Teju divus mēnešus televīzijas sievietēm «STV Pirmā!» skatītāji sekoja līdzi unikālajam šovam «Pati pilnība» un desmit drosmīgām dalībniecēm, kuras meta izaicinājumu sabiedrības stereotipiem, pierādot, ka arī apaļīgas sievietes ir skaistas un iekārojamas. Šova noslēguma ballīte norisinājās tirdzniecības centra «Domina» terasē, kur izvaicājām dāmas, kā viņas šova laikā sadzīvoja ar nievājošajiem izteikumiem un spēja TV kameru priekšā smaidīt un dzīvot ar pilnu jaudu.
Lūk, varat vaigā skatīt visas dalībnieces un šova vadītāju (no kreisās) «body positive» kustības vēstnesi un iedvesmas bloga «Morethansize» veidotāju, stilisti Indru Salceviču.
Airita Gerharde: «Vajadzēja sevi iemīlēt!»
«Pirms dalības šovā vienmēr klausījos, ko citi saka un domā. Mani ļoti iedvesmoja un motivēja citas šova dalībnieces, kas teica: «Tu esi skaista, un viss notiks tā, kā pati vēlēsies. Vienkārši iemīli sevi!» Un es tik tiešām sevi iemīlēju.
Viens no asākajiem komentāriem, ko par sevi lasīju: «Es vācu komandu, resnās kopā ar mani!» Komentārus par sevi lielākoties nelasu, jo zinu, ka jebkurā gadījumā kādam nepatikšu. Kādam nepatiks manas kājas, rokas vai seja. Tagad es uzdrīkstos daudz vairāk nekā pirms šova un mani vairs neinteresē citu cilvēku viedoklis, jo nav jēgas «gruzīties». Protams, ka savu draugu un tuvinieku viedoklī ieklausos. Ja domāsi par slikto, tad sliktais arī notiks.
Esmu sapratusi, ka dzīve ir skaista. Īstenībā slikto lietu nav nemaz tik daudz, jo es pati vienkārši nemitīgi meklēju slikto. Šovs man palīdzēja saprast, ka dzīve ir īsa un nav jēgas sliktajām domām. Tie, kas par mums runā negatīvi, paši nav atraduši savu laimi. Daudzi saka, ka esmu iedomīga un neesmu patiesa savos izteikumos. Ja es pasaku cilvēkam, ka viņš labi izskatās, tad tā arī domāju. Es tiešām labos vārdus saku no sirds. Neredzu jēgu melot un izlikties,» teic šova dalībniece Airita Gerharde.
Ieva Kreišmane: «Svēti ticu, ka panākumi sākas, izkāpjot no komforta zonas»
«Viss sākas ar domāšanu. Agrāk to nesapratu, likās, ka visi citi ir vainīgi pie tā, ka man ir viens vai divi kilogrami par daudz. Kad saproti, ka tā ir tikai tava problēma, nevis citu cilvēku, tad arī vairs nedomā par saviem liekajiem kilogramiem. Un tad arī dzīvot kļūst vienkāršāk, apzinoties, ka esi skaista jebkādā izmērā. Esmu tikusi galā ar visiem sev veltītajiem sāpīgajiem vārdiem. Šova laikā esmu sakārtojusi ļoti daudzas savas iekšējās lietas. Vairākkārt vajadzēja izkāpt no savas komforta zonas - piemēram, pirmajā šova dienā uzreiz bija jābildējas apakšveļā, tad sekoja dejošana ap stieni un vēl daudzas citas lietas, turklāt to visu vēl filmēja TV kameras. Es svēti ticu, ka panākumi sākas tad, kad cilvēks izkāpj no savas komforta zonas. Un tie varbūt nav redzamie panākumi, bet gan personiskie, kas viennozīmīgi ceļ pašapziņu,» secinājusi Ieva Kreišmane.
Liene Baltrupe: «Esmu skaista sieviete, pati pilnība!»
«Komentāri, kas ir vērsti pret mani, lielākoties nav aizvainojuši. Izņēmums bija komentārs, ja nemaldos, «Delfos», kur tika pieminēts, ka varbūt arī mans mazulis ir noēdies. Ēdiet mani, bet neaiztieciet manu bērnu. Tas mani aizskāra līdz sirds dziļumiem. Bet citādāk komentāri ir vairāk smieklīgi nekā aizvainojoši. Pēc šova esmu iemācījusies mierīgāk uztvert negatīvus komentārus. Katram cilvēkam ir tiesības izteikt savu viedokli.
Es esmu uzdrīkstējusies piedalīties šajā šovā un esmu ieguvusi daudz vairāk, ko dažs labs vispār savā dzīvē var iegūt. Jūtos vairāk uzvarētāja nekā zaudētāja. Atminoties sevi pirms desmit gadiem, es īsti nevarēju atvadīties no sevī mītošās jaunietes, kas pārdzīvoja par savu augumu. Nemācēju atrast īsti to veidu, kā iederēties sabiedrībā. Tagad pēc šova es skaidri zinu, kas es esmu. Zinu, ka esmu pieaugusi sieviete labākajos un skaistākajos gados. Es esmu skaista sieviete! Esmu pati pilnība! Un man neviens to nevar atņemt. Braucot uz šo pasākumu ar autobusu no Siguldas, tieši domāju par šo jautājumu, secinot, ka, ja sevi neviltoti mīlēsi tādu, kāds esi, arī pasaule tevi mīlēs. Ir lietas, kuru dēļ var paklupt. Nav māksla nokrist. Māksla ir skaisti piecelties,» tā Liene Baltrupe.
Lelde Miglāne: «Kāpēc jālasa, ko domā onkulis Rēzeknē?»
