Profesore Aipina: Kā veseļoties, apvienojot Rietumu un Ķīnas medicīnu
 
MEDICĪNA VIENO PASAULES. Honkongas universitātes Ķīnas tradicionālās medicīnas fakultātes asociētā profesore un šīs medicīnas praktiķe Ciņa Aipina Latvijā ieradusies novadīt saviem kolēģiem mediķiem vairākus seminārus par Ķīnas medicīnas metožu lietojumu vairāku plaši izplatītu slimību – artrīta, galvassāpju, migrēnas, kaulu sāpju u.c. – ārstēšanā ©Foto: Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Honkongas universitātes Ķīnas tradicionālās medicīnas fakultātes profesore Ciņa Aipina (Qin Aiping), Honkongas Ķīnas medicīnas asociācijas locekle, Honkongas Akupunktūras medicīnas asociācijas goda locekle, Ziemeļreinas Rietumu medicīnas asociācijas locekle, intervijā Neatkarīgajai (kas notika angļu valodā, iestarpinot arī dažus teikumus mandarīnu valodā) salīdzina Ķīnas un Rietumu medicīnu efektivitāti.

- Vai Latvijā esat pirmo reizi, un kāds ir šā brauciena mērķis?

- Latvijā esmu pirmo reizi un šeit ierados, pateicoties profesoram Dr. med., Dr. pharm. Nikolajam Nikolajevam, kurš mani ielūdza novadīt dažus seminārus. Profesors Nikolajevs mācījās Ķīnas tradicionālo medicīnu (ĶTM) Tiaņdzjiņā, lai sekmētu akupunktūras integrāciju Latvijas medicīnā. Viesojoties Eiropā un tiekoties ar Eiropas mediķiem Ķīnā, es un mani kolēģi uzsver: Rietumu medicīnā reizēm tiek pārprasts kāds svarīgs aspekts. Rietumos akupunktūru medicīnā pielieto kā atsevišķu ārstniecības metodi blakus citām metodēm, tajā pašā laikā ĶTM akupunktūra pati par sevi ir medicīnas nozare. Latvija ir viena no tām valstīm, kurā uz akupunktūru skatās kā uz atsevišķu medicīnas nozari un kā īpašu izveseļošanās procesu, par ko arī jāpateicas profesora Nikolajeva ieguldījumam. Mēs, ĶTM speciālisti, vienmēr rietumniekiem uzsveram, ka nav pareizi studēt ĶTM, pirms nav apgūta Rietumu medicīna.

- Jūs esat pasniegusi medicīnu gan Ķīnā, gan Rietumos. Kāda, jūsuprāt, ir galvenā Rietumu un Ķīnas medicīnas atšķirība?

- Tas ir ļoti plašs jautājums, uz kuru ļoti īsi varētu atbildēt sekojoši. Galvenās atšķirības starp ĶTM un Rietumu medicīnu ir tādas, ka Rietumu medicīna ir balstīta pamatā uz etioloģiju, patoloģiju un ķirurģiju. Savukārt ĶTM fokusēta uz holistiku jeb vispārējo visaptverošo atveseļošanās procesu un konkrētā pacienta individualitāti. Būtībā ĶTM atveseļošanās procesā tiek strādāts ar visu pacienta ķermeni, nevis tikai ar atsevišķām tā daļām, kā tas pieņemts Rietumu medicīnā.

- Kādas ārstniecības metodes pārsvarā lieto Ķīnas medicīnā?

- Ja jāatbild īsi, tad ĶTM ārstniecības jeb atveseļošanās process ietver sevī četras komponentes: akupunktūru, zāļu tēju lietošanu, taigun masāžu un cigun vingrošanu. Ķīnā zāļu tēju terapiju lieto visbiežāk un tad tai seko akupunktūra. Savukārt, ja ĶTM praktizē ārpus Ķīnas, tad pirmajā vietā tiek likta akupunktūra sakarā ar to, ka dažas zāles un augi (angliski - herbs) aug tikai Ķīnā un nav pieejami citās valstīs, kā arī likumdošana tos neļauj importēt. Taigun masāža un cigun ir papildinājums atveseļošanās procesā. Ir arī tādi gadījumi, kad taigun lieto sākumā, piemēram, mazulim, kura ārstēšanai akupunktūru un augu tēju nevar izmantot.

- Kura medicīna, jūsuprāt, ir efektīvāka - Rietumu vai ķīniešu?

