Mūzikas ierakstu recenzijas: "Stone Sour" - "House Of Gold & Bones Part 1"

© Publicitātes foto

„Stone Sour” ir grupas „Slipknot” vokālista Korija Teilora blakusprojekts, kurā viņš atļaujas būt maķenīt melodiskāks, taču vienalga turas alternatīvā „metāla” rāmjos. Šis projekts nedaudz paspokojās jau 90. gados, taču nopietni sāka strādāt šajā gadsimtā (2002. gadā).

Bez Teilora vēl šajā grupā ietilpst ģitārists Džošs Rends, vēl viens ģitārists Džeimss Rūts (viņš ietilpst arī „Slipknot” tehniskajā personālā) un bundzinieks Rojs Meijorga, kādreizējais Maksa Kavaleras „Soulfly” dalībnieks. Līdz šim „Stone Sour” kontā bija trīs studijas albumi, no kuriem vismaz divi – „Stone Sour” (2002) un „Come What(ever) May” (2006) – bija fantastiski labi (par 2010. gadā izdoto „Audio Secrecy” gan tā teikt negribētos). „House Of Gold & Bones Part 1”, kā jau to norāda diska nosaukums, ir tikai pirmā daļa – šī konceptalbuma dvīņubrālis (vai māsa) klajā nākšot 2013. gada sākumā. Jāpiebilst, ka no grupas pamucis basģitārists Šons Ekonomaki, un studijā Teilora brigādei piepalīdzējis pazīstamais Reičels Bolens no „Skid Row”.

PAR. Pēc pirmās noklausīšanās reizes „Stone Sour” jaunais veikums liekas pavisam slābans, taču pamazām tas kaut kā ievelk savā skanējumā. Grupas labākajās tradīcijās ir padevusies dziesma „Absolut Zero”, tāpat iespaidīgs ir niknais „Ru486”, arī „Last Of The Real”.

PRET. Jaunais darbs noteikti zaudē gandebijas albumam, gan „Come What(ever) May” – Teilors ar savu konceptu ir apmaldījies trīs priedēs un brīžiem pat šķiet, ka viņš pēdējā laikā ir pārāk daudz klausījies „Dream Theater” vai tamlīdzīgas blices. Pavisam kusli ir sanākuši arī lēnie gabali, kuriem līdz „Through Glass” ir kā rāpus līdz Ķīnai.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.