēmumi. Piemēram, Liepājā, kur konkurss noslēdzās nesen, šobrīd darbojas divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, un tas nodrošina zināmu konkurenci. Rīgā pastāv liels risks, ka turpmākos 20 gadus tādas vispār nebūs. Un, visdrīzāk, pēc 20 gadiem nebūs arī vairs daļas esošo privāto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, jo Rīga veido vairāk nekā pusi visa tirgus, turklāt vēl virknē pašvaldību pakalpojumus nodrošina pašvaldību veidoti uzņēmumi. Tādējādi privātajiem uzņēmumiem var nākties meklēt citu alternatīvu vai arī vispār jātrauc uzņēmējdarbība. Līdz ar to ir skaidrs, ka Rīgas domes lēmums būs ar tālejošām sekām. Tomēr vispirms ir jāsagaida iepirkuma dokumentācija, kas ļaus jau precīzāk prognozēt iespējamo situācijas attīstību.

- Iedzīvotāji bažījas par iespējamo cenu pieaugumu

- Bažas varētu būt pamatotas, jo monopols ir monopols. Arī Konkurences padome ir secinājusi, ka jau šobrīd puse no atkritumu apsaimniekošanas biznesa bez atklātiem konkursiem ir pašvaldību rokās, kas rada riskus, ka iedzīvotāji nesaņem pakalpojumus par iespējami labāko cenu. Vienlaikus jāņem vērā, ka cenu pieaugumu noteiks arī dabas resursu nodoklis, ko līdz 2020. gadam plānots palielināt no esošajiem 25 eur/t līdz 50 eur/t.

- Vai šajā nozarē Latvijā ir konkurence?

- Šobrīd situācija visā Baltijā, tajā skaitā Latvijā, ir aptuveni vienāda - ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas pašvaldību uzņēmumi un trīs - četri privātie uzņēmumi, kas savā starpā konkurē. Tas ļauj gan noturēt augstu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, gan reizē arī uzņēmumiem investēt attīstībā. Tajā pašā laikā Lietuvā pašvaldības pamazām atsakās no iesaistīšanās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, atstājot to vienīgi privāto uzņēmēju rokās. Latvija savukārt, kā izskatās, iet pretējā virzienā - arvien vairāk pašvaldību pašas iesaistās šajā atkritumu biznesā un dara to arvien plašāk. Vairākas pašvaldības apsver iespēju veidot kaut ko līdzīgu Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai (ZAAO).

- Vai, ņemot vērā Rīgā gaidāmās pārmaiņas, joprojām optimistiski skatāties uz šo gadu?

- Domāju, ka Rīgā šogad vēl nekādas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā nebūs, pat neskatoties uz to, ka Rīgas dome, kā izskatās, ļoti steidzas. Mēs no savas puses noteikti rūpīgi gatavosimies gaidāmajam iepirkumam un sekosim līdzi visam procesam, lai tajā būtu godīga konkurence. Taču nav tā, ka Rīga ir vienīgā mūsu iespēja veiksmīgi strādāt. Nebūt ne, mēs turpināsim attīstīt esošos pakalpojumus un veidosim jaunus. Mums ir šķirošanas laukums, kurā nonāk daļa atkritumu un kurā iedzīvotāji nodod riepas. Tāpat esam pietiekami spēcīgi, lai nodrošinātu ceļu uzturēšanu. Attīstām telpu un teritoriju uzkopšanas pakalpojumus, ko spējam kvalitatīvi un operatīvi nodrošināt visā Latvijā. Ir arī dažādi sezonālie pakalpojumi, sākot no mauriņa pļaušanas un beidzot ar profesionālu sniega tīrīšanu no jumtiem. Jau pāris gadu no lauksaimniekiem savācam izlietoto plēvi, maisus, ko nododam pārstrādei Nordic Plast rūpnīcā. Mūsu pieredze rāda, ka Latvijas zemnieku saimniecības ik gadu kļūst apzinīgākas atkritumu apsaimniekošanas jautājumos. To apliecina tas, ka pērn no lauksaimniekiem savākts par 22% vairāk iepakojuma nekā 2015. gadā. Pakalpojumu tiešām ir daudz, un tie gūst arvien lielāku iedzīvotāju un uzņēmēju atsaucību.

- Teicāt, ka iedzīvotāji arvien vairāk atkritumus šķiro, dodot iespēju stiklam, papīram, plastmasai atdzimt jaunās, derīgās lietās. Kā nopelns tas ir?

- Visvairāk tas ir Latvijas Zaļā punkta nopelns, kas jau gadiem nodarbojas ar izglītošanu un attīsta iedzīvotājiem pieejamu infrastruktūru. Taču ne mazāk svarīga ir arī pašvaldības ieinteresētība. Varu uzteikt Mārupes domi, kura jau iepriekšējā iepirkumā bija paredzējusi atkritumu šķirošanu. Šobrīd mārupieši arī privātmājās atsevišķi šķiro papīru, kartonu, plastmasu un stiklu. Tagad Mārupe gatavo jaunu iepirkumu, kurā būs paredzēta iespēja šķirot arī bioloģiskos atkritumus - piemēram, dārzeņu mizas, kritušos ābolus, nopļauto zāli, virtuves atkritumus utt. To visu var likt komposta kaudzē, un tas ir arī ļoti labi, ja privātmāju īpašnieki to dara. Taču, ja nav šādas iespējas vai vēlmes, tad no tiem mārupieši varēs atbrīvoties lētāk nekā no sadzīves atkritumiem.

