Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien Briselē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti apsprieduši Krievijas uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un jaunas pretgaisa aizsardzības ieroču piegādes.
Lielbritānija piegādās Ukrainai papildu spārnotās raķetes "Storm Shadow", lai Ukraina spētu līdz ziemai ierobežot Krievijas uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, atsaucoties uz anonīmiem informētiem avotiem, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Ukrainas Bruņotie spēki atkal var pilnībā izmantot satelītu interneta sistēmas "Starlink" militāro versiju "Starshield", aģentūrai "Ukrinform" ceturtdien paziņoja avots Ukrainas Aizsardzības ministrijā.
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
Par koalīcijas partiju sanāksmes šīs nedēļas sasniegumu pieteikta vienošanās ar likumu noteikt, lai visās degvielas uzpildes stacijās (DUS) būtu ģeneratori elektrības ražošanai un interneta sakari caur satelītiem.
Ukraina nesaņēma nekādu brīdinājumu no partneriem pirms Krievijas ballistisko raķešu uzbrukuma Kijivas civilajai infrastruktūrai vakar vakarā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Newsweek" žurnālisti uzskata, ka četri cilvēki varētu kļūt par Volodimira Zelenska pretiniekiem jaunajās prezidenta vēlēšanās, ja tās būs drošas, raksta "Dialog.ua".
Kādu mērķu labad Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) uzturēšanai tiek izlietoti miljoni valsts budžeta naudas? Fragments no pēcvēlēšanu rīta “nra.lv” TV diskusijas, no žurnālistes Kristīnes Kravcovas un politologa Filipa Rajevska sarunas ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).
Trampa rīkojums atcelt Krievijas naftas produktu importa aizliegumu un aicinājumi nomainīt Ukrainas prezidentu iezīmē jaunu pavērsienu ASV – Krievijas un ASV – Ukrainas attiecībās. Tramps tikai pirms dažām nedēļām parakstīja likumu par tā sauktajām senatora Lindsija Grema “elles sankcijām”, kas deva ASV prezidentam plašas pilnvaras noteikt jaunus ierobežojumus Krievijai un tās enerģētikas nozarei. Tā vietā tagad tiek darīts pilnīgi pretējais.
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
Eiropai, iespējams, nāksies samierināties ar līdzāspastāvēšanu ar Krieviju arī tad, ja Ukrainas karā netiks panākts taisnīgs miers – šādu scenāriju apskata izdevums “The Economist”, norādot, ka ekonomiskais spiediens un Krievijas iedzīvotāju neapmierinātība var arī nepiespiest Vladimiru Putinu pārtraukt karu.
Ārlietu ministres Baibas Bražes paziņojums, ka viņa esot uzsākusi “procesu par vēl viena Krievijas pilsoņa ielikšanu Latvijas “persona non grata” sarakstā”, it kā noslēdza to dīvaino “futbola” spēli, kuru īsi pirms Saeimas vēlēšanām bija uzsākuši iekšlietu ministrs Jānis Dombrava ar ārlietu ministri Baibu Braži.
7. oktobrī, Krievijas prezidenta Vladimira Putina 74. dzimšanas dienā, Ukrainas Ārlietu ministrs Andrejs Sibiga aicinājis Rietumu partnerus pasniegt Kremļa līderim “īstās dāvanas”, kas mudinātu viņu beidzot izvēlēties diplomātiju, nevis karu.
Zviedrija izvieto Polijā "Patriot" sistēmas. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja, ka Stokholma uz Poliju nosūtīs arī iznīcinātājus "Gripen".
Ukrainas pilsētā Čerņivci ārste Marina Skoreiko pastāstīja par savas meitas Emīlijas dzīvi, kuru viņa adoptēja četru mēnešu vecumā. Bērnu iepriekš bija pametusi viņas bioloģiskā māte un no viņas atteicās četri potenciālie adoptētāji, vēsta "Prozoro".