«Man dzīvē ir paveicies, jo apkārt ir bijuši cilvēki, kas mani pieņem tādu, kāda esmu. Ar negatīviem komentāriem personiski neesmu saskārusies. No saviem svarīgajiem un apkārtējiem cilvēkiem saņemu tikai uzslavas par to, ko daru. To, ko komentāros raksta sveši cilvēki zem bildēm, es nelasu. Mani tas neinteresē. Kāpēc man lasīt negācijas un domas, ko izteicis kāds onkulis Rēzeknē. Katram dzīvē ir krīzes brīži, kad paši sev vairs nepatīkam. Bet, ja blakus ir cilvēki, kas motivē un atbalsta, neatkarīgi no tā, kāds ir tavs izmērs, tad viss ir kārtībā. Man gan lielākoties ir bijusi laba pieredze ar savu augumu. Izņemot to pieredzi, ko veidoju pati, sadomājoties kaut ko savā galvā, saskatoties žurnālos vai sabiedrībā, kas apkārt. Paldies Dievam, man apkārt ir forši cilvēki,» teic Lelde Miglāne.
Dārta Nora Pauļuka: «Biju tā neglītā, apceļamā meitene»
«Bērnībā man nebija kompleksu. Bet, kļūstot pieaugušākai, mans augums kļuva neproporcionālāks un es izskatījos ne pārāk labi. Tādēļ arī nejutos labi. 9. klasē biju tā neglītā, apceļamā meitene. Izjutu spiedienu no apkārtējiem. Bet, līdzko sāku mācīties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kļuvu atzītāka. Tur nebija aktuāli auguma standarti, bet personība. Piemēram, ja lietoto apģērbu veikalā sakombinēju interesantu, radošu un košu komplektu, apkārtējie to novērtēja. Manī atvērās radošums, un sāku pat apmeklēt Improvizācijas teātri, kur iemācījos arī nekautrēties no sava garā auguma. Man ļoti paveicās. Esot teātrī un mākslinieku vidē, sāku sekot līdzi «plus size» jeb lielo izmēru modelēm, kas mani iedvesmoja. Līdz šim bija vairāk ieraugāmi standartizēti skaistuma ideāli. Iepriekš nelikās, ka lielas sievietes var būt skaistas. Taču jebkura sieviete, atrodot sev līdzīgu tipāžu, vai nu ķermeņa ziņā, vai citādāk, var iedvesmoties, veidojot savu tēlu un garderobi. Daudzas lietas domāšanā maina arī pieredze un vecums. Esmu runājusi ar meitenēm, kuras savos piecpadsmit bija tievākas nekā tagad, kad ir pie trīsdesmit, bet tīņu gados uzskatīja sevi par ļoti resnām, savukārt tagad ir apmierinātas ar saviem parametriem. Svarīgi ir sevi izaicināt un pārvarēt bailes. Piemēram, kad nopērc kaut ko stilīgu, tomēr baidies to uzvilkt. Taču, kad saņemies un uzvelc to, apkārtējiem patīk un nemaz tik asi neviens nereaģē uz maniem izgājieniem. Ir jāiemācās sevi pieņemt kā personību. Protams, arī tagad ir dienas, kad man nepatīk, kā izskatās mans vēders. Bet kopumā šobrīd esmu laimīga, jo esmu veikusi diezgan lielu ceļu savā attīstībā,» savu viedokli pauž Dārta Nora Pauļuka.
Madara Ločmele: «Arī tievās baidās uzvilkt peldkostīmu»
«Dzīves laikā man ir bijušas dažādas situācijas. Tomēr jebkura izskata un izmēra cilvēkam skolas laikā ir bijis kāds, kas viņu ir aizvainojis. Vienmēr esmu pratusi piedot cilvēkiem, neņemt skarbus izteicienus pie sirds un ar humoru pasmieties pati par sevi. Visu negatīvo, kas bijis, īpaši pat neatceros, jo piedodu un atlaižu. Bieži vien ir tā, ka kāds kaut ko pasaka mirkļa iespaidā, kamēr mēs gadiem ar to graužam sevi un esam depresīvi. No tā visa vajag atbrīvoties un vienkārši būt laimīgam. Mēs visi esam cilvēki, visi kļūdāmies. Piemēram, tie, kas skolā ir darījuši viens otram pāri, izaug lieli un saprot, ka ir rīkojušies nepareizi. Cilvēki, kas izsaka sliktus komentārus pieaugušo dzīvē, paši ir ļoti nelaimīgi. Inteliģents cilvēks, kurš ir mierā ar sevi, nekad neatļausies otram cilvēkam nodarīt pāri jebkādā veidā.
Runājot par kompleksiem, mēdzu brīnīties, cik daudzām, ļoti skaistām meitenēm tādi piemīt. Arī meitenes, kas ir tievas, mēdz baidīties uzvilkt peldkostīmu. Visiem ir kompleksi. Bet, ja tu sāc pieņemt sevi un patiesi mīlēt, tad arī atrodas cilvēki, kas iemīl tevi. Ja nemīlēsi sevi, kā citi tevi varēs mīlēt!? Vari būt slaida, precējusies un ar labi atalgotu darbu, bet, ja nemīlēsi sevi, nebūsi laimīga. Jāsaprot, ka nevajag mainīties kāda cita dēļ. Mēs dzīvojam vienreiz. Kādēļ mums jādzīvo ar domu, ko gan citi par mums padomās. Kādēļ ir jātievē vīra dēļ? Ja viņš tevi mīl, tad pieņems jebkādā formā un izmērā. Galvenais ir mīlestība pret sevi un citiem,» aizdomājas Madara Ločmele.
