arrow_downwardLielās intervijas

Vakar Rīgā notika lauksaimnieku un mežkopju protesta akcijas. Par šo protestu mērķiem un to rīkošanas cēloņiem saruna ar bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu.

Par attiecībām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), par kolīzijām, kādās tapa pašreizējā valdība, par valdības vadītāju spēju vadīt valsti, par saimniekošanu Rīgā un valstī TV intervija “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Vai reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ļaus samazināt darbinieku skaitu; par VID ģenerāldirektores sadarbību ar finanšu ministru un to, vai VID arī turpmāk varēs pasūtīt krimināllietas; vai VID darbiniekiem ir pietiekami labi darba apstākļi, vai viņi netiek pārslogoti, vai VID ir gaidāms algu paaugstinājums; par ko jāpārtop VID – TV intervijas ciklā “Nra.lv sarunas” turpinājums ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Turpinām sarunu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par šaha attīstības tendencēm, par Fišera šahu, kā arī par politiskajiem procesiem Latvijā un gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām.

Vai saistībā ar kara gaitu Ukrainā ir pamats depresīvam noskaņojumam un kas jādara mums, Latvijas iedzīvotājiem, lai novērstu ienaidnieka vēlmi lauzties mūsu zemē – intervija ar zemessargu, Nacionālās apvienības politiķi Jāni Eglīti.

Kādas pārmaiņas gaida Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un kā tās sajutīs nodokļu maksātāji; kas notiek ar nodokļu politikas plānošanu un kā mainīsies nodokļu apmēri; kā izpaudīsies VID digitalizācija un vai atskaitīšanās VID kļūs vienkāršāka – TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Saruna ar Starptautiskās Šaha federācijas FIDE rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par viņas vietu FIDE struktūrās, par iespēju kļūt par pirmo sievieti FIDE prezidenti, šaha attīstības nākotni un cīņu ar blēdīšanos šahā.

“Mans tautastērps nesadega, un tas ir simboliski,” jau atguvusies no trešdienas nakts šausmām, kad Okupācijas muzeja logā tika iemesta degmaisījuma pudele, teic muzeja direktore Solvita Vība. Ap vieniem naktī kāds nelietis iemeta pašdarinātu “Molotova kokteili” tieši direktores logā. Izdega viņas kabinets, pārogļojās krēsls. Muzeja cilvēki nav cietuši. Sarunā ar “Neatkarīgo” Solvita Vība, runājot par neliešiem, teic: “Pat neceriet, ka mēs nobīsimies.”

SIA “Arbo Windows” ir strauji augošs uzņēmums, kurš, apvienojot nozares profesionāļu pieredzi, ir kļuvis par vienu no vadošajiem koka logu un durvju ražotājiem Baltijā. Tā apgrozījums ir 9,1 miljons eiro, komandas darba pieredze ir 25 gadi, darbinieku skaits ir 110. Uzņēmums tirgum piedāvā stikla logu paketes, koka logus, koka durvis un bīdāmās sistēmas. Uzņēmuma vēstījums par sevi skan šādi: “Logi ir ēkas acis. Pa logu mēs ieraugām pasauli, pa logu namā ienāk gaisma, un pēc logiem mēs varam spriest par nama un tā īpašnieka personību, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli.”

Kāpēc nav iespējams atrast Lāčplēsi, vai Zigmars Liepiņš ies uz Kultūras ministriju naudu prasīt, kāpēc Kristapa Porziņģa iemestās bumbas ir svarīgākas par Marinas Rebekas nodziedāto augšējo do, kas jādara operas mecenātiem – sarunas turpinājums ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Kāpēc Zigmars Liepiņš šobrīd jūtas slikti, par to, kas palīdz un kas traucē sacerēt mūziku, vai komponists rakstīs vēl vienu grāmatu, kā mūsdienās top mūzika, par Eirovīziju un Donu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Nesen vairāku ražojošo nozaru asociācijas nodibināja Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju. Par tās mērķiem ražošanas attīstībai valstī, kā rūpniecība attīstās pasaulē pieaugušās spriedzes un dārgo kredītu laikā, sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta jaunās konfederācijas viceprezidents un Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Kādēļ Latvijā jāstāda meži, nevis jāaudzē labība, cik jēgpilna ir Eiropas naudas dalīšana lauksaimniekiem, kāda ir Latvijas komercbanku attieksme pret uzņēmējiem, kādēļ steidzami jāatrisina pašvaldībām piederošo ceļu kvalitātes jautājumi un kā to var atrisināt, un kādēļ jāmīl sava valsts tāda, kāda tā ir – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar SIA "Grantiņi-1" valdes priekšsēdētāju Aldi Stūrišku.

19. februārī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicēja 2023. gada darbības pārskata neklasificēto daļu. Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors “Neatkarīgajai” komentē šo pārskatu.

Kāda gaisotne valdīja Minhenes konferencē, par pasaules sabiedrības reakciju uz Alekseja Navaļnija nonāvēšanu, par atomelektrostacijām, par tautas izmiršanu un Latvijas lauku iztukšošanos, par Latvijas stratēģiskajiem mērķiem, kā arī vēlējumi Ukrainas tautai – turpinājums intervijai ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas novados var taisīt veiksmīgu biznesu. Ko nozīmē apsaimniekot mežus, kādu labumu no mežiem var gūt, cik jēgpilni ir zaļās kustības centieni liegt izzāģēt mežus, ar kādiem kokiem jāapstāda zeme – par šiem un citiem tematiem “Neatkarīgās” intervija ar SIA "Grantiņi-1" valdes priekšsēdētāju Aldi Stūrišku.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā Rīgas pilī TV ciklā “Nra.lv sarunas” dalās savās aculiecinieka atmiņās par to, kas notika Kijivā 2022. gada 23. un 24. februārī, par patvertnēm, kuras kara sākumā gandrīz neviens neņēma vērā, par to, ka mums jābūt gataviem jebkuram scenārijam, par hibrīduzbrukumiem un dezinformāciju, par to, ka mums trūkst cilvēku iekšlietu sistēmā, armijā un skolās, kā arī par to, ka dažus ministru nevar dabūt uz interviju mēnešiem ilgi.

“Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku Māri Pūķi. Viņš gan uzreiz lūdza neuzskatīt sarunā pausto par LPS viedokli. Tas ir viņa personīgais kā Latvijas Universitātes profesora viedoklis.

Par skolotāju algām, to apmēriem, par vispārējo un arodizglītību, par programmu “Skola 2030” un vēstures mācīšanu, par mazākumtautību skolām un to, kādēļ ir vērts izvēlēties skolotāja profesiju – intervijas turpinājums ar izglītības un zinātnes ministri, ārsti Andu Čakšu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Kopš iepriekšējās desmitgades pēdējiem gadiem Latvijā izsludināts tā dēvētais finanšu sektora kapitālais remonts, kas radījis visai plašu viedokļu spektru, daudziem sūdzoties par visai absurdām komercbanku prasībām. Vienlaikus izskanēja arī paziņojumi, ka ciešāka naudas darījumu vētīšana ir ļāvusi piebremzēt pelēkās un melnās naudas plūsmas no tā dēvētajām trešajām valstīm un arī pašai Latvijai izdevies izvairīties no nokļūšanas tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Pēdējā laikā sūdzības par banku uzraudzības pasākumiem ir kļuvušas dzirdamas aizvien mazāk, taču samērā maz dzirdami paziņojumi, kā veicas ar nelegālo naudas plūsmu apkarošanu. Par to sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.