VAKARA ZIŅAS: Pieminot kinoleģendas Podnieku un Demčenko, tapis scenārijs "Ieslīgt debesīs"
Šā gada 19. februārī no Rīgas Mežu kapu kapličas viņā saulē tika izvadīts kinodokumentālists Aleksandrs Demčenko – spoža, izcila personība, kino profesionālis, daudziem pazīstams kā kinooperatora un dokumentālista Jura Podnieka kolēģis.
Par Podnieka un Demčenko slavenākajiem videomateriāliem tiek uzskatīti video no 1991. gada 13. janvāra apšaudes laukumā pie Viļņas televīzijas centra. Šie Aleksandra un Jura nofilmētie kadri zibenīgi aplidoja visu pasauli. PSRS vara nobijās turpināt šaut uz neapbruņotu tautu. Kas zina, kā notikumi turpinātu attīstīties, ja Aleksandra un Jura darba augļi savlaicīgi nenonāktu CNN ēterā.
Viens no Aleksandra kolēģiem scenārists un TV žurnālists Dmitrijs Novikovs uzrakstījis scenāriju pilnmetrāžas mākslas filmai par Juri Podnieku un kinooperatoriem profesionāļiem «Ieslīgt debesīs».
Tajā, cita starpā, balstoties uz atmiņām, Jura un Aleksandra uzfilmētajiem videomateriāliem detalizēti atainots Aleksandra un Jura darbs Viļņā 1991. gada 13. janvārī. Ar autora atļauju pārpublicējam fragmentu no scenārija.
Asinis Viļņā
1991. gada 13. janvāris. Laukumā pie Viļņas televīzijas centra sapulcējušies tūkstošiem laužu. Viņi skandē: Lie-tu -va, Lie-tu-va...
Kāpurķēdēm graužoties apledojušajā pilsētas asfaltā uz ļaužu pūli ļoti lēni virzās trīs tanki. Uz tiem uzstādītie prožektori pāri cilvēku sejām raida spilgtu staru kūli.
Viena tanka ceļā, sadevušies rokās, nekustīgi stāv vīrieši, sievietes, jauni un veci. Tanks virzās tieši uz viņiem. Kāds no cilvēku dzīvās ķēdes uzsāk dziesmu. Viņam pievienojas vēl viens, tad vēl un vēl. Jau pēc sekundes dzied visi šie rokās sadevušies cilvēki. Tanks turpina kustību cilvēku virzienā.
Juris un viņa kolēģis trīsdesmit piecus gadus vecais gaišmatis ukrainis Aleksandrs ar videokamerām rokās ātri spraucas cauri pūlim. Ieraugot dokumentālistus, cilvēki laipni izbrīvē viņiem ceļu, ļaujot ātrāk nokļūt tuvāk tankiem.
Juris: - Saša! Tie ir tanki ! Tu redzi? Tanki!
Aleksandrs: - Nu, jā! Ne sapieru lāpstiņas, un arī redzama «čerjomuha» (indīgās gāzes izsmidzināšanas iekārta pūļa izklīdināšanai), tāpat kā Baku...
Juris: - Vara Maskavā vairs ar galvu nedraudzējas!
Aleksandrs: - Un tagad, kā mēs ar tevi redzam, tā atriebjas tautai par Lietuvas izstāšanos no PSRS.
Juris: - Idioti! Pret neapbruņotiem cilvēkiem sūtīt tankus!
Aleksandrs: - Viņi nav noskaņoti pa labam no savām ķetnām izlaist Viļņu, Rīgu un Tallinu.
Aleksandrs un Juris uzmet videokameras uz pleca un sāk filmēt.
Daži no drosmīgajiem mītiņotājiem pieskrien pie viena no tankiem. Viens no viņiem ar nolauzta karoga kātu sāk dauzīt tanka bruņas. Tanks apstājas pāris simt metrus no Viļņas telecentra un lēnām pagriež stobru viskuplākā skaitā sapulcējušos cilvēku virzienā.
Sadevušies rokās, lietuviešu demonstranti vēro viņu aplenktos tankus un sāk dziedāt. Dzied aizvien sparīgāk. Laukumā skan viena no lietuviešu tautasdziesmām.
Pāri visam laukumam ik pa brīdim atbalsojas - Lie-tu-va, Lie-tu-va, Lie-tu-va!
Juris turpina spraukties cauri mītiņotājiem.
Viņa ceļā pagadās neliela auguma kalsna večiņa. Viņa, nometusies ceļos, tur rokās pret debesīm pavērstu krustu. Krusts viņas rokās trīc. Večiņa skatās uz tankiem un lūdz Dievu. Juris sāk viņu filmēt, viņas rokas, krustu un viņas seju. Te pēkšņi atskan kalašņikova zalve. Sākas panika. Pūlis pajūk. Cilvēki sāk mukt prom. Večiņas sejā nekādu emociju, nekādu baiļu. Krusts. Seja. Skatiens uz tankiem.
Visu rakstu lasi šīs nedēļas "Vakara Ziņās"