Lielās intervijas

Intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu – par situāciju valstī un pasaulē, par politiku, veselību un latviešu prasmi tikt galā ar likstām.

Pāris dienas pirms starptautiskās satiksmes pārtraukšanas Rīgā ar divām publiskām lekcijām viesojās operkritiķis Vadims Žuravļovs, Youtube kanāla Dievu mijkrēslis (Sumerki bogov) veidotājs. 12. marta vakarā koncertzālē Artissimo viņš dalījās pārdomās par tēmu Primadonnu laikmeta beigas, bet 13. martā aplūkoja šī gada simtgadnieka – Zalcburgas festivāla – vēsturi.

«Krīzes laikā kultūru vajadzētu plaši atbalstīt arī valstiskā līmenī, un Vācija jau ir paziņojusi, ka kultūrai būs viens no lielākajiem atbalstiem. Jo optimistiskāk domās un nekrās negatīvās emocijas, jo veselāks cilvēks būs un arī vairāk pasargāts pret pasaules nelaimēm. Jāapzinās, ka kultūra ir piederības jautājums – vietai, valstij, konkrētai kultūrtelpai…» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Par jaunā koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz finanšu un nodokļu politiku, par pasākumiem krīzes pārvarēšanai un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība).

Epidēmiju dabu var salīdzināt. Viena no tādām Latvijā sākās 1940. gada 17. jūnijā, Padomju Savienībai okupējot Latviju. Sarkanais vīruss nobendēja tūkstošus, sagandēja dzīvi visai tautai, tomēr mēs zinājām, kā tas izskatās – šis komunisma vīruss. Tagad cīnāmies ar neredzamu slepkavu. Un tomēr mums nav tiesību aizmirst vēsturiskās epidēmijas, kas izmainījušas tautu esību. Viena no šādām epidēmijām tika mums uzsūtīta 1949. gada 25. martā, kad padomju vara deportēja 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Par to, kā notika šīs traģēdijas sagatavošana, saruna ar vēsturnieku, asociēto profesoru, Vidzemes Augstskolas rektoru Gati Krūmiņu.

Darba tirgus mainās, un šo pārmaiņu procesā izzūd vai mazinās pieprasījums pēc dažām tā sauktajām vecajām profesijām, taču to vietā uzņēmumos ienāk daudz jaunu profesiju pārstāvji. Lielo datu zinātnieki, IT risku vadītāji – tikai dažas no profesijām, par kurām pirms 10–15 gadiem vēl nerunājām. Arī robotikas inženieri ir jaunpienācēji plašajā profesiju saimē. Kā kļūt par šādu speciālistu un kāda ir viņu darba ikdiena un izaicinājumi, plašāk stāsta Dmitrijs Ivančenko no uzņēmuma ABB.

Par to, ko praktiski, finansiāli un emocionāli mainīs lielās pilsētas statusa atņemšana Jelgavai un novadu pievienošana administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros, kā arī par pašvaldības gatavību dažādām Covid-19 krīzes izpausmēm Neatkarīgās intervija ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS).

Kādu palīdzību turpinās sniegt slimnīcas un vai Veselības ministrija izvērtēs pacientes nāves gadījumu, kad, visticamāk, nepieciešamā aprūpe tika sniegta novēloti, par to Neatkarīgās saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Ar ekonomikas ekspertu Pēteri Strautiņu tiekamies Luminor bankas vestibilā. Sasveicināmies, viegli sasitot dūres, un dodamies uz telpām, kur ikdienā norit sarunas ar dažādiem bankas klientiem. «Varam iet iekšā jebkurā telpā, jo visas tukšas. Bizness ir apstājies,» Strautiņš lietišķi paskaidro. Faktiski jau pirms intervijas viņš ir pateicis visu – saimnieciskā dzīve Latvijā un arī visā pasaulē ir tikpat kā apstājusies. Darbojas tikai tās jomas, kuras nodrošina cilvēku ikdienas neatliekamās vajadzības. Viss pārējais ir atlikts malā. Līdz labākiem laikiem. Par to, kad šie «labākie laiki» iestāsies, cik drīz tas notiks un kas būtu sabiedrībai, valdībai, valstu centrālajām bankām jādara, lai šie laiki iestātos pēc iespējas drīzāk un ekonomiskās lejupslīdes sekas būtu mazākas, saruna ar Luminor bankas ekonomistu Pēteri Strautiņu.

Dziedātāja Agnese Rakovska ir viena no spilgtākajām personībām latviešu mūzikā – no dažādiem aspektiem raugoties. Pēdējā laikā gan viņa manīta mazāk (un ne tik skaļi), taču šā gada sākumā par Agnesi un Triānas parku atkal bija iemesls runāt – kaut vai dziesmas Kamēr panākumu Muzikālajā bankā dēļ.

Par administratīvi teritoriālās reformas kļūdām un pretrunām, par vīrusa ietekmi uz ekonomiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS).

Divi pacienti, vienāda diagnoze, bet katram var palīdzēt atšķirīga ārstēšana – tāda situācija medicīnā kļūst arvien biežāka. Kā ārsti zina, kuru metodi izvēlēties? Lielā mērā viņu lēmums balstīts uz izmeklējumu rezultātiem, kas veikti patoloģijas laboratorijā. Mēdz teikt, ka patologs ir pacientam neredzamais mediķu komandas dalībnieks, bet no viņa darba ir atkarīgs ļoti daudz.

Par vīrusa raisītās krīzes pārdzīvošanas iespējām un nepieciešamajiem risinājumiem, daļu no kuriem šodien varētu apspriest valdības sēdē, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski.

Intervija ar zinātnieku, profesoru Ivaru Kalviņu, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amata kandidātu: par SARS-CoV-2 vīrusu [jaunais koronavīruss], par vakcīnu un zāļu ražošanu, par valdības politiku attiecībā uz Covid-19 pandēmiju.

«Es atzīstu, ka neesmu eņģelis ar spārniņiem, bet – visi aktieri taču ir dulli. Es, protams, atvainojos ikvienam, kam esmu nodarījusi pāri, tomēr es uzskatu, ka ikviens cilvēks ir pelnījis, lai viņam tiktu dota otra iespēja. Un, ja tas tiek solīts, skumji, ka solījums netiek turēts,» saka skatītāju mīlētā aktrise Gunta Virkava.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālais ziņojums par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredz arī jaunas vēsmas valsts zinātnisko institūtu (ZI) pārvaldībā. Taču pirms tam tiks sagaidīti zinātnisko institūciju starptautiskās izvērtēšanas rezultāti. Par to un citiem ZI svarīgiem jautājumiem saruna ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktoru Osvaldu Pugoviču.

Saruna ar vēstures zinātņu doktoru Kasparu Zelli par dažādiem vēsturiskajiem mītiem, to nozīmi, izcelšanos, kā arī par 16. marta nozīmi latviešu «nacionālajā mītā».

Saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli par to, kā kopš Latvijas iestāšanās ES ir mainījusies Eiropa; par Francijas nesamērīgajām ambīcijām un ES dalībvalstu dažādajām interesēm, kā arī par to, kā mainīsies ES budžets nākamajā plānošanas periodā (2021. g. – 2027. g.) no Latvijas skatu punkta.

Par romu tautas problēmām Eiropā un Latvijā, par «industriju» uz romu rēķina, par gaidāmo pasaules romu kongresu, par sadarbību ar Indiju un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Starptautiskās Romu apvienības (International Romani Union (IRU) prezidentu Normundu Rudeviču.

Rīgas TV tornis ir 368 metrus augsts – augstākais tornis Eiropas Savienībā. Ekspluatācijā tas nodots 1989. gadā. Jau tā būvniecības iecerē ir ielikta ne tikai funkcionalitāte, bet arī estētika un tehnoloģiskie risinājumi, kas torni padara par ievērojamu objektu pilsētvidē, izziņas un informācijas vietu, kā arī vērtīgu tūristu pieturvietu. Zaķusalas TV torņa būvju komplekss un tajā esošā infrastruktūra ir ļoti nozīmīga valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pamatdarbības funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai. Tai pašā laikā tornis ir jaunākā būve Latvijā, kas iekļauta kultūrvēstures pieminekļu sarakstā. Intervija ar LVRTC valdes locekli MARISU MEŽGALU.