Jelgavas novada Glūdas pagastā līdz pirmdienas rītam ir pieci applūduši pagasta ceļi un viens 2.šķiras ceļš. Ūdens ieskautas ir arī piecas - sešas mājas, kuru saimnieki vismaz pagaidām evakuāciju nevēlas, ziņo laikraksts "Zemgales Ziņas".
Pieturoties vēsam laikam, tuvākajā diennaktī Lielupē un Ventā gaidāma lēna ūdens līmeņa paaugstināšanās, prognozē Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi.
Visticamāk, Rīgas pilsētai, saistībā ar pavasara iestāšanos un ledus kušanu Daugavā, plūdi nedraud. Plūdi varētu veidoties vienīgi tad, ja pūtīs ļoti spēcīgs vējš no jūras puses.
Rēzeknes novada pašvaldība nosūtījusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli ar aicinājumu izsludināt ārkārtas situāciju Rāznas ezera un Rēzeknes upes plūdu apdraudētajā teritorijā Rēzeknes pilsētā un novadā, jo Rāznas ezera ūdens līmenis ir virs normas un Spruktu HES īpašnieks joprojām atsakās veikt pasākumus ūdenslīmeņa regulēšanai.
Latvijā apzinātas kopumā 42 vietas, kuru iedzīvotāji šopavasar pakļauti plūdu draudiem, sešas no šīm vietām atrodas Rīgā. Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija trešdien pieņēma lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo pavasara plūdu izraisītās sekas.
Šodien uz kārtējo sanāksmi kopā pulcējās Ogres novada atbildīgie dienesti – zemessardze, pašvaldības policija, ugunsdzēsēji, no kuru profesionālas un operatīvas rīcības būs atkarīgs, kā pārdzīvosim plūdus, ja to sekas skars arī Ogres un tuvāko novadu iedzīvotājus, informē portāls Ogrenet.lv
Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija vakar pieņēmusi lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo pavasara plūdu izraisītās sekas.
Iespējamo pavasara plūdu novēršanā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus.
Lietuvas Šilutes rajonā, Nemunas lejtecē, sākušies plūdi. Nemunā pie Rusnes salas ūdens līmenis pārsniedz kritisko robežu, tāpēc sešās pašvaldībās ir izsludināta ārkārtēja situācija.
Piektdien, 19.martā, lai nodrošinātu elektroapgādi iespējamo plūdu gadījumā, Jelgavā atsevišķos pilsētas rajonos tiks veikti darbi un plānoti īslaicīgi elektroapgādes pārtraukumi.
Jēkabpils un tās kaimiņu novadi ir gatavi iespējamiem pavasara plūdiem, – tā aizvadītajā nedēļā pēc tikšanās Jēkabpilī ar atbildīgajām valsts un pašvaldību amatpersonām atzina iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Ledus iešana Daugavā Daugavpils apkaimē varētu sākties marta beigās, aģentūrai LETA prognozēja Daugavpils domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls.
Straujāka ūdens līmeņa celšanās Daugavā Jēkabpils apkaimē varētu notikt marta beigās, aģentūru LETA prognozēja Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis.
Jelgavas pašvaldības policijas inspektori apbraukājuši 281 Jelgavas māju plūdu riska zonā, izskaidrojot iedzīvotājiem, ka viņiem ir tiesības saņemt informāciju un brīdinājumu par katastrofām valstī vai attiecīgajā administratīvajā teritorijā un ieteikumus par rīcību katastrofas gadījumos.
Latvija ir viena no piecām drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un vismazāk postošas, ziņo meteorologu portāls gismeteo.ru, taču ik pa laikam dabas untumi piemeklē arī Latviju. Visbiežāk – plūdi, kuru iespējamība šopavasar tiek lēsta par gandrīz 99,9 procentiem.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis un Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Valdis Voins šodien apmeklēs Jēkabpili, kur ar atbildīgajām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām pārrunās Jēkabpils pilsētas un tās kaimiņu novadu gatavību plūdiem un iespējamo rīcību plūdu gadījumā.
Rāznas ezers, kas izgājis no krastiem, pārplūdina tam piegulošās pagastu teritorijas, Spruktu HES ūdenskrātuves dambjus, Rēzeknes upi un daļu no Rēzeknes pilsētas – apmēram šāds ir sliktākais iespējamo plūdu scenārijs Rēzeknē, ja pilsētas, kā arī novada domes civilās aizsardzības (CA) komisiju pārstāvjiem neizdotos rast kopīgu valodu un vienoties par ūdenslīmeņa nostrādi ar Spruktu HES un Rāznas ezera hidrobūves Meniķis slūžu saimniekiem, īpaši Rāznas ezera nomnieku – SIA EKO punkts valdes priekšsēdētāju Ēriku Masteiko.