- Tas ir ļoti atkarīgs no ārstējamās slimības. Mūsdienās akūtām saslimšanām pārsvarā sākumā lieto Rietumu medicīnu un tikai tad, ja tā nepalīdz, ĶTM elementus, pārsvarā akupunktūru. Piemēram, ja cilvēkam ir infarkts, tad sākumā lieto Rietumu medicīnas metodes. Tie ir gadījumi, kuros pacientam nepieciešams sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību. Infarkts vai insults ir viens no šiem gadījumiem, kad sākumā izmanto Rietumu medicīnas metodes un tikai pēc tam - ĶTM metodes. Piemēram, viens no infarkta iemesliem ir ateroskleroze, un šajā gadījumā visefektīvāk būtu izmantot tieši ĶTM. Akupunktūra, savukārt, visefektīvākā ir hronisku slimību ārstēšanā, kā arī to profilaksei.

- Jūs esat apguvusi abas medicīnas. No jūsu teiktā izriet, ka šīs abas medicīnas iespējams ne tikai zinātniski salīdzināt. Vai tās var viena otru bagātināt?

- Būtībā jau viss ir ļoti vienkārši - visefektīvāk un pilnīgāk varam ārstēt, zinot un pārvaldot abas medicīnas. To sūtība ir vienai otru papildināt, būt savstarpējā mijiedarbībā. No pacientu interešu viedokļa būtu tikai lieliski, ja šo abu medicīnu mijiedarbība tiktu integrēta mūsdienu ārstniecības procesā.

- Vai ķīniešu medicīna var vairāk bagātināt Rietumu medicīnu vai ķīniešiem ir vairāk ko mācīties no Rietumiem?

- Nav tā, ka viena var mācīties no otras. Ārstēšanas metodes atšķiras. Līdz ar to abas medicīnas ir vislabāk izmantot kopā.

- Kā studenti apgūst medicīnu Ķīnā? Vai sāk, tāpat kā Rietumos, ar cilvēka ķermeņa uzbūves apgūšanu, līķu preparēšanu, vai arī Ķīnas apmācības sistēmā ir pavisam citas prioritātes?

- Ķīnā studenti apgūst pamatmedicīnu, mācoties piecus gadus. Sākumā viņi iemācās visas medicīnas fundamentālās lietas: kas ir Ci (dzīvības enerģija), kas ir dzīvības enerģijas plūsma, kas ir Iņ un Jan, kā arī pašu medicīnas vēsturi. Tikai tad seko anatomija un slimības diagnostika. Pašā studiju beigu posmā tiek mācīts, kā ar visām nosauktajām četrām komponentēm izārstēt slimības.

- Cik nozīmīga ir ķirurģija Ķīnas medicīnā?

- Ķirurģija ĶTM netiek bieži izmantota. Ir pamatīgas atšķirības arī starp instrumentiem, kas tiek lietoti Rietumu medicīnā un ĶTM. Piemēram, lai izārstētu strutas, lieto speciālu akupunktūras nazi u. tml.

- Jūs esat pasniegusi medicīnu gan Honkongā, gan Lielajā Ķīnā. Ar ko atšķiras abas medicīnas?

- Atšķirību būtībā nav, bet Honkongas valdības pieņemtais likums nosaka, ka tur vienlaikus kopā nedrīkst mācīties gan ĶTM, gan Rietumu medicīnu, kā to parasti dara Lielajā Ķīnā. Tādēļ, lai apgūtu gan ĶTM, gan Rietumu medicīnu, Honkongā ir jāstudē divi atsevišķi kursi. Piemēram, man pašai Honkongā ir atļauts ārstēt tikai ar ĶTM.

- Kāpēc Honkongas valdība pieņēma tādu likumu?

- Tam visam ir sena vēsture. Atrodoties Lielbritānijas ietekmes zonā, valdošā vara centās piespiest mediķus vairāk apgūt un plašāk izmantot Rietumu medicīnu.

- Kā cilvēka veselību ietekmē ģenētiski modificēta pārtika un vides kvalitāte?

- Nenoliedzami vides kvalitāte un ĢMO ļoti ietekmē cilvēka veselību un imunitāti. Šis ir viens no faktoriem, kādēļ Eiropā aizvien lielāku popularitāti iegūst ĶTM.

- Cik efektīva ir medicīnas apmācība Ķīnā, ja vispārzināms ir fakts, ka ķīnieši tur lielā noslēpumā savas zināšanas - tās tiek atklātas tikai ļoti šauram lokam: saviem radiniekiem, «kluba» locekļiem u.tml.?

- Par turēšanu noslēpumā - tas ir pagātnes mīts. Senos laikos jaunākie medicīnas atklājumi tika nodoti mantojumā tikai tuviniekiem - radiniekiem vai bērniem, bet mūsdienās pārsvarā visi noslēpumi nonāk atklātībā, tie top zināmi un profesoriem tie ir obligāti jāmāca studentiem, ko mēs arī labprāt darām.