Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:10. 11. jūlija vakarā Krievijas armija nometa aviācijas bumbu uz Vovčansku Harkivas apgabalā, nogalinot divus cilvēkus un ievainojot vēl astoņus, ziņo pravda.com.ua.
21:10. NATO militārā palīdzība Ukrainai 2025.gadā paredzēta vismaz 40 miljardu eiro apmērā, taču nākamajos alianses samitos vienošanās par finansējumu būs jāpārapstiprina, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
19:50. Ukraina konfiscējusi ārvalstu kravas kuģi, ar kuru no Krimas pussalas nelegāli eksportēta Ukrainas labība. Kuģa kapteini Ukrainas varasiestādes aizturēja. Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli novāc labību un eksportē uz trešajām valstīm.
18:47. Krievijas karavīri ar FPV bezpilota lidaparātu uzbrukuši humānās palīdzības sadales punktam Staņislavā, Hersonas apgabalā, ievainojot divas sievietes, atsaucoties uz Hersonas apgabala militāro pārvaldi, vēsta "Ukrainska Pravda".
Uzbrukumā tika ievainoti divas brīvprātīgās, 45 un 40 gadu vecumā. Viņas guvušas sasitumus, smadzeņu satricinājumus un galvaskausa ievainojumus.
Tiek ziņots, ka cietušajām uz vietas sniegta medicīniskā palīdzība.
17:37. Eiropas Savienības Juridiskais dienests konstatējis, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna sarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu viņa pagājušās nedēļas braucienā uz Krieviju ir pretrunā ES līgumiem, vēsta laikraksts, "Financial Times", atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem.
Laikraksts ziņo, ka ES juridiskais dienests trešdien paziņoja dalībvalstīm, ka Orbāna rīcība ir pārkāpusi ES līgumus, kas aizliedz jebkādus "pasākumus, kas varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu".
16:35. Zviedrija ir gatava nākotnē nodrošināt Ukrainai iznīcinātājlidmašīnas "JAS 39 Gripen", intervijā raidījumam "American Voice" paziņojis Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms.
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka Stokholma iepriekš apturēja lidmašīnu piegādi, jo Ukrainai ir pārāk grūti pārvaldīt gan F-16, gan "Gripen" iznīcinātāju sistēmas vienlaikus. Tas attiecas ne tikai uz gaisa kuģu piegādi un pilotu apmācību, bet arī par divu sarežģītu sistēmu integrēšanu, ar kurām būtu pārāk grūti rīkoties vienlaikus.
"Tomēr tas nenozīmē, ka Zviedrija nav gatava virzīties uz priekšu ar "Gripeniem", ja un kad tiks pabeigta F-16 programma. Un atkal - šis lēmums ir Ukrainas, nevis Zviedrijas valdības ziņā," sacīja Bilstrēms.
15:32. Moldovas parlaments ceturtdienas sēdi sācis ar klusuma brīdi, pieminot pirmdien, 8.jūlijā, Krievijas raķešu uzbrukumā bojāgājušos Ukrainas civiliedzīvotājus, ziņo "European Pravda".
Klusuma brīdi ierosināja parlamenta priekšsēdētājs Igors Grosu no valdošās partijas PAS (Rīcība un solidaritāte).
"Nesen bijām liecinieki, kā Kremļa režīms veica raķešu uzbrukumu Ukrainai. Viena no raķetēm trāpīja Kijivas lielākajā bērnu slimnīcā, kur ik dienas uzturējās un par savu dzīvību cīnījās aptuveni 600 bērnu," sacīja Grosu.
14:01. Krievijas tiesa ceturtdien paturējusi spēkā divarpus gadu cietumsodu pilsoņtiesību aktīvistam Oļegam Orlovam par Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīšanu.
Krievijas tiesa februārī piesprieda Orlovam cietumsodu, un tiesa ceturtdien noraidīja viņa apelāciju, paturot spriedumu spēkā.
Tiesas sēdē Orlovs salīdzināja Krievijas tiesu sistēmu ar nacistiskās Vācijas tiesu sistēmu.
