Lielās intervijas

Glābējsilītes tik tiešām bērnus izglābj – viņi visi nonāk adopcijā, aizbildniecībā vai dažos gadījumos arī atpakaļ bioloģiskajā ģimenē. Savukārt iemesli mēdz būt ļoti dažādi, un kļūdains būs pieņēmums, ka glābējsilītē nonāk zīdaiņi tikai no nelabvēlīgām ģimenēm.

Par vājprātīgo ceļu, pa kuru gāja Amerika, par to, vai Tramps apturēs karu Ukrainā, par “progresīvo” partijniecēm, kuras savas partijas kongresā ievīstās musulmaņu lakatos un demonstrē teroristu karogus, par Andreja Upīša pieminekļa zāģēšanu, par mūsu pašu izvēlēm un daudz ko citu: saruna ar tēlnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Gļebu Panteļejevu.

Naktī uz 8. novembri Amsterdamā notika antisemītiski palestīniešu atbalstītāju uzbrukumi izraēliešu futbola līdzjutējiem, kuri bija atbraukuši uz Nīderlandi vērot futbola spēli starp Izraēlas “Maccabi” un mājinieku “Ajax”. Cietuši ir ne tikai izraēlieši, bet arī vietējie Amsterdamas ebreji, viņus ar vālēm dauzīja, piekāva un meta kanālā gan palestīniešu atbalstītāji, gan Amsterdamā dzīvojošie arābi. Tas viss atgādināja pirms 86 gadiem Vācijā un Austrijā piedzīvoto “Kristāla nakti”.* Atbaidošajā Amsterdamas notikumā iedziļinājās arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.

Pēc karstām un aizraujošām politiskajām cīņām janvārī no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata tika izbalsota Līga Sausiņa (NA), savukārt februārī deputāti priekšsēdētāja amatā atbalstīja Linardu Kumski (LZS). Siguldas novads nav vienkāršs: tajā dominē sporta, kultūras un tūrisma aktualitātes. Kā sokas jaunievēlētajam priekšsēdētājam, kā klājas novada iedzīvotājiem – “Neatkarīgās” saruna ar Linardu Kumski.

Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par politiķu kažoku mešanu uz otru pusi un kolaborāciju, par valdības dinamiskajiem muldētājiem un pieminekļu zāģēšanu, par Saeimas opozīcijas ambīciju trūkumu un daudz ko citu – intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA). Viņš sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: “Manī bija sakrājies tas viss, par ko runājām.”

Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.

Edgars Mekšs (ZZS), Ludzas novada pašvaldības vadītājs, patlaban atrodas komandējumā Norvēģijā, kur kopā ar vietējiem speciālistiem spriež par krīzes vadību un civilo aizsardzību. “Tas viss ir ļoti svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” saka Mekšs. Taču komandējums netraucēja mums parunāt par to, kas notiek Ludzas novadā.

2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.

Ar pazīstamo ārpolitikas eksperti, Latvijas Universitātes vadošo pētnieci, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes locekli Žanetu Ozoliņu sarunājamies tieši ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Tāpēc vispirms par šīm vēlēšanām un to, ko pasaule no tām var sagaidīt. Tāpat arī par karu Ukrainā un Krievijas diktatora Putina vēlmi pārskatīt līdzšinējo pasaules kārtību.

Turpinājums intervijai ar ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, ko ekonomikai dod vai atņem sankcijas, par Krievijas ēnu kuģiem, kas apdraud ne tikai Baltijas jūru, par to, vai mūsu ostas ir tukšas, par to, kā ārlietu dienests palīdz uzņēmējiem, par Latvijas attiecībām ar Ķīnu.

Ko mums darīt ar tiem latviešu literātiem, kuri dzīvoja un rakstīja padomju gados? Izsvītrot, aizmirst, pārgriezt uz pusēm? Vai arī atcerēties, ka bez viņiem nebūtu latviešu literatūras? “Neatkarīgā” sarunājas ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, rakstnieku Arno Jundzi.

Ceturtdien aiz loga nemitīgi skanēja policijas auto sirēnas: Rīgā notika Krimas platformas trešais parlamentārais samits, uz kuru ieradās arvien jauni dalībnieki, tikmēr “Neatkarīgā” iztaujāja ārlietu ministri Baibu Braži (JV) par Latvijas lomu starptautisko attiecību veidošanā un šo attiecību virzīšanā.

Kā Latvija sagaida ziemu un apkures sezonu? “Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā būs pietiekami silti un labi,” apliecina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Kas notiks ar gāzes un depozīta taras cenām; vai SPRK padomes priekšsēdētājas alga nav smieklīgi niecīga, salīdzinot ar iezīmēto atalgojumu sabiedriskās raidorganizācijas uzraugiem; vai pakalpojumu sniedzēju valdes un padomes locekļu algas un prēmijas tiek iekļautas tarifā; kādēļ SPRK vadība saskaras ar draudiem izrēķināties – intervijas noslēgums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Šobrīd AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdījumā ir vairāk nekā 5000 meža autoceļu ar kopējo garumu aptuveni 13 000 km, t.sk. 8300 km LVM izbūvēti vai pārbūvēti. Par to, kā tie tiek apsaimniekoti, būvēti no jauna, un kas jāievēro ikvienam, kurš pārvietojas pa meža ceļiem, "Neatkarīgajai" stāsta LVM meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.

Kā jauniešus integrēt darba tirgū? Kur paliek pensiju 1. līmenis? Vai mums ir cerības pabeigt “Rail Baltica”? Kas notiek politiskajā virtuvē pirms pašvaldību vēlēšanām? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Kādēļ ļaujam “Latvijas pastam” nokaut drukāto presi; ko tante dziļos laukos darīs ar datora planšeti; vai turpināsim noskatīties, kā izmirst Latvijas lauku reģioni; kādi tarifi sagaidāmi no atkritumu apsaimniekotājiem – intervijas turpinājums, trešā daļa, ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Kādēļ tikai 34 komersanti vēlas tarifus samazināt, kādēļ šādu vēlmi vispārējā kurināmā cenu sarukuma apstākļos nepauž pārējie komersanti; vai siltumenerģijas un ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējiem bizness ir viegls – uztaisa pamatojumu, brauc pie regulatora, izstāsta sāpi un panāk atļauju augstākam tarifam; kādēļ uzrodas pakalpojumu sniedzēji, kuri šantažē patērētājus; ko rekomendē pilnveidot OECD; kā spēsim pārbaudīt un salīdzināt interneta pakalpojuma kvalitāti – intervijas turpinājums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Applūduši ceļi, pa kuriem var pārvietoties ar laivām, pazemes garāžas, pilnas ar ūdeni un noslīkušiem auto, Kāpu ielas iedzīvotāji zvana uz domi un teic: vēl centimetrs, un ūdens nāks iekšā mājā. Uz ēku jumtiem uzkritušas milzu priedes, salaužot spāres. Tas notika 29. jūlijā. Kādas mācības atnesa vētra? Taču arī bez tās Jūrmalā gana daudz risināmo jautājumu. Par to – saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi (ZZS).