Ukrainas kara 868. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:07]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 10. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:07 10. jūlijā Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas apgabala Slatino ciemu. Ienaidnieka apšaudes rezultātā Slatino ciemā, Dergačovā gāja bojā sieviete. Glābēji strādā uz vietas, dzēšot ugunsgrēkus privātmājās un saimniecības ēkās. Saskaņā ar sniegto informāciju, trīs civiliedzīvotāji, kuri atradās telpās, tika izglābti.

21:24 Trešdienas vakarā visā Ukrainā izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme saistībā ar lidmašīnas MiG-31K pacelšanos.

20:58 ASV apspriež ar Ukrainu iespējamu atļauju izmantot amerikāņu tāla rādiusa darbības ieročus, lai uzbruktu Krievijai iekšzemē.

19:52 ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apliecinājis Ukrainai, ka tās ceļš neatgriezeniski ved uz pievienošanos NATO, bet tas būs iespējams tikai pēc kara beigām.

32 alianses dalībvalstis šodien vienojās, ka Vašingtonā notiekošā NATO samita gala paziņojumā tiks apliecināts atbalsts Ukrainai "tās neatgriezeniskajā ceļā uz pilnīgu eiroatlantisko integrāciju, tostarp dalību NATO".

Deklarācijā arī tiks atkārtots, ka Ukraina saņems oficiālu uzaicinājumu pievienoties "tad, kad sabiedrotie tam piekritīs un būs izpildīti nosacījumi".

Nepastāvot reālām cerībām Ukrainai saņemt uzaicinājumu pievienoties NATO, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis centās panākt, lai NATO vismaz stingri garantētu, ka Ukraina varēs pievienoties militārajai aliansei nākotnē.

ASV un vairākas citas valstis iebilst pret Ukrainas dalību aliansē, kamēr turpinās karš ar Krieviju. Tās ir arī uzsvērušas, ka Ukrainai ir jāveic būtiski pasākumi, lai risinātu korupcijas problēmu, kā arī citas sistēmiskas reformas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies NATO. "Lai uzaicinātu jaunu sabiedroto, mums ir vajadzīga vienprātība. Visi sabiedrotie ir vienisprātis, ka Ukraina kļūs par dalībvalsti, bet ir pāragri runāt par to, kad tas notiks," žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs.

18:45 Neskatoties uz to, ka Krievija aktīvi palielina munīcijas ražošanu, tai joprojām trūkst munīcijas un dzīvā spēka, lai sāktu jaunu vērienīgu ofensīvu Ukrainā, aģentūrai "Reuters" pavēstījusi augsta ranga NATO amatpersona.

NATO norāda uz to, cik ātri Ukraina apturēja Krievijas karaspēku Harkivas apgabalā. Ukrainas armija to paveica nepilnas nedēļas laikā, un kopš tā laika uzbrucēji pie Vovčanskas pavirzījušies uz priekšu tikai par 200 metriem.

Turklāt Donbasā Krievijas karaspēks jau vairākus mēnešus mēģina sagrābt stratēģiski svarīgo Časivjaru. Pēc NATO amatpersonas sacītā, Krievija cieš ļoti smagus zaudējumus kaujas laukā, cenšoties noturēt nelielus teritoriālos ieguvumus, un tai nepietiek karaspēka un munīcijas plaša mēroga ofensīvai.

NATO amatpersona sacīja, ka krieviem nākas sūtīt nepietiekami apgādātas, nepieredzējušas vienības nereālu mērķu sasniegšanai.

Lai veiktu reālas uzbrukuma operācijas, Krievijai būs jānodrošina ievērojamas munīcijas piegādes no citām valstīm papildus tam, ko tā jau saņem no Irānas un Ziemeļkorejas, uzskata amatpersona. Un Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nāksies izsludināt jaunu plaša mēroga mobilizāciju, piebilda amatpersona.

