Pazudusi "cilvēktiesībās balstīta pieeja"
 
©F64

Runājot par deinstitucionalizāciju, mēs aizmirstam kādu būtisku jautājumu: kādi ir un kādi būs cilvēku ar garīgā rakstura traucējumiem ienākumi, iznākot no dzīves ilgstošas aprūpes institūcijā un sākot dzīvi sabiedrībā?

Tas, ka par šo jautājumu nerunā, man liek domāt, ka tas ir aizmirsts vai nav bijis pietiekami nozīmīgs elements, kas attiecas uz pansionātos dzīvojošo ikdienas dzīvi. Dzīvojot sociālās aprūpes centrā, liela daļa pamata materiālo vajadzību ir nodrošinātas, jo valsts finansē ilgstošas aprūpes iestādes, maksājot par apkuri, ūdeni, elektrību, zālēm, pārtiku un darbiniekiem, kuri pieskata un aprūpē centru klientus. Kāds sociālais nodrošinājums ir cilvēkam ar invaliditāti no bērnības? Ja var ticēt Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, tad atkarībā no invaliditātes grupas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 64 līdz 83 eiro mēnesī, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības tas ir 106 līdz 138 eiro.

Kādu pieeju mēs realizējam visu šo laiku, ja no sabiedrības norisēm ir un paliek izslēgti daudzi cilvēki ar invaliditāti

«Smags jautājums, ko jūs vaicājat, materiālais nodrošinājums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tas visbiežāk ir pabalsts, jo dzīves laikā šie cilvēki nav strādājuši un nav bijuši nekādi sociālās apdrošināšanas maksājumi,» sarunā saka Dita Rituma no Kustības par neatkarīgu dzīvi. «Bet, dzīvojot ārpus aprūpes iestādes, par ikdienas izdevumiem jārūpējas pašiem, un, lai arī ir pašvaldības garantēta sociālā palīdzība, tā nenosedz visus izdevumus.» Labklājības ministrijā par šo pabalstu deinstitucionalizācijas procesa kontekstā - konkrēti par invaliditātes pabalstu un pensiju palielinājumu - nav spriests, proti, nav plānots sociālā nodrošinājuma līmeni palielināt, domājot par dzīvi sabiedrībā. Mērķis ir attīstīt sociālos pakalpojumus un sociālo atbalstu... Vai mēģināt atrast šiem cilvēkiem darbu, vai piešķirt sociālo palīdzību... Šonedēļ valdība apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādāto ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plānu jeb pamatnostādnes, kā to darīt vēl šogad (!) un turpmākos divus gadus. Nekas nepārsteidz - plāns ir skaisti uzrakstīts - «lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos procesos, veicinātu pieejamāku un attīstošāku izglītības platformu, attīstītu iekļaujošu nodarbinātību, sniedzot iespēju personām ar invaliditāti gūt ienākumus un veidot finansiāli neatkarīgu dzīvi». Plāns arī paredz «attīstīt pasākumus, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, lauzt stereotipus». Sociālās aizsardzības jomā ieplānoti pasākumi, kas veicinās efektīvāku pakalpojumu saņemšanu, maksimāli izvērtējot katras personas individuālās vajadzības un uzlabojot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti. Uzmanību piesaista plāna realizācijai paredzētais finansējums. 2019. gadā nepieciešami 157 000 eiro, 2020. gadā - 282 188 eiro, bet 2021. gadā - 282 188 eiro. Kopumā plāns jāīsteno no valsts budžeta līdzekļiem vai no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Tie gan nav miljoni kā deinstitucionalizācijai, bet arī nauda. Jautājums - vai tie būs kampaņveidīgi pasākumi, reklāmas rullīši, cik labs darbinieks var būt cilvēks ar invaliditāti, vai tomēr reāls atbalsta pasākums, lai cilvēki, kuri nedzīvo pansionātā vai tikko sākuši dzīvi sabiedrībā pēc dzīves institūcijā, varētu veikt savām spējām, zināšanām piemērotu darbu un tādā veidā justies gan iekļauti sabiedrībā, gan arī nopelnītu algu. Labklājības ministrija atsaucas uz «cilvēktiesībās balstītu pieeju», kas paģēr, ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no sabiedrības invaliditātes dēļ. Kādu pieeju tad mēs realizējam visu šo laiku, ja no sabiedrības norisēm ir un paliek izslēgti daudzi cilvēki ar invaliditāti, īpaši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem? Starp citu, tas skar ļoti lielu sabiedrības daļu - Latvijā dzīvo 187 830 cilvēku ar invaliditāti. Daudziem invaliditāte ir vispārējas saslimšanas dēļ, taču pilngadīgām personām vislielākais traucējumu īpatsvars ir kustību traucējumi un garīga rakstura traucējumi, savukārt bērniem - garīga rakstura traucējumi. Par to jādomā.

***

Tematiskais pielikums personām ar invaliditāti Atbalsta plecs ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atbalsta plecs publicēto rakstu saturu atbild Neatkarīgā Rīta Avīze.

Neatkarīgā Rīta Avīze gaidīs jūsu ieteikumus, pieredzes stāstus, jautājumus uz e-pastu: atbalstaplecs@nra.lv

Atbalsta plecs

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.