- Kāds ir ieguvums šķirojot?

- Tīrāka vide, bet mājsaimniecībām - mazāks rēķins par atkritumiem. Neizmetot kopējos atkritumos papīru, plastmasu, stikla pudeles un citas pārstrādei derīgas lietas, samazinās tas atkritumu apjoms, par ko ir jāmaksā. Bioloģiskie atkritumi veido aptuveni pusi no visiem atkritumiem, bet papīrs, kartons, stikls, plastmasa - aptuveni 20%. Līdz ar to, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu par 70%, attiecīgi var samazināt rēķinu. Savukārt atšķirotie materiāli tiek aizvesti bez maksas. Protams, atkritumu šķirošanu var veikt tur, kut ir šādas iespējas - novietoti attiecīgi konteineri. Diemžēl ne visur to izdodas īstenot. Lai pilsētas daudzdzīvokļu namos ieviestu atkritumu šķirošanu, jāvienojas ar namu apsaimniekotāju un zemes īpašnieku. Taču jāņem vērā, ka, piemēram, Rīgā daudzdzīvokļu nami ir uzbūvēti ar maziem pagalmiem, kur parasti nav vietas pat visām iemītnieku mašīnām, kur nu vēl dalītajiem atkritumu konteineriem.

- Šobrīd lielākoties daudzdzīvokļu mājās atkritumu izvešanas izmaksas tiek sadalītas starp dzīvokļiem vai starp iedzīvotājiem. Vai iespējama situācija, kad līgumu par atkritumu apsaimniekošanu ar uzņēmumu slēdz katrs dzīvoklis atsevišķi un tad katrs arī maksā par savu atkritumu daudzumu?

- Rēzeknē jau tagad katra mājsaimniecība slēdz līgumu ar apsaimniekotāju. Iespējams, arī Latvijā reiz nonāksim līdz sistēmai kā dažās citās Eiropas valstīs, kur arī daudzdzīvokļu namos dzīvojošās ģimenes par atkritumu apsaimniekošanu maksā tik, cik konkrētā ģimene sadzīves atkritumu radījusi. Lai to varētu izdarīt, katram dzīvoklim ir izsniegta viedkarte vai čipēta karte, ar kuru var atvērt atkritumu konteineru. Iemetot atkritumus tajā, tie tiek nosvērti un svars uzskaitās uz kartītes. Mēneša beigās katrs maksā par to, cik atkritumu ir iemetis konteinerā. Tas tiešām mudina cilvēkus šķirot atkritumus. Tāpat priecē tas, ka cilvēki arī Latvijā vairāk sāk domāt par vidi, dodot otro, trešo, ceturto dzīvi dažādiem materiāliem. Piemēram, plastmasai «jaunas dzīvības» var būt pat 30, kartonam - 9, bet stikls ir mūžīgs. Šobrīd agroplēve, polipropilēna maisi un arī cietās plastmasas izstrādājumi tiek pārstrādāti Nordic Plast ražotnē, PET pudeles PET Baltija ražotnē, bioloģiskie atkritumi Getliņos, kur tie pārtop gāzē. Šīs ir vienas no retajām pārstrādes rūpnīcām Latvijā. Stikls, kartons, papīrs - to visu vedam pārstrādāt ārpus Latvijas. Taču ceram, ka situācija mainīsies, jo, kā jau teicu, gatavojamies būvēt stikla pārstrādes rūpnīcu.

- Katra uzņēmuma mērķis ir pelnīt, bet Eco Baltia vide savā peļņā dalās, piedaloties dažādos labdarības projektos. Jau vairākus gadus jūs atbalstāt Neatkarīgās veidoto Ziemassvētku vecīša pastu, kas ļauj cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts un palīdzība, atrast atsaucīgus un sirds siltus līdzcilvēkus, kuri ir gatavi palīdzēt.

- Eco Baltia grupa, kurā ietilpst arī Eco Baltia vide, nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. Atbildība ir viena no mūsu pamatvērtībām - gan pret savu darbu, gan pret sabiedrību, gan pret vidi. Eco Baltia grupas uzņēmumiem ir svarīgi atbalstīt izglītību, kultūru, sportu, vides ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc jau otro gadu pēc kārtas mēs piedalījāmies Karsto vēstuļu akcijā, kas sniedz iespēju piepildīt vismaz dažus mūsu līdzcilvēku sapņus vai vajadzības neatkarīgi no tā, cik lielas vai mazas tās ir. Ir prieks, ka akcijas laikā saņemtajās vēstulēs starp materiālajām vērtībām tomēr galveno uzsvaru gūst pati lielākā vērtība - cilvēcība un dāvināšanas prieks, ko apliecina tas, ka daudzās vēstulēs palīdzība tiek lūgta nevis sev pašam, bet citiem.

Tāpat mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar vienu uzņēmumu, kurā par katru savākto tonnu makulatūras 10 eiro ziedojam labdarības fondam ziedot.lv. Šogad domājam šo akciju paplašināt sadarbībā arī ar citiem uzņēmumiem. Tur, kur ir vajadzīga mūsu palīdzība, tur mēs iespēju robežās esam.