Mūzikas ierakstu recenzijas: "DaGamba" - "New Life"

Ar īsu, bet skaļu un jestru koncertu ceturtdienas vakarā iestādē ar viskaitinošāko nosaukumu Rīgā „Ar mani atkal runā kaijas” (pietiek tikai iedomāties par šo restorānu, lai pēc tam pusstundu ausīs skanētu dziesma ar šādu pat nosaukumu) tika prezentēts čellistu trio „DaGamba” debijas albums.

Patiesībā – trio plus viens, jo nu viņiem klāt nācis arī „dzīvais” bundzinieks Mareks Logins.

Albumā iekļautas 13 kompozīcijas, no kurām gandrīz visas ir oriģinālkompozīcijas (lielākoties Valtera Pūces radītas) – izņēmums ir tikai „Led Zeppelin” slavenā „Immigrant Song” aranžija „DaGamba” izpratnē. Vokāls ieskanas tikai balādē „Qui est le fou?”, ko iedziedājusi franču mūzikas jaunā zvaigzne Lara Belerouza. Kā zināms, „DaGamba” ir divi bijušie „Melo-M” dalībnieki, čellu pārvaldīšanas meistari Valters Pūce un Antons Trocjuks, kā arī Ričards Čerenkovs, kurš spēlē uz paša radīta elektroakustiskā instrumenta čellobīta jeb cellobeat un epizodiski iedzied dažas frāzes – gluži kā iesamplē vokālu. Šis čellobīts ir galvenā iezīme, kas „DaGambu” atšķir no citām čellu grupām – skanējums nav tik akadēmisks, tas ir pilnasinīgāks.

Protams, „DaGambai” nekad neizbēgt no salīdzinājumiem ar „Melo-M”, un apskatnieks vēlētos tos rezumēt šādi: ja „Melo-M” labi izskatīsies un izklausīsies gan tik elitārā vietā kā Rīgas Latviešu biedrības nams, gan arī klubos un kultūras namos, tad „DaGamba” labi izskatīsies un izklausīsies gan tik elitārā vietā kā Rīgas Latviešu biedrības nams, gan kaut vai klubā „Melnā piektdiena”, kur „metālisti” viņus varētu pieņemt kā savējos. „No skarbas rokmūzikas caur ritmiskiem hiphop un dubstep elementiem, līdz pat romantiskai atelpai stīgu vibrācijās, albums „New Life” ir grupas pirmais dialogs ieraksta formātā, kas uzrunā klausītāju visplašākajā čella mūzikas diapazonā,” tā to piesaka paši mūziķi.

PAR. Varens darbs, tas noteikti ir jādzird! Atšķirībā no citām čellu grupām, „DaGamba” nav daudz prātojuši, vai piesaistīt „dzīvās” bungas, kas ir labi – tās stiprina ritma sekciju. Savukārt čellobīts vispār ir teicama un unikāla lieta – pat grūti raksturot tā skaņu.

PRET. Šim darbam ir tikai viens mīnuss – to nedrīkst klausīties pēc tam, kad esiet šos puišus redzējuši un dzirdējuši „dzīvajā”, labāk noklausieties disku un tad dodieties uz koncertu! „NRA” apskatnieks izdarīja otrādi... „DaGamba” mūzika „dzīvajā” komplektā ar puišu atraktīvo un enerģisko uzstāšanos – tas ir kaut kas! Pēc tam šķiet, ka albumam vairs nav tāda spēka.