Lūriņa dodas dekrētā, teātrī atgriezīsies drīz

Ziemassvētku koncerti Ķīpsalas hallē un Gadumijas koncerti Nacionālajā teātrī uz laiku būs pēdējie, kuros uz skatuves varēja sastapt Ditu Lūriņu-Eglienu – aktrise ir otrā bērniņa gaidībās. Viņa gan prognozē, ka ilgi bez darba nosēdēt nespēs, tāpēc, iespējams, ka jau rudenī aktrise varētu būt atpakaļ uz skatuves.

Šosezon aktrise Dita Lūriņa-Egliena uz skatuves vairs neparādīsies, taču, iespējams, ka gads bez lomām viņai tomēr nepaies, jo precedents tam jau ir: kad dēlam Ernestam (7) bija divas nedēļas, viņa jau braukusi uz savu pirmo mēģinājumu «Vestsaidas stāstam», bet, kad šo izrādi sākts spēlēt, puikam bijuši tikai divi mēneši. Otrajai atvasei pasaulē jānāk pavasarī, tātad – rudenī Lūriņa-Egliena jau būs atpakaļ uz skatuves? «Kad man kāds tā jautā, es saku: ja Dievs ļaus. Jo process, kuram es šobrīd eju un man būs jāiet cauri, ir tik ļoti Dieva rokās, ka nevaru uz šo jautājumu atbildēt. Es varu tikai pateikt, ka to vēlētos. Ceru, ka viss būs labi un būšu atpakaļ,» intervijā «Neatkarīgajai» atzīst aktrise. Divus gadus būt mājās ar bērnu viņa nespētu. «To es laikam tiešām nevarētu. Tāda ir mana profesija, un tāda esmu es. Es ar to nelepojos un arī nesaku, ka mazu bērnu ātri iegrūst bērnudārzā ir pareizs lēmums. Ernests gan nesāka ļoti agri iet bērnudārzā, bet tik un tā bērnam viņa dzīves sākumā vecāki ir vajadzīgi, nepieciešams iedot stabilitātes izjūtu. Jo, ja tās nav, to redz it visā, tā liek par sevi manīt. Tāpēc lai priecājas tās mammas, kurām ir iespēja harmoniski būt mājās. Man par sevi vienkārši nav tādu ilūziju, un tāpēc es to nesolu ne sev, ne kādam citam.»

Pašlaik aktrise lielāku uzmanību var veltīt dēlam Ernestam, kurš mācās 1. klasē. «Man tagad kolēģi saka: mēģinājumu nav, izrāžu vakaros arī vairs nav, mājās noteikti viss spīd un laistās, vari gulēt, kājas gaisā sacēlusi... Mīļie, kādas kājas gaisā?! Es «mācos» pirmajā klasē! Bērnam ir liela slodze ar mācībām un treniņiem, un man viņam ir jāpalīdz. Es, protams, esmu ļoti priecīga, ka tieši šajā laikā varu būt viņam blakus. Tas ir nenovērtējami, un es to saprotu. Bet nekāda relaksētā perioda man tagad nav, ir ļoti aktīva dzīve. Tas paņem daudz spēka, bet man par to ir prieks. Domāju, ka mums būtu grūti, ja šobrīd ļoti intensīvi strādātu – gan pati būtu nervu kamols, gan bērns tāds būtu. Paldies Dieviņam, ka ir tā, kā ir. Acīmredzot šobrīd daudz vajadzīgāka esmu tur, kur esmu,» skaidro Dita Lūriņa-Egliena.