Mūzikas ierakstu recenzijas: "Mumford & Sons" - "Babel"

Fenomens ar nosaukumu „Mumford & Sons” – angļu folkroka apvienība, kuras līderis ir Markuss Mamfords – pārsteidza jau pirms trīs gadiem ar debijas albumu „Sigh No More”.

Tikai 2007. gadā izveidotā grupa spēja ar savu pirmo ripuli ieinteresēt tā, ka tas tika pārdots vairāk nekā piecu (!) miljonu kopiju apmērā. Nav pārsteigums, ka klausītāji ar lielu nepacietību gaidīja arī „Mumford & Sons” otro albumu, taču pārsteigums ir tas, kādu ažiotāžu tas radījis – kas to būtu domājis, ka angļi ar tipiski amerikānisku mūziku spēj iekarot plašo Ameriku! Oktobris tur būtībā bija „Mumford & Sons” mēnesis – Mamfordam un viņa „dēliem” zaudēja gan „Muse”, gan „Green Day”, gan „No Doubt”, gan visi pārējie. ASV pārdotāko ierakstu topa spicē „Babel” sabija trīs nedēļas, līdz to apsteidza kantri dziedātājs Džeisons Aldīns. Knapi mēneša laikā albumu bija iegādājušies aptuveni miljons cilvēku – iespaidīgs skaitlis!

PAR. Šos puišus varētu izvirzīt nevis „Grammy” patafoniem, bet Nobela prēmijai – viņi noteikti ir atklājuši kādu zinātnisku formulu, lai ar absolūti vienkāršiem līdzekļiem un absolūti vienkāršu mūziku atrastu klausītāju prātos kādu slēdzīti, ko nospiežot tie jož uz veikaliem un pērk albumus kā traki. Mūzika tautai – tā laikam to varētu saukt.

PRET. Ameriku (un ne tikai) ar prātu nesaprast – kas „Mumford & Sons” mūzikā un šajā albumā ir tāds, lai par to tā fanotu?! Klausīties var, noklausīties (izglītošanās nolūkos) vajag, bet ne vairāk.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.