1999. gada 29. janvārī iznāca pirmais "Vakara Avīzes Vakara Ziņas" numurs. Laikrakstu izdeva akciju sabiedrība "Preses nams", to veidoja agrākā laikraksta "Vakara Ziņas" radošais kolektīvs.
29. janvāra notikumi vēsturē:
-
1384. gada
29. janvāris
Ordenis, kas faktiski pārņēmis savā kontrolē Žemaitiju, to izlēņo Jagaiļa konkurentam Vītautam ar piebildi, ka gadījumā, ja pēdējais miris, neatstājot mantiniekus, Žemaitija likumīgi nonāk ordeņa rokās.
-
1748. gada
29. janvāris
Rīgas mastu šķirotājs Dāniels Šteinhauers ir pirmais no latviešiem, kurš uzdrošinās ierasties rātes sēdē un pieprasīt, lai viņu uzņem namnieku kārtā. Rāte viņa lūgumu noraida un tad Šteinhauers par Rīgas rāti uzraksta sūdzību. Tikai pēc gada justīcijas kolēģija Šteinhaueram piešķīra Mazās ģildes namnieka tiesības.
-
1918. gada
29. janvāris
Turpinās Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 2.sesija
-
1982. gada
29. janvāris
Ādams Lamberts - amerikāņu dziedātājs.
-
1997. gada
29. janvāris
Tiek izveidota Reliģisko kustību pētīšanas konsultatīvā padome. Tās galvenie darbības virzieni - konsultatīvais, sistematizējošais (potenciālo un nelegālo sektu apzināšana) un operatīvais (rīcības apspriešana īpašos gadījumos) darbs.
-
1997. gada
29. janvāris
Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicina Andri Šķēli vēlreiz veidot Ministru kabinetu.
-
1998. gada
29. janvāris
Saeima noraida opozīcijas pieprasījumu atbrīvot no amata Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Saeima pieprasījumu noraida, atbalstot Pieprasījumu komisijas atzinumu, ka šis jautājums nav parlamenta kompetencē.
-
1999. gada
29. janvāris
Iznāk pirmais "Vakara Avīzes Vakara Ziņas" numurs. Laikrakstu izdod akciju sabiedrība "Preses nams", to veido agrākā laikraksta "Vakara Ziņas" radošais kolektīvs. Avīzes "Vakara Ziņas" izdošana iepriekš tika pārtraukta parādu par drukāšanu dēļ.
-
2000. gada
29. janvāris
Notiek Jaunās partijas 3.kongress. Saskaņā ar tajā pieņemtajiem partijas statūtu grozījumiem par partijas priekšsēdētāju uz diviem gadiem tika ievēlēts līdzšinējais partijas vadītājs Raimonds Pauls.
-
2001. gada
29. janvāris
Iznāk Vidzemes Tūrisma asociācijas informatīvā biļetena "Vidzemes tūrisma ziņas" pirmais numurs.
-
2001. gada
29. janvāris
PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) valsts pilnvarnieks Eižens Cepurnieks paziņo par atkāpšanos no amata sakarā ar sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājas Ineses Voikas presei pausto informāciju par viņa izteikumiem saistībā ar kukuļdošanu LK privatizācijā.
-
2002. gada
29. janvāris
Ministru kabinets pieņem rīkojumu par PVAS "Latvijas eksportkredīts" likvidāciju, to uzdodot veikt Privatizācijas aģentūrai.
-
2002. gada
29. janvāris
Izskatot apelācijas sūdzību, Augstākā tiesa nolemj ēku, kurā atrodas Valsts leļļu teātris, atstāt valsts īpašumā, bet dzīvojamo ēku nodot prasītājiem - desmit bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem.
-
2003. gada
29. janvāris
VAS "Latvenergo" jaunieceltās padomes pirmajā sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēl Vili Vītolu.
-
2004. gada
29. janvāris
Latviešu valodas speciālistu rīkotajā akcijā par 2003.gada vārdu atzīts vārds "zīmols", par nevārdu - nelokāmais Eiropas naudas apzīmējums "eiro".
-
2004. gada
29. janvāris
Ārvalstu investoru padome Latvijā ārkārtas pilnsapulcē uz nākamo gadu par valdes priekšsēdētāju ievēl Baibu Rubess - uzņēmuma "Latvija Statoil" izpilddirektori.
-
2007. gada
29. janvāris
Laikraksts "Diena" pasniedz simboliskos "zelta" kartupeļus un Ls 1000 katram "Dienas" Gada balvas kultūrā laureātam. Par būtiskāko sasniegumu kultūrā "Dienas" žūrija atzīst mākslas zinātnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Eduarda Kļaviņa monogrāfiju "Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla". "Zelta" kartupeļus un Ls 1000 balvu saņem arī Alvis Hermanis un JRT par izrādi "Latviešu mīlestība", Santa Ratniece par kora skaņdarbu "Sālsezers", Oļģerts Kroders par izrādi "Idiots", Ģirts Muižnieks par izstādi "Salut", Miks Mitrēvics par izstādi "Kaut kur tepat", teātra trupa "umka.lv" par izrādi "Stāsts par Danielu Reju", Kārlis Lācis par simfonisko poēmu "Mirkļa izvēles vilinājums", Imants Ziedonis un Nora Ikstena par grāmatu "Nenoteiktā bija", Imants Lancmanis par gleznu ciklu "Kalēti" un Sergejs Jēgers par CD un koncertiem "Ave, Musica".
