Romualds Ražuks: Onkoloģijas plāns – gaišais cerību stars

Mēģinot glābt brūkošo veselības aprūpes sistēmu, premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras galvenais mērķis ir rast finansējumu veselības aprūpes sistēmai, kas faktiski ir pussabrukšanas stadijā. Ir panākts konsensuss, ka veselības aprūpes pieejamība tiks saistīta ar sociālā nodokļa nomaksu.

Vairāk Neatkarīgā vaicā Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Romualdam Ražukam.

- Kādas ir jūsu domas - vai par vienu procentu palielināt sociālo nodokli, ko solidāri dala darba devējs un darba ņēmējs, un izveidot obligāto valsts veselības apdrošināšanas sistēmu ir pareizais risinājums?

- Premjera darba grupai bija vairāki priekšlikumi, bet vienoties izdevās tieši par jau pieminēto modeli. Es domāju, ka tas ir labākais risinājums, jo paralēli šim tika ieviesta obligātā valsts veselības apdrošināšana. Šis ir īstais brīdis, lai palielinātu sociālo nodokli, jo vienlaikus nodokļu reformas ietvaros par trim procentiem tiek samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ar uzviju kompensē sociālā nodokļa pieaugumu. Atgādināšu, ka ideja par obligātās valsts veselības apdrošināšanas sistēmas izveidošanu tiek pārrunāta un apspriesta jau daudzus gadus. Tas nozīmē, ka pieejamība plānveida veselības pakalpojumiem ir saistīta ar nodokļu nomaksu, izņemot ģimenes ārstu apmeklējumiem, dzemdniecībai, neatliekamajai palīdzībai, vairāku infekciju slimību ārstēšanai, onkoloģijai. Ļoti priecājos, ka, pateicoties konferencei Saeimā

31. martā, jautājums par valsts obligāto veselības apdrošināšanu no jauna nonāca politikas darba kārtībā un ir guvis valdības atbalstu!

Situācija veselības aprūpē ir tik slikta kā nekad. To pierāda ne tikai garās rindas pie speciālistiem un citu pakalpojumu saņemšanai, bet arī skaitļi - sirds un asinsvadu, onkoloģisko slimību, kā arī bērna un mātes mirstības rādītājos mēs esam vienā no sliktākajām vietām Eiropā.

- Plānots, ka no palielinātā nodokļa veselības aprūpes sistēmā nonāks 80 miljoni eiro. Manuprāt, ar to ir nepietiekami, lai atrisinātu visas veselības aprūpes problēmas, tostarp nepiedienīgi mazo mediķu algu paaugstināšanai un rindu mazināšanai.

- Šobrīd galvenais uzdevums ir apturēt veselības aprūpes sistēmas sabrukšanu. Medmāsu un ārstu algas ir pārāk zemas, lai izdzīvotu, tāpēc šobrīd vislielākais akcents ir vērsts uz mediķu noturēšanu. Ar Veselības ministriju ir izdiskutēts, ka ārstiem alga varētu palielināties par 350 eiro, sasniedzot 1209 eiro, māsām par 193 eiro, sasniedzot 730 eiro, māsu palīgiem par 85 eiro, sasniedzot 484 eiro mēnesī. Domājam, ka ar algu paaugstinājumu noturēsim Latvijā šos cilvēkus un viņi būs mums pieejami.

Vienlaikus ministrija zvēr, ka speciālistu, izmeklējumu un citu pakalpojumu pieejamība būs ne vēlāk kā 90 dienu laikā. Tas ir tikai pats sākums veselības aprūpes sistēmas reformai.

Vienīgā garantija, ko dod šis papildu finansējums, ir tas, ka tiks saglabāta sociālā tipa veselības aprūpe, kas ir pieejama visiem. Nauda nenonāks kādu privāto pakalpojumu sniedzēju rokās.

Vienlaikus ar jau pieminētajiem 80 miljoniem nākamgad uz valsts deficīta rēķina, ko akceptējusi Eiropas Komisija, veselības aprūpei papildus tiks novirzīti 110 miljoni eiro, bet 2019. gadā vēl 148 miljoni eiro. Varu teikt, ka šī ir ļoti liela nauda, un galvenais ir sekot līdzi, kā tā tiks izlietota.

- Kam nākamgad paredzēti jūsu pieminētie 110 miljoni eiro?

- Šos līdzekļus nav paredzēts izmantot algu paaugstināšanai, bet gan veselības aprūpes sistēmas reformai: rindu mazināšanai un pieejamības uzlabošanai, onkoloģijas plāna īstenošanai, kompensējamajiem medikamentiem, rehabilitācijai un citiem procesiem, kas samazinātu mirstību un invalīdu skaita pieaugumu. Atzīmēšu, ka invaliditātes skaita būtiskais pieaugums ir saistīts ar garajām rindām, piemēram, endoprotezēšanai vai kataraktas operācijām. Kamēr cilvēks gaida rindā, viņš ir darba nespējīgs un saņem invaliditātes pabalstu. Arī rehabilitācija ir ļoti svarīga joma, it īpaši pie onkoloģiskajām slimībām, smagām operācijām, insultiem. Savlaicīga rehabilitācija atgrieztu cilvēkus darba tirgū.

- Šā gada maijā tika apstiprināts onkoloģijas plāns. Vai tam ir reāls segums un gaidāma situācijas uzlabošanās?

- Onkoloģijas plāns faktiski ir vienīgais gaišais saules stariņš šajā bēdu ielejā. Atgādināšu, ka Veselības ministrija 2015. gadu pasludināja par onkoloģiskās modrības gadu, jo tobrīd šim mērķim bija pieejams ES finansējums. Pēc tam strauji viss noklusa, bet pacientu organizācijas sacēla trauksmi, jo gaidīja turpinājumu skaistajam sauklim. Sabiedriskās organizācijas savāca 10 000 parakstu, lai vēzis kļūtu par ārstējamu slimību, savukārt 27 deputāti izveidoja atbalsta grupu, kas sekoja līdzi onkoloģijas plāna izstrādei. Jau ziņots, ka šogad reformu īstenošanai no EK atļautās budžeta deficīta atkāpes 12,3 miljoni eiro novirzīti reformām onkoloģijas jomā. Par prioritāti izvēlēti izmeklējumi, skrīningi un citi pasākumi, kas dos iespēju agrāk atklāt onkoloģisko slimību un laikus uzsākt ārstēšanu. Tas nozīmē, kā viena onkoloģiskā slimnieka ārstēšana izmaksās mazāk un būtiski pieaugs dzīvildze. Diemžēl šobrīd, 2017. gadā, nauda nav ieplānota inovatīvajiem pretvēža preperātiem. Taču 2018. gada budžetā onkoloģijas plānam paredzam kopumā 47,5 miljonus eiro, no tiem 14,6 miljonus inovatīvajām zālēm. Manuprāt, tas ir ļoti būtisks ieguvums, jo no 16 Eiropā lietotām inovatīvajām pretvēža zālēm šobrīd Latvijā tiek lietotas tikai dažas - divām krūts vēža formām.

Piebildīšu, ka onkoloģisko pacientu mirstība Latvijā ir ļoti augsta. Lai gan sirds asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis, sirds asinsvadu slimību gaitu var kontrolēt ar ēšanas režīmu, sportiskām aktivitātēm, salīdzinošo lētiem asinsspiediena un holesterīna medikamentiem un citiem paņēmieniem, taču onkoloģijas gadījumā cilvēks neko nevar ietekmēt un mainīt. Viņam var palīdzēt tikai un vienīgi operācija un medikamenti, kas glābj dzīvību, bet ir pārāk dārgi, lai cilvēks pats tos spētu iegādāties.

- Vai ieviestais onkoloģisko pacientu zaļais koridors sevi attaisno un dod gaidīto rezultātu?

- Zaļais koridors ir labs sākums, taču mums ir jādomā tālāk: ar to, ka, pirmreizēji atklājot onkoloģisko slimību, tiek nodrošināti visi izmeklējumi un onkologa pieejamība 10 dienu laikā, ir par maz. Ir jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri jau uzsākuši ārstēšanos - kur viņiem iet, ar ko konsultēties un kā kontrolēt veselības stāvokli pēc operācijas vai ķīmijas terapijas saņemšanas. Mūsu uzdevums ir izstrādāt precīzu rīcības plānu, lai cilvēks nejustos pamests likteņa varā. Ir svarīgi panākt, lai cilvēkam būtu iespēja saņemt visu nepieciešamo atbalstu, tostarp arī rehabilitāciju, lai viņš varētu pilnvērtīgi dzīvot un strādāt.