Tiek uzskatīts, ka Krievija katru mēnesi iesauc militārajā dienestā aptuveni 30 000 vīriešu, kas ļauj tai segt savus milzu zaudējumus kaujas laukā.

NATO atzīst, ka Ukrainas aizsardzība ir ievērojami uzlabojusies, taču arī Kijiva ir cietusi ievērojamus dzīvā spēka zaudējumus. NATO amatpersona, kas sarunājās ar "Reuters", lēš, ka Krievija spēs uzturēt savu militāro ekonomiku vēl trīs līdz četrus gadus.

Pēc amatpersonas domām, "paies zināms laiks", līdz Ukraina uzkrās munīciju un personālu, kas nepieciešams jaunām plaša mēroga uzbrukuma operācijām.

18:00. NATO sabiedrotie ir sākuši solīto iznīcinātāju F-16 nodošanu Ukrainai, lai stiprinātu aizsardzību pret Krieviju, trešdien paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Dānija un Nīderlande ir sākušas lidmašīnu nodošanu, bet Beļģija un Norvēģija ir apņēmušās nodrošināt vēl citas lidmašīnas, teikts Baltā nama paziņojumā.

17:10. Jaunais Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers licis noprast, ka Ukraina var izmantot Lielbritānijas piegādātās tāla darbības rādiusa raķetes, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijā. Stārmers, lidojot uz Vašingtonu, kur notiek NATO 75.gadadienas samits, žurnālistiem sacīja, ka lēmumi par Lielbritānijas piegādāto raķešu "Storm Shadow" izmantošanu ir Ukrainas bruņoto spēku ziņā.

16:10. Lietuvas valdība trešdien nolēma piešķirt Ukrainai vienu miljonu eiro Krievijas raķešu triecienā nopostītās Kijivas bērnu slimnīcas atjaunošanai.

15:10. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ir gatava uzņemt Krievijas raķešu triecienā slimnīcai "Ohmatdyt" Kijivā cietušos bērnus, aģentūrai LETA pavēstīja BKUS Komunikācijas daļas vadītāja Dace Ševčenko.

13:49. Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome trešdien galīgajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz palielināt ienākuma nodokļus bagātajiem. Likumprojekts paredz uzlikt 13% nodokli ienākumiem līdz 2,4 miljoniem rubļu (25 400 eiro) gadā. Ienākumiem virs šīs summas paredzēts piemērot arvien augstāku nodokļa likmi. Maksimālā likme būtu 22%, ja ienākumi pārsniedz 50 miljonus rubļu (530 000 eiro) gadā. Putins apgalvo, ka nodokļu palielinājums skars ne vairāk kā 3,2% no Krievijas nodokļu maksātājiem.Aplēsts, ka nodokļu reforma 2025.gadā ienesīs valsts kasē papildus 2,6 triljonus rubļu (aptuveni 27 miljardus eiro). Acīmredzami, ka nodokļu paaugstināšanas patiesais mērķis ir iegūt vairāk līdzekļu Krievijas uzsāktā kara finansēšanai.

12:49. Eiropas Bērnu slimnīcu organizācija (EBSO), kas apvieno 15 vadošās bērnu slimnīcas Eiropā, tajā skaitā arī Bērnu slimnīca Latvijā, izplatījusi kopīgu paziņojumu, stingri nosodot 8.jūlijā Krievijas armijas veiktos raķešu triecienus Kijivas Ohmatdyt bērnu slimnīcai. Krievijas rīcība ir absolūti pretēja Eiropas humanitārajām vērtībām. Šāda vardarbība pret bērniem un veselības aprūpes profesionāļiem ir nepieļaujama un amorāla.

