Muse. Latvijā jau trešoreiz

Slavenos britu Muse ar Latviju saista īpašas attiecības: grupa te jau ir viesojusies 2007. gadā (Arēnā Rīga) un 2010. gadā (Positivus Festival).

Nu trešā reize: 13. decembrī viena no pasaules labākajām koncertgrupām Muse uzstāsies Arēnā Rīga. Taču šī nebūs atkārtošanās, jo pa šiem gadiem Muse ir pamatīgi auguši savā meistarībā – tas būs pavisam citas raudzes šovs.

Eiropas nozīmes pirksts

Lai arī Muse latvju zemē ar koncertu viesosies jau trešoreiz, viņiem būs kaut kas relatīvi jauns sakāms, proti, grupas sestais studijas albums The 2nd Law, kurā iekļautais materiāls divās kategorijās nominēts prestižajai Grammy balvai – par labāko roka albumu (The 2nd Law) un labāko roka dziesmu (Madness). Patafonu pasniegšanas ceremonija gan norisināsies tikai 10. februārī, taču vienalga pagodinoši, ka tik atzīta un kvalitatīva rokgrupa jau trešo reizi nekaunas iegriezties mūsu zemē, kur taču viss tik slikti... Muse līderis Metjū Belamijs solījis, ka šie koncerti būs īpaši – teju vai leģendārās Pink Floyd 1980. gada tūres The Wall līmenī. «Domāju, ka tā būs mūsu līdz šim labākā turneja,» izdevums NME citējis Belamija teikto telekanālam CBS. «Tā būs mūsu The Wall versija. Esam uzbūvējuši apgrieztu piramīdu, kurā ir daudzi ekrāni. Koncerta laikā tā laižas arvien zemāk, un beigu beigās tā mūs aprij, kas, protams, ir ļoti simboliski. Taču pēc tam mēs no tās izbēgam. Būs grandiozi. Šī būs mūsu Stounhedžas turneja!»

Par to, cik mūsu pusē ir gaidīti šie koncerti, liecina kaut vai histēriskā reakcija uz ziņu, ka Belamijs ir «smagi cietis», ja precīzāk – paslīdot guvis kājas pirksta savainojumu. Trīs tuvākie koncerti tiešām tika atcelti, bet uz Baltijas reģionu tas neattiecas: 10. decembrī Muse atgriezās uz skatuves Helsinkos, bet tālākais viņu ceļš ved uz Tallinu un Rīgu. Nepieciešamā skaņu, gaismu un specefektu tehnika uz Latviju tikšot transportēta 16 (!) kravas automašīnās.

Mūzika vai narkotikas?

Grupa Muse dibināta 1994. gadā nelielajā Teinmutas pilsētiņā. Tās sastāvā: Metjū Belamijs (vokāls, ģitāra, taustiņi), Kriss Volstenholms (bass) un Dominiks Hovards (bungas).

90. gadu sākumā trijotne mācījās vienā skolā, taču spēlēja dažādos kolektīvos, kuru saraksts ir varen garš – Gothic Plague, Carnage Mayhem, Fixed Penalty utt., savukārt vienojās viņi zem Rocket Baby Dolls karoga, vēlāk pārtopot par Muse. Par to, ka mazajā pilsētiņā krustām šķērsām izveidots tik daudz grupu, nav jābrīnās, jo nekā cita darāma tur neesot bijis. «Teinmuta bija maza un garlaicīga pilsētiņa, kas mums neko nevarēja piedāvāt. Pilsēta atdzīvojās reizi gadā, kad tajā ieradās atpūtnieki no Londonas, taču vasaras beigās viņi devās prom, paņemot sev līdzi arī pilsētiņas dzīvīguma pārpalikumus. Mēs tur jutāmies kā būrī, kā peļu slazdā. Arī visi mūsu draugi aizrāvās vai nu ar mūziku, vai narkotikām. Mēs devām priekšroku pirmajam, sākām spēlēt un tā tikām glābti no pilsētiņā valdošās garlaicības,» savos atmiņas stāstos dalās Belamijs.

Jāpiebilst, ka tikai Belamija tēvam bijis kāds sakars ar mūziku – viņš spēlējis ģitāru dažās itin veiksmīgās grupās, savukārt māte, kā tagad to diplomātiski vēsta biogrāfi, bijusi «ar dīvainībām»: kad Mets atnācis no skolas, viņš bieži vien dzirdējis, ka māte sarunājas ar mirušajiem... Viņam ir arī pusmāsa un brālis, trūkumu ģimene neesot cietusi. Taču tā bija tikai līdz brīdim, kad vecāki šķīrās un Metjū nonāca vecmāmiņas audzināšanā. Var teikt, ka mūzika viņam bija īsts glābiņš. Abi pārējie mūzikā nonākuši būtībā jau minētās bezdarbības dēļ.

