Krievijas spēki sāk izjust Ukrainas armijas pretuzbrukumu spiedienu kaujas laukā, un Rietumu sabiedroto palīdzība ir ļāvusi ukraiņu armijai stabilizēt kritiskos frontes rajonus, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).
NATO samitā pieņemtie lēmumi Ukrainas kontekstā ir skaidrs signāls arī "Kremļa miesniekam", ka Rietumi nav noguruši un nevienā brīdī nedomā par palīdzības apstādināšanu, tā aģentūrai LETA sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura patlaban atrodas Vašingtonā ASV.
NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
9.jūlijā ārlietu ministre Baiba Braže Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunāja ANO Cilvēktiesību padomi, uzsverot Krievijas pastrādātos smagos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainā, informē Ārlietu ministrijas preses centrs.
No NATO samita mēs sagaidām sabiedroto apņēmību un vienotību pret Krievijas agresiju. To, ASV galvaspilsētā Vašingtonā uzrunājot NATO dalībvalstu parlamentu spīkerus, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, informē Saeimas Preses dienests.
Jaunākie dati liecina, ka, neskatoties uz Rietumu sankcijām, Krievija kļūst bagātāka. Kopš iebrukuma Ukrainā, ASV un tās sabiedrotie ir noteikuši sankcijas un embargo pret Krieviju, lai gan ierobežotu tās militāro spēku, gan ekonomiski izdarītu spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārtraukt karu. Tomēr šķiet, ka karš Ukrainā varētu būt stiprinājis Krievijas ekonomiku, vēsta "Newsweek".
ASV un vairākas citas NATO valstis tuvākajos mēnešos nosūtīs Ukrainai desmitiem pretgaisa aizsardzības sistēmu, tai skaitā vismaz četras sistēmas "Patriot", liecina jauna kopīga vienošanās.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 10. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Krievijas barbarisko raķešu uzbrukumu mērķis Ukrainas civilajai infrastruktūrai, tostarp Kijivas bērnu slimnīcai "Ohmatdet", ir panākt haosu, bēgļu plūsmas un protestus par kara izbeigšanu, aģentūrai LETA norises Ukrainā vērtēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Bojāgājušo skaits Kijivā pēc Krievijas pirmdien veiktajiem raķešu triecieniem pieaudzis līdz 27, otrdien paziņoja Ukrainas Ārkārtas situāciju dienests.
Rietumvalstis pirmdien nosodīja Krievijas raķešu triecienus Ukrainai, kuros nogalināti vismaz 36 cilvēki un nodarīti postījumi Kijivas bērnu slimnīcai "Ohmatdet" un citiem objektiem, kā barbarisku uzbrukumu civiliedzīvotājiem.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 9. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Rīgā pirmdienas vakarā plkst.19 notiks protesta akcija pie Krievijas vēstniecības, lai nosodītu Krievijas raķešu triecienu bērnu slimnīcai "Ohmatdet" Kijivā, liecina ieraksti mikroblogošanas vietnē "X".
Iepriekš ziņots, ka Krievijas armija šodien veikusi uzbrukumus civilajai infrastruktūrai Kijivā, Dņipro un Krivijrihā. Īpaši nežēlīgs ir trieciens pa bērnu slimnīcu Kijivā.
Labdarības organizācija "Ziedot.lv" aicina iedzīvotājus ziedot palīdzībai "Okhmatdyt" bērnu slimnīcai Kijivā, aģentūru LETA informēja labdarības organizācijas komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.