Jauns mēness: mīlēts un pieprasīts

Laiks skrien ātri – skat, apritējis jau ceturtdaļgadsimts kopš slavenās grupas Jauns mēness dibināšanas! Tiesa, grupa jau padsmit gadu kā vairs nepastāv, tomēr uz vienu jubilejas koncertu nolēmusi savākties kopā. Šis koncerts notiks 1. decembrī koncertzālē Palladium.

Iesākumā kā U2

Grupu Jauns mēness 1987. gadā izveidoja Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents un tolaik daudzu iecienīto Poligrāfiķu kultūras nama deju vakaru diskžokejs Ainars Mielavs kopā ar ģitāristu Gintu Solu. Dīdžejs pie mikrofona? Daudziem tas šķita neticami, tomēr jau ar pirmajām dziesmām Ainars pierādīja, ka tas ir iespējams, bet ar nākamajām – ka dziedāšana nav bijusi tikai mirkļa iegriba. «Šogad aprit 25 gadi kopš brīža, kad pa ceļam no mūsu pirmā kopīgā ieraksta Ingus Baušķenieka dzīvoklī Gints atturīgi piedāvāja dibināt ansambli. Pēcāk sekoja i ansamblis, i tā nosaukums, i dziesmas, i plates, i pasaules iekarošanas mēģinājumi, i galu galā ilgi cerētā un sagaidītā cilvēku atzinība un mīlestība dzimtenē,» tagad atceras Mielavs.

Iesākumā notika sastāva meklējumi (pirmajos ierakstos piedalījās dzeltenie pastnieki Viesturs Slava un Ilgvars Rišķis, ģitāras partijas iespēlēja Credo vīrs Armands Alksnis, bet pie ērģelītēm bija pat pielikts Ainara brālēns, pašreizējais Radio SWH šefs Jānis Šipkēvics!), taču par pirmo Jauns mēness sastāvu saucams tas, kurā radošajam tandēmam pievienojās basģitārists Aivis Kalvāns un bundzinieks Guntars Račs. Šis sastāvs atzīmējās arī mūzikas un mākslas festivālā Bildes ’97. Četrotnei pievienojās arī ģitārists Uģis Tirzītis, un tapa tādas dziesmas kā Nemanot, Bailes, Esmu vēl dzīvs un citas.

Šajā laikā Jauns mēness tika dēvēts par pašmāju U2 – šī grupa un arī The Police tiešām bija Ainara (un arī Ginta) ārvalstu muzikālo autoritāšu pašā spicē.

Uzvarējuši pat Sopotā

90. gadu sākumā radikāli mainījās grupas sastāvs – Račs, Kalvītis un Tirzītis izveidoja grupu Bet Bet, savukārt Mielavs un Sola meklēja jaunus domubiedrus. Tie tika atrasti Jura Kroiča, Ilvara Zālīša un Māra Muktupāvela personās, un pie viena grupa atrada savu unikālo rokrakstu, kurā mūsdienīgs roks savijas ar tautas mūzikas motīviem. 1991. gadā iznāca Jauns mēness pirmais studijas albums Aizlaid šaubas negaisam līdz, kā arī dziesmas Piekūns skrien debesīs videoklips, kas daudzkārt rādīts pasaules lielākajos mūzikas TV kanālos, tostarp MTV. Šādā sastāvā tajā pašā gadā Jauns mēness uzvarēja tā laika prestižākajā Austrumeiropas mūzikas festivālā Sopotā, kā arī devās turnejā pa ASV.

Turpmākajos gados Jauns mēness kļuva par vienu no iemīļotākajām latviešu grupām, regulāri ar lieliem panākumiem koncertēja un izdeva vēl piecus studijas albumus un labāko dziesmu izlasi (2001. gadā vēl iznāca četru albumu antoloģija Kopotie ieraksti), bet 1999. gadā beidza darbību. Ainars Mielavs uzsāka solokarjeru (2000. gadā viņš izdeva disku Es nāku uz taviem smiekliem), bet drīz vien kopā ar Solu un Kroiču atsāka radošo sadarbību ansamblī Mielavs un pārcēlāji. Līdz pat šim jubilejas gadam mūziķi vienmēr stingri atteica ikvienam piedāvājumam atkal apvienot grupu Jauns mēness, taču šoreiz viņi piekāpušies. «Dēļ cilvēkiem, kuru dzīvēs Jauns mēness ir spēlējis kaut nelielu lomu, nolēmām pateikt nedaudz novēlotu paldies – ar pateicību un cieņu atvadīties, nospēlējot vēl vienu pēdējo koncertu,» skaidro Mielavs.

Jubileju vairāk nebūs!

Pirms koncerta Neatkarīgā aicināja uz nelielu ekspresinterviju grupas Jauns mēness vokālistu Ainaru Mielavu.

– Vai 1. decembris tiešām ir grupas dzimšanas diena vai arī koncerta norises datuma izvēle notika nejauši?

– Nekad nav ticis runāts par konkrētu datumu. Neviens no mums to arī neatceras. Kaut kad pirms 25 gadiem, ziemā... 1. decembris, savukārt, nav nejaušība – gada pēdējā mēneša pirmā sestdiena. Atmiņā paliekoši. Un vēl brīvdiena pēc tam!

– Kādā sastāvā savā jubilejā uz skatuves kāps Jauns mēness? Vai koncertā aicināti piedalīties arī iepriekšējo sastāvu dalībnieki?

– Uzskatu, ka Jaunam mēnesim ir bijuši tikai divi pamatsastāvi, kuriem ik pa laikam un uz laiku pievienojušies atsevišķi muzikanti. No dibinātājiem koncertā piedalīsies Guntars Račs, Aivis Kalvāns, Gints Sola un es. Pēcāk ar Gintu paliksim uz skatuves, kur pievienosies Māris Muktupāvels, Juris Kroičs, Aigars Voitišķis, kā arī īpaši pieaicinātie mākslinieki Norberts Skraucis un Uģis Prauliņš.

– Ko spēlēsiet koncertā? Grupai labu dziesmu ir daudz, bet koncerta laiks būs ierobežots.

– Neviens Jauna mēness radošais posms netiks ignorēts. Skanēs dziesmas no visiem laikiem un visām skaņuplatēm. Kopskaitā ap 30.

– Atskatoties uz Jaunā mēness darbības laiku – kādas ir emocijas, kuri bija patīkamākie brīži, kādas bija vilšanās?

– Jaunā mēness lielākā vērtība, manuprāt, ir apstāklis, ka gandrīz ikvienam ansambļa dalībniekam piemita lieliska humora izjūta, kas neapšaubāmi ir liela Dieva dāvana. Patīkami, ja par tavu asprātību smejas, vilšanās, ja joks izgāzies. Domāju, ka tieši humora izjūta ļāva sadzīvot tik būtībā dažādiem cilvēkiem nedēļām no vietas, tālu no dzimtenes un ierastās vides.

– Vai došanos «bezalgas atvaļinājumā» 90. gadu beigās joprojām uzskati par pareizu soli? Šķita, ka Jauns mēness vēl var spēlēt un spēlēt...

– Galvenais iemesls bija sajūta, ka ansambli pārņēmušas radošas mokas. Ja dziesmas vairs nenāk viegli, tad jāizdara secinājumi. Bet tos vislabāk ir izdarīt katram atsevišķi. Tad sekoja mans, tā dēvētais, soloalbums Es nāku uz Taviem smiekliem, Gints sacerēja un ierakstīja instrumentālu ģitārmūzikas plati Ziema un... Un jau visai drīz mēs abi sapratām, ka peldam jaunā gultnē, bet vecais labais Jauns mēness jau pavisam tālu – kādu citu jūru atradis. Tapa skaidrs, ka šīm gultnēm vairs nav nozīmes savienoties. Jā, uzskatu, ka toreiz viss beidzās likumsakarīgi. Domāju, ka šķīrāmies bez aizvainojuma.

– Šis koncerts tiek pieteikts kā «vēl viens pēdējais». Vai tas nozīmē, ka, piemēram, pēc gadiem pieciem būs vēl kāds jubilejas koncerts vai arī šis 1. decembra pasākums koncertzālē Palladium nudien būs pats pēdējais?

– Nē, nē, nekādu nākamo apaļo jubileju koncertu nebūs! Cita lieta, ka, lai sagatavotos 1. decembra koncertam, ir ieguldīts gana laika un darba, tamdēļ, ja šķitīs, ka nepieciešamas «papildu atvadas», tādas neizslēdzam – vai turpat Palladium vai kādā no vasaras lielajiem festivāliem.