Komplektā cenu pieaugumam un vispārējai dārdzībai no nākamā gada uzņēmums "Gaso" grib celt gāzes sadales tarifus. Lai arī nelielas, izmaiņas izjutīs gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Dabasgāzes lietotājiem gaidāmas pārmaiņas - uzņēmums “Gaso” piedāvā jaunu sadales tarifu, kas varētu stāties spēkā 2026. gadā. Daļai iedzīvotāju rēķini pieaugs, īpaši tiem, kuri gāzi izmanto nelielos apjomos, piemēram, tikai ēdiena gatavošanai.
Uzņēmums "Gaso" ir Igaunijas kompānijai "Elenger Grupp" piederošs dabasgāzes sadales sistēmas operators. Tas apsaimnieko iekārtas un cauruļvadus, kas dabasgāzi piegādā no pārvades sistēmas līdz lietotājiem. Pats savus tarifus "Gaso" celt nevar, un tie jāsaskaņo ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).
Kā raidījumam atklāj SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs, “mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto plītīs ēst gatavošanai, šobrīd aplēstais iespaids ir apaļojot ap 1,35 eiro mēnesī. Attiecībā uz apkuri mājsaimniecībās, kas ir otrs sektors, tur pieaugumi būs individuālāki, jo tur stipri vairāk atšķiras tie patēriņi nekā plītiņās”.
Tarifs sastāv no divām daļām - fiksētās maksas, kas jāmaksā neatkarīgi no patēriņa, un mainīgās daļas, kas atkarīga no patērētās gāzes daudzuma.
A/s "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane raidījumam atklāj, ka, skatoties “kopumā, ko esam sagatavojuši, tad, ja inflācija pa šiem pieciem gadiem ir 37%, skatoties uz mūsu izmaksu bāzi, ko iesniedzam uz nākošo tarifu periodu, ko esam sagatavojuši, pieaugums ir tikai 6%.
Kad cilvēkiem nebija fiksēto maksājumu, viņi teica - kāpēc mums jāmaksā par tām trubām, tie, kas daudz tērē, tie arī lai maksā. Tā nav godīga pieeja. Mēs saprotam, ka visiem lietotājiem jāmaksā par infrastruktūras uzturēšanu. Ne tikai lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem.”
Plašsaziņas līdzekļos vairākkārt izskanējuši energoresursu tirgotāju pārmetumi, ka Latvijā joprojām nav uzrakstīta vienota stratēģija, kā attīstīt energonozari. Tāpēc izpaliek pēctecība lēmumiem, ilgtermiņa plāniem, kas varētu ļaut prognozēt arī ieceres biogāzes ražošanā.
Kā skaidro pašreizējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, “kas iztrūkst stratēģijā, un te es skatos FM virzienā - enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam paredz investīcijas enerģētikas nozarē 34,4 miljardu apmērā. Liela daļa no investīcijām nāktu no privātā sektora, bet pietiekami liela ir arī publisko investīciju komponente. Un tas, ko mēs šajā stratēģijas melnrakstā nesalasījām, ir valdības un FM redzējums vismaz īstermiņā un vidējā termiņā tuvāko 10 gadu nogrieznī - kā valsts finansēs nepieciešamās publiskās investīcijas.”
Lai mums nerastos situācijas, kā mums bija ar "Rail Baltica", ka FM izliekas, ka neko nav zinājuši, ka ir ilgtermiņā jāplāno šis finansējums.
“Arī valsts prezidents pievērš ļoti īpašu uzmanību šim jautājumam. Ceru, ka valdība var nonākt pie stratēģijas,” piebilst Briškens.
Saeimas Tautsaimniecības komisijā Klimata ministrija pirms dažām nedēļām deputātiem atrādījusi stratēģijas darba versiju, tomēr tajā joprojām izpaliekot būtiskas lietas. Piemēram, kur valsts ņems naudu, lai līdzfinansētu 34 miljardu lielas investīcijas dažādos energoprojektos.