12:56. Polijā vairāki tūkstoši brīvprātīgo reģistrējušies "ukraiņu leģionā", paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
"Polijā mēs sākam gatavot pirmo ukraiņu brigādi, ko veidos brīvprātīgie Polijā. Mums ir līdz pat miljonam abu dzimumu ukraiņu, un vairāki tūkstoši no viņiem jau ir reģistrējušies šim projektam," paziņoja Sikorskis.
12:33. Krievija neplāno piedalīties otrajā Ukrainas miera samitā, ja tāds tiktu organizēts, ceturtdien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Ārlietu ministra vietnieks Mihails Galusins Krievijas propagandas kanālam "Ria" sacīja, ka ir zināmas Kijivas idejas par vēl vienu sanāksmi pēc jūnija vidū Šveicē notikušās konferences. Krievijas skatījumā šādā konferencē atkal tiktu apspriesti vienīgi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska priekšlikumi, bet citas miera iniciatīvas tiktu ignorētas. "Mums šādi ultimāti ir nepieņemami, un mēs šādos samitos nepiedalīsimies," paziņoja Galusins.
12:09. Trešdien NATO līderu samitā Vašingtonā Lielbritānijas un Latvijas vadītās dronu koalīcijas dalībvalstis parakstīja saprašanās memorandu par kopīga fonda izveidi un turpmāko darbu, informē Aizsardzības ministrija. Līdz ar sadarbības memoranda parakstīšanu dronu koalīcijai pievienojusies Jaunzēlande.
Dronu koalīcijas dalībvalstis jau ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai, īstenojot dronu piegādes. Latvija dronu koalīcijas mērķiem šogad ir atvēlējusi 20 miljonus eiro, kā arī nodrošina dronu testēšanas iespējas ražotājiem un bruņotajiem spēkiem, lai nepārtraukti uzlabotu dronu tehnoloģijas.
11:34. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 555 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8182 tankus, 15 732 bruņutransportierus, 15 110 lielgabalus un mīnmetējus, 1119 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 886 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 12 009 bezpilota lidaparātus, 2392 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 325 automobiļus un autocisternas, kā arī 2535 specializētās tehnikas vienības.
10:36. Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, šoreiz iesaistot Krieviju, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem cilvēkiem.
Jūnija vidū Šveicē notikušajā pirmajā miera samitā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji. Krievija netika uzaicināta, vairākas valstis nosūtīja zema līmeņa delegācijas. Daudzas no šīm valstīm, kā arī Ķīna, kas nepiedalījās sanāksmē Šveicē, jau sen iestājās par to, ka sarunās būtu jāiesaista Maskava.
09:19.NATO samitā pieņemtie lēmumi Ukrainas kontekstā ir skaidrs signāls arī "Kremļa miesniekam", ka Rietumi nav noguruši un nevienā brīdī nedomā par palīdzības apstādināšanu, tā aģentūrai LETA sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura patlaban atrodas Vašingtonā, ASV.
Viņa uzsvēra, ka NATO samitā dalībvalstis paziņoja par militāra, finansiāla un cita veida ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā, piemēram, valstis plāno nogādāt Ukrainai piecas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Tāpat samitā viennozīmīgi apstiprināts, ka NATO dalībvalstis turpinās līdzšinējo palīdzības apjomu 40 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas, Bražes ieskatā, sniedz Ukrainai pārredzamību, ko no sabiedrotajiem var sagaidīt.
08:08. Krievijas spēki sāk izjust Ukrainas armijas pretuzbrukumu spiedienu kaujas laukā un Rietumu sabiedroto palīdzība ir ļāvusi ukraiņu armijai stabilizēt kritiskos frontes rajonus, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).
Saskaņā ar ISW datiem Ukrainas aizstāvji kopš maija vidus ir veikuši taktiski svarīgas un veiksmīgas operācijas Harkivas apgabala ziemeļos un Kreminnas virzienā.
07:10. NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.
00:10. Vašingtona un Berlīne vienojušās, ka ASV izvietos Vācijā spārnotās raķetes Tomahawk.