Vai pamodāties citā Latvijā?

© F64

Vēlēšanas Latvijā (izņemot Rīgu, Varakļānu un Rēzeknes novadu) beigušās. Vai pamodāties citā Latvijā? Es – nē, jo Rīgā, kur dzīvoju, jaunā vara tika ievēlēta jau pērn un nekādus dižos varoņdarbus nav paveikusi. Kur nu varoņdarbus, labi, ja vismaz kādus acīm redzamus darbus šī gada laikā sastrādātu, lai varētu atrādīt savam elektorātam... Bet pie mums Rīgā ir tā: ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Kā ir pie jums?

Runāšu atklāti. Ar vienu aci skatoties un ar vienu ausi klausoties vēlēšanu un pēcvēlēšanu notikumus un skaidrojumus, pārņēma vēlme dažam labam dažas labas partijas biedram iekost kājā. Jo pats savā mēlē viņš nevīžo iekost... Stāv, skatās acīs žurnālistiem un muld par deviņiem mēmiem, ka vēlētāju kūtrums skaidrojams ar silto laiku un kovidu. Partijniekiem šķiet, ka šīm muļķībām joprojām tic.

Es pateikšu vēl atklātāk. Savulaik žurnālistiem bija nejauks teiciens: mūsu lasītāji ir vēl stulbāki, nekā var iedomāties. Par laimi, tie laiki pagājuši, lai kaut ko tādu pat virtuves sarunās varētu atļauties pasacīt. Par laimi, lasītāji ir saprātīgi, gudri un maisā viņus neiebāzt! Ir prieks rakstīt tādiem cilvēkiem! Bet politiķi gan dzīvo svētā pārliecībā, ka vēlētāji ir vēl stulbāki, nekā var iedomāties... Tie laiki ir pagājuši! Ja paši vietējās un valsts mēroga politikas taisītāji nav spējīgi pierādīt un parādīt, ka viņiem rūp cilvēks, tad nevajag vainot vēlētājus, kuri ignorēja 2021. gada pašvaldību vēlēšanas.

Bet vismaz sociologiem būs darbs, lai noskaidrotu, kāpēc šogad vietvaru domes vēlēt bija devušies tikai 33,99 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Vēlētāju zemās aktivitātes dēļ tiks veikts socioloģiskais pētījums, lai saprastu, kāpēc tā notika un kā to labot, pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Un viņš esot bažīgs par šādu vēlēšanu iznākumu.

Ar to pašu vienu aci redzēju un vienu ausi dzirdēju to, kas savukārt mani darīja bažīgu. Kad žurnālisti aptaujāja cilvēkus par to, ko viņi sagaida no jaunajiem deputātiem, bieži skanēja atbilde: lai sadzird mūs, lai palīdz mums. Nopietni?! Ko tad tie deputāti līdz šim ir sadzirdējusi un kura labā strādājuši, ja cilvēkiem - vismaz kādai daļai - ir sajūta, ka viņi varas vīrus un sievas neinteresē? Acīmredzamais: deputāti - Saeimas un pašvaldību - daudzviet sen vairs nav tautas kalpi...

Vienu foršu pagastveci - Uldi Doņuku - satiku tieši pirms vēlēšanām. Līgo pagastā. Viņš uzreiz pateica: «Es neesmu sarakstā.» Tāpēc šī nav pat pēcvēlēšanu reklāma. Un šaubos, ka viņš izrādīja gādību par saviem iedzīvotājiem tikai tāpēc, ka žurnālisti bija klāt. Brīžiem ap stūri paķīķerēju: viņš ar katru sastapto ciema cilvēku aprunājās un interesējās par viņu dzīvi un darbu arī tad, kad es un fotogrāfs Mārtiņš bijām visai tālu. Klusībā ieliku Uldim plusiņu, kad cienastam sagatavotos pīrāgus viņš nevis pompozi salika līdzvešanai mums pītos grozos, bet aizveda ciemakukulī ņiprajai, humora pilnajai un mutīgajai Līgai, pie kuras devāmies «intervēties». Par Līgo pagastu un Līgu lasiet 18. jūnija numurā!

Neaizmirstiet, ka »Vakara Ziņas« var abonēt! Būs lētāk! Mēnesim tikai 4,39 eiro, pusgadam - 22,99 eiro!

Antra

VZ

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais