Vakcinēs tikai tur, kur augsta saslimstība

Valsts rūpes par vakcināciju pret ērču encefalītu saņems tie bērni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir vienā no 25 novadiem. Ja bērna ģimenes ārsta prakse ir citā novadā, jāsazinās ar kādu citu ģimenes ārstu vienā no 25 novadiem © Publicitātes foto

Tāpat kā visus iepriekšējos gadus, arī šogad valsts apmaksās vakcināciju pret ērču encefalītu tikai tiem bērniem, kuri dzīvo novados ar pēdējos piecos gados augstāko saslimstību ar šo infekcijas slimību. Galvenais iemesls ir pieejamie finanšu līdzekļi, atbilstoši kuriem kalkulē – cik bērnu vakcinēt.

2015. gadā valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu tiks nodrošināta bērniem, kuriem deklarētā dzīvesvieta ir kādā no

25 Latvijas novadiem, kur reģistrēta visaugstākā saslimšana ar ērču encefalītu. Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Anete Jansone stāsta, ka teritoriju sarakstu katru gadu veido no jauna, tādēļ ir novadi, kurus sarakstā iekļauj no jauna, un ir tādi, kuros vakcināciju no jauna neuzsāk, bet nodrošina vakcinācijas pabeigšanu. Starp 25 novadiem šogad divi ir jaunpienācēji – Iecavas un Amatas novads. Savukārt Kārsavas, Mērsraga, Rojas un Raunas novados kopējais – gan bērnu, gan pieaugušo – saslimšanas līmenis ar ērču encefalītu pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies, tāpēc tajos vakcināciju bērniem no jauna vairs neuzsāks, bet būs iespējama vakcinācijas pabeigšana (otrā un trešā pote) un balstvakcinācija tiem, kuriem par valsts naudu tā notika iepriekšējos gados.

Novadu skaits, kuros šogad vakcinē bērnus, samazināts par diviem (pērn vakcinēja 27 novados), taču bērnu skaits, kurus vakcinēs, saglabājas tāds pats – nedaudz vairāk par 32 000 bērnu, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ērču encefalīta bīstamajos novados. SPKC skaidro, kā epidemiologi nosaka, kuros novados vakcinēt bērnus par valsts naudu un kuros ne. Lai noteiktu administratīvās teritorijas, kurās valsts nodrošina valsts apmaksātu vakcināciju, centrs apkopo epidemioloģiskās uzraudzības datus par iedzīvotāju saslimstību ar ērču encefalītu pēdējo piecu gadu periodā. Šajos 25 novados pēdējo piecu gadu laikā reģistrēti 498 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu, kas ir gandrīz 30 procenti no kopējā valstī reģistrēto gadījumu skaita. Vidējā saslimstība šajos novados iepriekšējo piecu gadu laikā (58 uz 100 000 iedzīvotāju) 4,3 reizes pārsniedza vidējo saslimstību citviet Latvijā (13,5 uz 100 000 iedzīvotāju). Savukārt to, cik novadu iekļauj sarakstā, nosaka finansējums, kādu piešķir, un tas, cik bērnu, kuriem pienāktos vakcinācija, ir šajos novados, stāsta A. Jansone.

Metode, pēc kuras veido novadu sarakstu, nav mainījusies kopš 2006. gada. Pēc Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, šogad plānotais finansējums valsts apmaksātām ērču encefalīta vakcīnām ir 247 623,14 eiro.

Dati liecina, ka vislielākā saslimšana ar ērču encefalītu pēdējos piecos gados bijusi Alsungas novadā – tā krietni pārsniedz saslimstības radītājus pat tajos novados, kuri jau atrodas kopīgā 25 novadu sarakstā. Vēl augsts saslimstības līmenis ir Ventspils novadā, Pāvilostā, Kocēnu un Pārgaujas novadā. Interesanti, ka sarakstā praktiski nav neviena Latgales reģiona novada – vienīgais novads, kurā ir reģistrēta augsta saslimšana ar ērču encefalītu un kur notiks valsts apmaksāta vakcinācija, ir Rugāju novads Ziemeļlatgalē. Sarakstā vairākums ir Kurzemes un Vidzemes novadi. Neatkarīgā rakstīja, ka daudzi pilsētās un citos novados deklarēti bērni vasaras pavada arī novados, kur saslimstība ar ērču encefalītu ir augsta, taču valsts apmaksātu vakcināciju nevar saņemt. Šis arguments valdībā nekad nav bijis pietiekami spēcīgs, lai apspriestu vakcinācijas piedāvājumu visiem bērniem neatkarīgi no dzīvesvietas. Galvenais iemesls, kāpēc nevakcinē visus bērnus, ir pieejamie finanšu līdzekļi – cik valdība piešķir, tik bērniem vakcināciju piedāvā.

Novadi, kuros bērnus 2015. gadā vakcinēs bez maksas pret ērču encefalītu

Novads           Saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem (2010. – 2014. gadam)

Alsungas novads           110,2

Ventspils novads           92,8

Pāvilostas novads         87,5

Kocēnu novads            77,1

Pārgaujas novads          76,2

Dundagas novads         72,5

Kuldīgas novads                       69,5

Engures novads            65,6

Krimuldas novads         61,8

Vaiņodes novads          55,6

Durbes novads 54,8

Priekuļu novads            49,7

Aizputes novads           48,8

Lubānas novads            48,5

Baldones novads          48,1

Talsu novads    47,1

Rucavas novads            46,8

Skrundas novads          46,7

Kandavas novads         46,1

Sējas novads    45,0

Salacgrīvas novads       44,8

Iecavas novads*           43,4

Rugāju novads  43,3

Jaunpiebalgas novads    43,1

Amatas novads*40,3

* no jauna iekļauti novadi

 Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Veselība

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, iesniedzot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.