Mūzikas apskats

Fenomens ar nosaukumu „Mumford & Sons” – angļu folkroka apvienība, kuras līderis ir Markuss Mamfords – pārsteidza jau pirms trīs gadiem ar debijas albumu „Sigh No More”.

Britu grupas „Simply Red” vokālists Miks Haknels pievērsies interesantam eksperimentam – amerikāņu soulmūzikas interpretēšanai savā versijā (tā nez kāpēc tiek pieteikta kā „apdullinoša”).

Pēdējā laikā par aizvien ierastāku mūzikas cienītāju satikšanās vietu kļūst koncertzāle Palladium: te notiek gan ārzemju zvaigžņu, gan arī pašmāju augstākās līgas mūziķu koncerti. Ceturtdien, 22. novembrī, te uz skatuves kāps grupa Astro’n’out.

Nr.1: ...un atkal „Bi-2”...

Kaut kā pēdējā laikā sanāk (un vēl sanāks) bieži kājot uz koncertzāli „Palladium” – svētdien tur notika „Accept” koncerts, nākamnedēļ būs pašmāju „astronauti”, savukārt trešdienas novakarē te uzstājās 90. gadu alternatīvā roka leģendas „Garbage”.

Vēl vieni smagā roka vecmeistari (pastāv kopš 1973. gada) un vēl viena atgriešanās, tiesa, „Kiss”gadījumā pauze nav bijusi tik ievērojama – viņu iepriekšējais studijas albums „Sonic Boom” klajā nāca pirms trīs gadiem.

Šodien, 14. novembrī, koncertzālē Palladium ar vienīgo koncertu Baltijas valstīs uzstāsies viena no gadsimtu mijas slavenākajām alternatīvā roka grupām pasaulē Garbage – pēc septiņu gadu pārtraukuma tā atgriezusies ar jaunu albumu.

Lāčplēša dienas pašā novakarē koncertzāles „Palladium” apkaimē izskatījās kā 90. gadu sākumā pirms „Baltic Metal March” vai „Metal Revolution” koncertiem: zāles virzienā slāja kniedētās ādas jakās tērpti mataini (un arī nemataini) vīri, tika izkliegti kareivīgi saukļi un pie namu pakšiem steigā tukšotas pudeles – nebija vienīgi glūnīgu „urlu”, kuri 90. gadu sākumā labprāt izķēra un kulakoja vienatnē klimstošus „metālistus”.

Blondā dīva Gvena Stefanī ir atgriezusies, turklāt beidzot komplektā ar „No Doubt”– iepriekšējais šīs komandas albums veikalu plauktus sildīja pirms tāliem 11 gadiem.

Top Nr.1: Lauri, varbūt nevajadzēja?

Kaut kas neticams: izrādās, ka šie trīs bārdaiņi – Billijs Gibonss (ģitāra, vokāls) un Dastijs Hils (bass, vokāls) ar savām par firmas zīmi jau sen kļuvušajām bārdām un Frenks Bērds (bungas) ar bārdu nevis zem zoda, bet uzvārdā – spēlē jau kopš 1969. gada!

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, koncertzālē Palladium notiks šiem svētkiem visai atbilstošs koncerts – uz skatuves kāps vācu lāčplēši, smagais metalurģiskais ansamblis Accept. Ja nu kāds nav dzirdējis šīs grupas nosaukumu, tad īsumā – varbūt tas nav gluži AC/DC, taču tuvu tam gan.

Amerikāņu (nez kāpēc stilistiski „killerus” vienmēr gribējies bāzt britu roka maisā...) rokgrupas „The Killers”ceturtais studijas albums tapis pēc nelielas pauzes (iepriekšējais disks tika izdots pirms četriem gadiem), kuras laikā Brendons Flauers, Deivs Kjūnings, Ronijs Vanuči un Marks Stormers centās saprast, ko grib, kā grib un vai vispār grib.

Atpūtušies nieka trīs gadus kopš sava iepriekšējā studijas ripuļa „21st Century Breakdown”, amerikāņu poppanka trio „Green Day” izdevuši savu devīto studijas albumu, turklāt tas vēl ir tikai sākums: „¡Uno!” nāca klajā septembra beigās, novembra vidū sekos „¡Dos!”, bet triloģijas noslēdzošā daļa „¡Tré!” tiks izdota janvāra vidū! Diezgan nopietns pieteikums uz savu fanu izputināšanu...

Mazāk par pāris mēnešiem atlicis līdz britu rokgrupas „Muse” koncertam „Arēnā Rīga” (tas, kā zināms, notiks 13. decembrī), tātad ir teju pēdējais brīdis iepazīsties ar viņu jaunāko, pēc skaita sesto, studijas albumu, jo uz tajā iekļautā skaņu materiāla lielākoties būs bāzēts arī koncerta repertuārs.

Mūzikas un mākslas festivāls „Bildes” parasti bijusi tā vieta, kur vienkopus iespējams darbībā redzēt virkni jauno grupu un parasti starp tām atrast kādu potenciālu nākotnes pērli.

„Bildēm – 15”, „Bildes” kļuvušas pilngadīgas, „Bildēm – 20”: šķiet, tas viss bija tikko, nupat. Šīs nedēļas nogalē Rīgas Kongresu namā trīs dienu garumā atkal notiks mūzikas un mākslas festivāls „Bildes”, kam šī būs jau 27. (!) norises reize.

Raiņa luga Spēlēju, dancoju pieder pie latviešu dramaturģijas spilgtākajiem darbiem, arhetipiskais sižets piedzīvojis vairākas interpretācijas, tās savukārt veido latviešu teātra mākslas zelta fondu un tīri antropoloģiski sniegušas būtisku ieguldījumu latviešu kolektīvās pašapziņas periodiskā reanimēšanā un dažādu laikmetu skarbas realitātes mākoņu kliedēšanā.

Skatoties uz šo trauslo, nedaudz nevīžīgo sievieti, ne uz minūti nepamet sajūta, ka pa atslēgas caurumu lūkojos svešā guļamistabā. Tik skaudri, tik patiesi, tik īsti, ka, šķiet, dažubrīd pat sajūtu ieskābuša auls dvingu, kas mijas ar netīru palagu smaku. Paliek nelabi......un reizē — labi no tā, ka nelabi. Tātad šī filma ir „pa īstam”. Tieši tik dramatiski un reizē komiski kā kaimiņu virtuvē.

Iespējams, The Beatles dziesmai Melnais strazds (Blackbird) ar skotu izcelsmes dramaturga Deivida Harovera lugu Melnais strazds nav nekādas saistības. Viņš lugā, ko Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis Ģirts Ēcis, strazdu - ne melno, ne mājas, ne pelēko -, pat nepiemin. Tajā vispār nav putnu. Bet dziesma par melno strazdu, tā lauztajiem spārniem, visu mūžu gaidīto brīdi atkal lidot un kļūt brīvam, lieliski sasaucas ar izrādi.