Oftalmoloģija un otolaringoloģija

Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī veiksmīgi turpina attīstīties oftalmoloģijas un otolaringoloģijas (LOR) nozares, sniedzot saviem pacientiem aizvien pieejamāku un kvalitatīvāku veselības aprūpi.

Jau šī gada nogalē tika iegādāts jauns un moderns otolaringoloģijas (turpmāk - LOR) pamatbāzes aprīkojums, ar kura palīdzību iespējams ātrāk noteikt pacienta diagnozi, kā arī optimizēt pacienta pieņemšanas laiku. Tāpat nodaļā tiek stacionēti pacienti ar akūta stāvokļa diagnozēm un tiek sniegtas ambulatorās konsultācijas, kā arī tiek veiktas regulāras LOR operācijas gan lokālā, gan vispārējā anestēzijā.

LOR modernais pamatbāzes aprīkojums iekļauj:

• automatizētu sēra korķu skalošanas sistēmu;

• mikroskopu;

• timpanometru un refleksometru (metode, ar kuru izmeklē vidusausi);

• ultrasonoskopiju deguna blaksudobumiem, kas nereti atvieglo diagnostikas iespējas pacientiem, kuriem nedrīkst veikt rentgenogrāfiju, kā arī grūtniecēm;

• rinomanometru (metode deguna elpošanas funkcijas izvērtēšanai);

• cieto endoskopiju, kas atvieglo deguna elpošanas traucējumu cēloņa noteikšanu.

Papildus nodaļā pieejamas arī tādas iekārtas kā:

• audiometrija - dzirdes traucējumu izvērtēšanai;

• elektrokoagulācijas aparatūra, kas ļauj efektīvi novērst deguna asiņošanu;

• radiofrekvences aparatūra (deguna gliemžnīcām).

Pašlaik ausu, kakla, deguna slimību nodaļā strādā divi ārsti speciālisti otolaringologi:

• Dr. Kalvis Straupmanis - veic pacientu ārstēšanu stacionārā un otolaringoloģiskās operācijas;

• Dr. Anete Eimane - veic pacientu ārstēšanu stacionārā, otolaringoloģiskās operācijas, kā arī pieņem pacientus (gan pieaugušos, gan bērnus) ambulatori uz valsts apmaksātām un maksas konsultācijām.

Tiek plānots, ka šī gada nogalē Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī darbu uzsāks jauns LOR speciālists, kurš ir arī slimnīcas stipendiāts.

Savukārt Kurzemes Acu centrs septembrī atzīmēja savu piecu gadu darbības jubileju. Pēdējo piecu gadu laikā Kurzemes Acu centrs ir ievērojami attīstījies - ir iegādātas modernas diagnostiskās iekārtas, t.sk. arī par Ventspils pilsētas domes finansējumu, un piesaistīti kvalificēti speciālisti.

Šobrīd Kurzemes Acu centrā pacientus pieņem oftalmologi:

• Dr. Gunta Vintere - veic ambulatorās pieņemšanas;

• Dr. Kaspars Ozols - veic glaukomas operācijas, veic intravitreālās injekcijas, kā arī ambulatori pieņem bērnus no 5 gadu vecuma, jāatzīmē, ka pēc kabineta aprīkošanas tiks pieņemti visu vecumu bērni;

• Dr. Mārtiņš Ābelītis - oftalmologs, kurš specializējies kataraktas operācijās, veic intravitreālās injekcijas, kā arī ambulatorās pieņemšanas pacientiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu;

• Dr. Artūrs Zemītis - veic kataraktas operācijas;

• Dr. Juris Vanags - veic kataraktas operācijas.

Lai gan abas minētās medicīnas nozares veiksmīgi attīstās, tomēr valsts zemais finasējums veselības aprūpē met arī savas ēnas puses uz nozaru pilnvērtīgu attīstību slimnīcā. Vairāk par valsts piešķirto finansējumu un tā ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu, kā arī jaunu speciālistu piesaisti stāsta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis:

«Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 555 «Par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību» Nacionālais veselības dienests (NVD) samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nosaka, pamatā izmantojot faktiski veikto izmeklējumu, aprūpes epizožu vai dienas stacionāra gultasdienu skaitu pa veselības aprūpes pakalpojumu veidiem 12 mēnešu laikā (laikposmā no 1. septembra līdz 31. augustam). Atbilstoši noteikumiem NVD ir jāņem vērā arī konkrētajā ārstniecības iestādē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pieejamie cilvēkresursi un veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālā pieejamība. Tomēr reāli noteicošā ir vēsturiskā izpilde. Šāds princips var darboties stabilā un sakārtotā sistēmā, kur ir racionāls slimnīcu tīkls un adekvāts nodrošinājums ar personālu. Diemžēl Latvijas gadījumā slimnīcu tīkls nav optimāls, kā arī valstī ir nevienmērīgs speciālistu izvietojums, daļai ārstu koncentrējoties Rīgā. Tajās slimnīcās, kuras attīstās un spēj piesaistīt jaunus speciālistus, tajā skaitā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, regulāri nākas saskarties ar to, ka, pabeidzot rezidentūru un iegūstot ārsta sertifikātu, speciālists nevar sniegt pakalpojumus par valsts naudu, jo vienkārši nav finansējuma, neskatoties uz pieprasījumu un ierobežoto piedāvājumu no citiem pakalpojuma sniedzējiem reģionā. Šeit varētu pieminēt otolaringoloģijas un oftalmoloģijas profilus. Piemēram, Kurzemes Acu centrs ārpus Rīgas ir vienīgais centrs, kur nopietnā apjomā kvalificēti ārsti veic kataraktas un glaukomas operācijas, kā arī sniedz pilna spektra oftalmoloģiskos pakalpojumus, tajā skaitā bērniem. Tomēr nepietiekamais finansējums ierobežo mūsu iespējas nodrošināt pakalpojumu reģiona iedzīvotājiem valsts kvotas ietvaros, tā vietā pakalpojumi ir par maksu. Mūsuprāt, NVD būtu racionālāk jāplāno resursi un kvotas prioritāri jāvirza IV un V līmeņa slimnīcām, bez vēsturiskās izpildes lielāku uzsvaru liekot uz konkrētās iestādes spēju ātri un kvalitatīvi sniegt pakalpojumu. Tāpat ir nepieciešams ieviest rūpīgāku kontroli pār gaidīšanas rindām valstī, lai novērstu viena un tā paša pacienta dublēšanos un mākslīgu rindu veidošanu. Tas viss palīdzētu racionālāk plānot un izmantot jau tā ierobežotos veselības aprūpei pieejamos resursus Latvijā.»

*

Promo raksts tapis sadarbībā ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu