Nav noslēpums, ka lielāko dienas daļu modernais cilvēks pavada sēžot. Nereti pēc astoņu stundu ilgas darba dienas ofisā mēs relaksējamies, pavadot vakaru pie televizora vai datora, tomēr tam var būt arī letālas sekas.
Izrādās, ka 2011. gadā Lielbritānijas Lafboro Universitātes un Lesteras Universitātes Sirds-asinsvadu slimību nodaļas zinātnieki veica plašu analīzi par 18 pētījumiem, kuros bija iekļauti 794757 cilvēki. Tika analizēti pētījumi, kas veikti Anglijā, Kanādā, Skotijā, Austrālijā, Vācijā un Japānā. Pētījuma rezultāti bija šokējoši - mūsdienās Rietumu pasaulē cilvēki 50-60 % no sava nomoda laika pavada sēžot.
Tas ievērojami palielina daudzu saslimšanu risku:
• par 112% pieaug cukura diabēta risks
• par 147% pieaug iespējamība saslimt ar sirds - asinsvadu slimībām
• par 90% pieaug mirstība no sirds - asinsvadu slimībām
• par 49% pieaug mirstība no jebkuras slimības.
“Protams, sēdošs darbs un ilgas stundas pie televizora brīvajā laikā palielina arī mugurkaula veselības problēmas, galvas sāpes, redzes traucējumus un pat veicina kunģa atviļņa veidošanos,” paskaidro Ģimenes ārste Dr. Ilze Aizsilniece.
Jāpiezīmē, ka mugurkaula problēmas, redzes traucējumi un galvas sāpes var rasties jau dažus mēnešus pēc sēdoša darba uzsākšanas. Diemžēl savus sēdēšanas paradumus nāksies pārplānot arī tiem, kuri ilgo sēdēšanu darba vietā mēģina kompensēt ar sporta zāli vakarā. “Fiziskas aktivitātes no darba brīvajā laikā nekompensē ilgstošās sēdēšanas radītās veselības problēmas,” atklāj I. Aizsilniece.
Lai palīdzētu atrisināt šo problēmu I. Aizsilniece sniedz sekojošus ieteikumus:
• ieteicams daļu dienas pavadīt stāvot. Tam lieti noder galdi ar maināmo augstumu, pie kuriem var gan stāvet, gan sēdēt;
• birojā mēģināt pēc iespējas vairāk kustēties, piemēram, iet pēc izdrukātajiem dokumentiem, nevis lūgt, lai kāds to atnes;
• neizmantot liftus, bet staigāt pa kāpnēm;
• katras divas stundas veikt vienkāršus vingrinājumus, piemēram, stiepšanās vingrinājumus mugurkaula kakla daļai;
• pēc iespējas vairāk ikdienā pārvietoties kājām, vai braukt ar riteni, tā samazinot to laiku, ko pavadām sēžot mašīnā;
• protams, neaizmirst par pastaigām brīvajā laikā, sporta spēlēm vai vingrošanu, kā arī citiem sporta veidiem, kas rada prieku.
"Vienīgi jāatceras, ka nevajag sevi nomocīt sporta zālēs. Pēdējie pētījumi rāda, ka šāda ķermeņa ‘izdzīšana” palīdz attīstīt muskuļus, bet labu veselību negarantē,” nobeigumā atgādina I. Aizsilniece.