VESELĪBA: Kas ir šķiedrvielas un kam tās nepieciešamas?

 
©Scanpix

«Pētījumi liecina, ka valstīs, kurās dzīves līmenis ir augstāks par vidējo, samazinās šķiedrvielu kopējais patēriņš. Daudzi cilvēki iztiek ar tiem produktiem, ko, steidzoties savās ikdienas darīšanās, var ātri un ērti apēst pa ceļam. Rezultātā organisms saņem pārāk daudz rafinēto ogļhidrātu, bet šķiedrvielu visu laiku ir par maz,» stāsta ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

«Jāpiekrīt diētas ārstiem, ka, mērķtiecīgi plānojot savu ēdienkarti, šķiedrvielas ir iespējams uzņemt ar uzturu, taču ikdienā bieži vērojama cita aina. Arī gatavojot ēdienu mājās, daudzi nereti izvēlas vieglāk pagatavojamos produktus un tos, kas viņiem labāk garšo, kaut varbūt skapī ir griķi, brūnie rīsi, pilngraudu auzu pārslas vai miežu putraimi, kas varētu noderēt par šķiedrvielu avotu. Taču vienlaikus arī jūtams, ka cilvēki apzinās šo trūkumu savā uzturā un cenšas problēmu risināt.»

– Senāk teica – vēders nav grāmata, ar to domājot, ka neviens jau, paskatoties uz otru, nevarēs pateikt, cik labus vai sliktus, pareizus vai nepareizus produktus šis cilvēks ēdis. Bet varbūt to tomēr var pateikt?

– Neliela atkāpe no veselīga uztura principiem, piemēram, svētku maltītē, tiešām var palikt nepamanīta. Taču, ja ēdienkarte sistemātiski ir nepareiza, tad tas ietekmē cilvēka izturēšanos un ar laiku atspoguļojas arī ārienē. Ja kāds ēd ar olbaltumvielām vai ar ogļhidrātiem ļoti bagātu uzturu, kurā trūkst šķiedrvielu, tad viņš nedod iespēju resnajai zarnai strādāt, rodas aizcietējums vai caureja, vēdera uzpūšanās, vēdergraizes un citas nepatīkamas parādības, un tās rada sliktu pašsajūtu, kas nenoliedzami ietekmē komunikāciju ar apkārtējiem. Ja resnā zarna nestrādā kā nākas, ar laiku pasliktinās sejas krāsa un ādas stāvoklis, un, kā zināms, daudziem cilvēkiem ar tipiskiem mūsdienu ēšanas paradumiem rodas arī liekais svars.

– Kādam jābūt resnās zarnas normālam darbam, un kas notiek, ja uzturā trūkst šķiedrvielu?

– Viss, ko mēs apēdam un izdzeram, iziet cauri kuņģa un zarnu traktam 1–2 diennaktīs. Divpadsmitpirkstu zarnā un tievajā zarnā, kur apēstā barība tiek sašķelta līdz vajadzīgajai pakāpei, šie procesi notiek ātrāk nekā resnajā zarnā, kur no apēstā uztura tiek uzņemts ūdens un minerālvielas, bet labās baktērijas, kas tur dzīvo, ir atbildīgas par B1, B2, B12 un K vitamīna ražošanu. Resnā zarna rūpējas arī par toksīnu un baktēriju izvadīšanu, sniedz atbalstu imūnsistēmai un organisma vispārējai veselībai. Fizioloģiski resnā zarna ir veidota ar tādām kā kabatām, kurās, ja uzturā trūkst šķiedrvielu, apēstā masa aizkavējas ilgāk, reizēm – pat krietni ilgāk nekā vajadzētu. Rezultātā tur uzkrājas baktēriju radītie toksīni, kas var nonākt asinsritē, un tad sākas jau minētās problēmas.

– Kāda ir šķiedrvielu loma resnās zarnas darbībā?

– Šķiedrvielas ir ogļhidrāti, kas netiek sašķelti un absorbēti tievajā zarnā, bet nonāk resnajā zarnā. Nešķīstošās šķiedrvielas palīdz nodrošināt normālu vēdera izeju, palielinot izkārnījumu masu, bet šķīstošās šķiedrvielas resnajā zarnā tiek sadalītas – to paveic tur mītošās baktērijas, un rezultātā veidojas bioloģiski aktīvas vielas – īso ķēžu taukskābes un citas, kas dabiskā ceļā atindē organismu un arī uzsūcas no resnās zarnas asinīs, nonāk asinsritē un iesaistās dažādos vielmaiņas procesos. Šķiedrvielas fizioloģiskā un dabiskā veidā veicina vēdera izeju: pieaugot zarnu satura tilpumam, palielinās spiediens uz zarnu sieniņām un cilvēks jūt vajadzību iet uz tualeti. Ieguvums no šķiedrvielām ir arī noturīga sāta sajūta, jo šie ogļhidrāti, kas uzsūcas lēnāk, stabilizē cukura līmeni asinīs. Zināmā mērā šķiedrvielas bloķē tauku un dažu citu uzturvielu uzsūkšanos, tāpēc tiek uzņemts mazāk kaloriju.

 

Abonē