Pamazām uz priekšu

Par toreizējā Rocket Baby Dolls sastāva pirmo triumfu kļuva uzvara kādā vietējā jauno talantu konkursā, lai gan praktiski viss, uz ko tolaik bijusi spējīga šī grupa, bija Nirvana dziesmas Tourette kaverversijas izpildīšana un skatuves izdemolēšana. Ar to pietika uzvarai, bet ne atpazīstamībai, un vēl ilgu laiku Muse (nu grupa jau bija pārdēvējusies) spēlēja draugiem un pustukšos krodziņos, jūtoties nevienam nevajadzīgi. «Pārsvarā spēlējām tipiskos angļu pabos, uz kurieni cilvēki atnāk iedzert un paskatīties TV. Viņi nemaz negribēja dzirdēt grupu, viņi gribēja tikai iedzert, bet mēs tur stūrī stāvējām un ar savu troksni tikai traucējām,» atceras Belamijs. Taču pamazām viņi uzkrāja sev starta kapitālu un drīz vien izlauzās plašākos ūdeņos, ja par tādiem var saukt kārtējos krodziņus, tikai šoreiz jau tādās lielpilsētās kā Londona un Mančestra. Iztikšanai Belamijs piepelnījās kā mākslinieks un noformētājs, Volstenholms bija palīgs ģitāru veikalā, bet Hovards strādāja gadījuma darbiņus.

Taču kādā no koncertiem Muse palaimējās iekrist acīs (vai ausīs) nelielas mūzikas ierakstu izdevniecības Sawmills īpašniekam Denisam Smitam, kurš viņus parakstīja un izdeva pirmo EP (vēsturisku faktu mīļotājiem – tajā iekļautas dziesmas Sober, Uno, Unintended un Instant Messenger). Savukārt šis EP piesaistīja Radio One dīdžeju un ietekmīga britu mūzikas žurnālista Stīva Lamaka uzmanību – ar viņu atbalstu varēja virzīties tālāk. Pamazām Muse to arī darīja, un šis process vainagojās ar 1999. gadā izdoto debijas albumu Showbiz. Pagaidām vēl arī tas neko lielu nedeva – piemēram, Amerikā vokālista falsetu uzskatīja par klausītājiem un tātad arī komerciāliem panākumiem neinteresantu, bet mainīties Belamijs un arī grupa pat negrasījās. Lielāka kustība sākās ar CD Origin Of Symmetry (2001), kuru vēlāk respektablais žurnāls Q planētas lieliskāko albumu Top 10 ierindoja 74. vietā. Pavisam cita lieta bija disks Absolution (2003) ar tādiem hitiem kā Time Is Running Out, Hysteria, Sing For Absolution un Butterflies And Hurricanes – šis ripulis uzreiz debitēja britu topā kā Nr.1. Taču, šķiet, pat nozīmīgāks bija daudzu prestižu mūzikas izdevumu tolaik izteiktais vērtējums, ar kuru Muse tika atzīta par «pašu labāko šīs planētas koncertējošo rokgrupu», uz brīdi piemirstot pat nemainīgos šīs jomas līderus U2. Tolaik grupa nudien izbraukāja visu pasauli, sākot no Austrālijas un Jaunzēlandes līdz pat Kanādai, tādējādi vēl vairāk stiprinot savus panākumus.

29 balvas no 82

Par tālāko latvju klausītāji jau ir daudzmaz informēti, jo pirmoreiz Muse šeit viesojās, atrādot savu jaunāko veikumu Black Holes And Revelations (2006). Neatkarīgās apskatnieka vērtējumā – pats labākais albums grupas vēsturē. Laikam līdzīgi domāja klausītāji visā Eiropā, šo ripuli no veikalu plauktiem izgrābjot vairāk nekā miljons kopiju apmērā. Sekoja vērienīga koncerttūre (divi Vemblija stadionā notikušie koncerti tika apkopoti diskā HAARP, kas klajā nāca 2008. gada pavasarī), bet paralēli tam Muse sāka darbu pie nākamā studijas albuma. The Resistance tika izdots 2009. gada septembrī un debitēja 19 (!) valstu topu pirmajā vietā. Par šo disku Muse saņēma savu pirmo Grammy balvu, bet vispār viņu iegūto balvu skaits ir iespaidīgs – grupa saņēmusi 29 balvas no 82 nominācijām, kurās tikusi izvirzīta, un to skaitā ir gan Grammy, gan Brit Awards, gan MTV Europe Music Awards, gan NME Awards.

Labās ziņas – neizskatās, ka Muse karjera sāktu virzīties pa lejupejošu līkni, tā joprojām virzās augšup. Šogad atkal izdots jauns albums The 2nd Law (šķiet, ar to viņi nedaudz pāreksperimentējušies, bet tas ir subjektīvs viedoklis), kurā iekļautā dziesma Survival kļuva par vasaras olimpisko spēļu Londonā oficiālo himnu. Ja februārī notiekošajā Grammy balvu pasniegšanas ceremonijā Muse mūziķi atkal stieps mājās divus prestižos patafonus, tas nebūs brīnums, turklāt – viņiem vēl ilgs un panākumiem bagāts mūžs priekšā. Mēs par viņiem vēl dzirdēsim, bet iesākumā ir vērts redzēt – pa šiem trim gadiem kopš pēdējās redzēšanās Belamijs & Co ir pamatīgi pielikuši savā meistarībā.