Lielākā daļa bērnu vecāku Latvijā ir izmantojuši maksas veselības pakalpojumus bērnam, bet vēl satraucošāks rādītājs par šo ir Bērnu slimnīcas fonda pētījumā konstatētais, ka liels skaits vecāku – 86,8 procenti – par bērna veselības aprūpi maksā regulāri.
Dati par to, kuros Latvijas reģionos vecāki visvairāk izmantojuši maksas veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, rāda, ka visvairāk par bērnu veselību maksā Rīgā, bet vismazāk maksas veselības aprūpi izmanto Latgalē, un tam var būt vairāki skaidrojumi. Viens no tiem ir tāds: Rīgas iedzīvotājiem ir lielāki ienākumi un arī iespējas negaidīt rindā, bet vajadzības gadījumā samaksāt par izmeklējumu vai konsultāciju, turpretim Latgalē vecāki vairāk paļaujas ir valsts apmaksātu veselības aprūpi.
«Ziedotāji nereti nesaprot, kāpēc mēs lūdzam ziedot bērnu veselības aprūpei, jo medicīnisko palīdzību bērniem valsts apmaksā, taču šis veselības barometrs parāda reālo situāciju un ļauj saprast, kādas ir situācijas, kurās vecākiem nākas maksāt par bērnu veselības aprūpi un kad ir nepieciešams sabiedrības atbalsts,» norāda Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa. Vecāku aptaujā secināts, ka tikai 12 procenti bērnu vecāku piekrīt viedoklim, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā ir valsts apmaksāta.
«Visbiežāk - 86 procentos gadījumu - vecākiem nācies maksāt par veselības aprūpi bērnam, jo valsts apmaksāto pakalpojumu nav varējuši sagaidīt, no šiem maksas pakalpojumiem 75,6 procenti bija maksa par speciālistu konsultācijām, 49 procenti par izmeklējumiem un diagnostiku, bet 31,8 procenti par recepšu medikamentiem,» stāsta Bērnu slimnīcas fonda pārstāve Karīna Pētersone. 86,8 procenti vecāku par bērna veselību maksā regulāri - reizi gadā un biežāk. Seši procenti aptaujāto maksājuši par medicīnas aprīkojumu bērnam. Aptaujā izzināts arī to vecāku viedoklis, kuru bērniem ir noteikta kāda diagnoze un kuras dēļ biežāk nekā citiem bērniem ir jāapmeklē ārsts vai jāveic izmeklējumi, un tāpēc jo satraucošāki ir dati, ka tikai pieci procenti no šiem bērniem ir saņēmuši pilnībā apmaksātu veselības aprūpi.
«Jautājām arī vecākiem, kas ir svarīgākie risināmie jautājumi, un galvenā problēma, pēc vecāku domām, ir gaidīšanas rindu samazināšana pie speciālistiem - tā uzskata 55 procenti vecāku,» stāsta K. Pētersone. Vecākiem būtiska ir arī ģimenes ārstu kompetence bērnu veselības jautājumos un sadarbība ar citiem speciālistiem (17,5 procenti), veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes celšana (10,7 procenti) un mediķu atalgojums (8,8 procenti).
Vairāk nekā puse vecāku ir maksājuši par veselības aprūpes pakalpojumiem vai zālēm, kuras valsts neapmaksā.
Daudzu zāļu un izmeklējumu izmaksas nav vecākiem pieejamas. «Bērnu slimnīcas fonda pieredze rāda, ka joprojām daudziem bērniem Latvijā ar dažādām veselības problēmām ir nepieciešams ziedotāju atbalsts, lai saņemtu ārstu rekomendētu medicīnisku palīdzību. Praktiski tas nozīmē, ka bez sabiedrības atbalsta vairāk nekā 350 bērniem ik gadu pasliktinātos veselība un dzīves kvalitāte,» saka L. Dambiņa. 45 procenti no visiem ziedojumiem, kas ir vairāk nekā 400 000 eiro gadā, fonds novirza tieši individuālu bērnu veselības aprūpei. «Sniedzot palīdzību, redzam, ka ir jomas, kur ir nācis klāt valsts finansējums, piemēram, medicīniskā pārtika, tāpēc nepieciešamība pēc mūsu atbalsta samazinās. Taču ir jomas, kur var redzēt, ka ir ļoti lielas problēmas ar pakalpojuma pieejamību un vecāki nespēj pašu spēkiem apmaksāt bērnam nepieciešamo terapiju. Šobrīd visakūtākā situācija ir bērnu psihiatrijā, kur jādomā par valsts atbalsta palielināšanu,» atzīst Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.