"Esam kopā ar tiem, kas ir zaudējuši tuviniekus, guvuši ievainojumus un kas arī pašreiz turpina nepagurstoši strādāt, lai nodrošinātu savu pacientu drošību šajos ārkārtīgi sarežģītajos apstākļos. Mēs stingri nosodām teroraktus, kas apdraud nevainīgu bērnu, viņu ģimeņu un veselības aprūpes profesionāļu dzīvības. Bērnu labklājība ir prioritāte, kas ir nozīmīgāka par jebkuru karu vai konfliktu. Bērnu slimnīcām jābūt patvērumiem, kuros bērni, jaunieši un viņu ģimenes var meklēt un saņemt aprūpi, nebaidoties no iespējamiem draudiem vai vardarbības. Mēs aicinām starptautisko sabiedrību rīkoties izlēmīgi, lai pasargātu veselības aprūpes iestādes, civiliedzīvotājus un bērnus visās konflikta zonās."

11:51. Jaunākā informācija liecina, ka 8. jūlijā Krievijas raķešu triecienos Kijivā dzīvību zaudējuši 34 cilvēki, ziņo pravda.com.ua.

10:34. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis alianses dalībvalstis aktīvāk atbalstīt Ukrainu, kas aizstāvas pret Krievijas agresiju. "Šī kara iznākums noteiks globālo drošības sistēmu uz gadu desmitiem," Vašingtonā atklājot NATO samitu, norādīja Stoltenbergs.

Ar tādu agresīvu kaimiņu kās Krievija nav variantu, "kas neradītu zaudējumus un risku", atzina NATO ģenerālsekretārs. "Lielākās izmaksas un lielākais risks būtu Krievijas uzvara Ukrainā. Mēs to nedrīkstam pieļaut," uzsvēra Stoltenvergs.

09:50. 9.jūlijā ārlietu ministre Baiba Braže Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunāja ANO Cilvēktiesību padomi, uzsverot Krievijas pastrādātos smagos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainā. "Žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības vajāšana, politiski motivēta notiesāšana, patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana, piespiedu iesaukšana armijā - tā ir nepieņemama realitāte, ar ko saskaras Ukrainas iedzīvotāji," uzsvēra B. Braže.

Ārlietu ministre nosodīja šausminošo Krievijas īstenoto karadarbības taktiku - seksuālos un uz dzimumu balstītos noziegumus, kā arī pretlikumīgu Ukrainas bērnu deportāciju un piespiedu pārvietošanu.

09:02. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 554 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8180 tankus, 15 715 bruņutransportierus, 15 051 lielgabalu un mīnmetēju, 1115 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 883 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 11 973 bezpilota lidaparātus, 2389 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 269 automobiļus un autocisternas, kā arī 2531 specializētās tehnikas vienību.

08:09. Kijivā trešdien pabeigti glābšanas darbi pēc 8.jūlija Krievijas raķešu trieciena.

Šajā barbariskajā krievu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētā nogalināti 33 cilvēki, tajā skaitā pieci bērni. Vēl 121 cilvēks guvis ievainojumus. Cietušo vidū ir desmit bērni.

07:10. ASV un vairākas citas NATO valstis tuvākajos mēnešos nosūtīs Ukrainai desmitiem pretgaisa aizsardzības sistēmu, tai skaitā vismaz četras sistēmas "Patriot", liecina jauna kopīga vienošanās. "Šodien es paziņoju par vēsturisku pretgaisa aizsardzības aprīkojuma ziedojumu Ukrainai," paziņoja ASV prezidents Džo Baidens, otrdien atklājot NATO samitu Vašingtonā.

"ASV, Vācija, Nīderlande, Rumānija un Itālija piešķirs Ukrainai aprīkojumu vēl piecām stratēģiskajām pretgaisa aizsardzības sistēmām." Papildus tam ASV un citas NATO valstis tuvākajos mēnešos piegādās desmitiem citu taktisko pretgaisa aizsardzības sistēmu un simtiem to munīcijas vienību.

00:10. Krievijas armija uzbrukusi ar ballistisko raķeti Odesas apgabalam, ziņo pravda.com.ua. Izcēlās sausās zāles ugunsgrēks, ko ugunsdzēsēji nodzēsa.