NATO samitā pieņemtie lēmumi Ukrainas kontekstā ir skaidrs signāls arī "Kremļa miesniekam", ka Rietumi nav noguruši un nevienā brīdī nedomā par palīdzības apstādināšanu, tā aģentūrai LETA sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura patlaban atrodas Vašingtonā ASV.
Viņa uzsvēra, ka NATO samitā dalībvalstis paziņoja par militāra, finansiāla un cita veida ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā, piemēram, valstis plāno nogādāt Ukrainai piecas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot". Tāpat samitā viennozīmīgi apstiprināts, ka NATO dalībvalstis turpinās līdzšinējo palīdzības apjomu 40 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas Bražes ieskatā sniedz Ukrainai pārredzamību, ko no sabiedrotajiem var sagaidīt.
Ārlietu ministre akcentēja, ka būs jauna NATO misija, kas koordinēs Ukrainas palīdzību, lai tas, ko valstis sniedz, daudz labāk nonāktu Ukrainā. NATO samitā bijusi runa arī par bruņoto spēku savietojamību un kopīgām mācībām, kas noritēs mācību centrā Polijā.
"Valstis ir noslēgušas divpusējos drošības līgumus ar Ukrainu. Visi šie elementi veido ne tikai neatgriezenisku Ukrainas ceļu uz NATO, bet arī nodrošina praktisku tiltu Ukrainas dalībai aliansē. Šodien paredzēta arī sabiedroto tikšanās ar Ukrainas kolēģiem. Tāpat gaidāma tikšanās ar Klusā okeāna partneriem," teica Braže.
Pirms NATO samita bija skaidrs, ka Ukraina nesaņems uzaicinājumu iestāties NATO. Taujāta, vai kādas konkrētas valstis pret to iebilda, Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka, ņemot vēra diskusijas, valstis nešaubās par to, ka Ukrainas pievienošanās NATO būs ieguldījums alianses, Eiropas un Ukrainas drošībā. Tas padarīs stiprāku ne tikai NATO un Ukrainu, bet visu eiroatlantisko drošību, taču ir vairāki jautājumi, piemēram, par savstarpējo spēju sadarboties jeb interoperabilitāti, kur Ukrainai kritērijs būtu vēl jāsasniedz. Viņa piebilda, ka valstīm lēmums par uzaicinājumu ir jāpieņem vienprātīgi, taču vienprātības pagaidām nav.
Taujāta, vai samitā tika runāts par Ukrainai piegādāto ieroču izmantošanas ierobežojumu atcelšanu, Braže uzsvēra, ka samitā notika sarunas, ka dalībvalstu ieguldījumi aizsardzībā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) nav pietiekams finansējuma apjoms, jo spējas, kas nepieciešamas gan pašām dalībvalstīm, gan Ukrainai, ir dārgas. Tāpat dažas valstis pieminēja, ka nepieciešams atcelt ierobežojumus Ukrainai piegādātajiem ieročiem, taču tas ir katras atsevišķas valsts kompetencē. Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka no starptautisko tiesību viedokļa tas ir Ukrainas pašaizsardzības jautājums un ANO harta šādu iespēju ietver. Braže norādīja, ka Ukrainai ir tiesības uzbrukt militārajiem objektiem Krievijā.
Savukārt uz jautājumu, kas NATO samitā ir panākts no Latvijas interešu viedokļa, Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka runa ir par atturēšanas un aizsardzības jomu, kas saistās gan ar sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu, gan veselu rindu praktisku komandvadības jautājumu un augstā komandiera pilnvarām, spējām, kas nepieciešamas reģionālo aizsardzības plānu īstenošanai. Tāpat samitā 23 dalībvalstis apņēmās ieguldīt aizsardzībā 2% no IKP. Tas nodrošina, ka ir ne tikai plāni, mācības un pilnvaras, bet arī spējas, proti, tiek veltīti finanšu līdzekļi, lai saražotu un ieguldītu praktiskās spējās, kas valstīm ir vajadzīgas, piemēram, pretgaisa aizsardzībā, artilērijā un munīcijā.
LETA jau rakstīja, ka NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025. gadam.
"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.
Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.
Palīdzības koordinēšanai tiks izveidota NATO Drošības un apmācības atbalsta struktūra Ukrainai (NSATU), īpaši norādot, ka šādas pastāvīgas struktūras pastāvēšana "saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nepadarīs NATO par konflikta pusi". NSATU būs atbildīga par Ukrainas armijas un drošības spēku pārveidošanu, lai tos turpmāk integrētu NATO.
Nākamgad NATO samitā Hāgā valstu un valdību vadītāji plāno pārskatīt dalībvalstu dalības maksas apjomu. Nākamajos NATO samitos ir iespējama arī palīdzības summas Ukrainai pārskatīšana, ņemot vērā Ukrainas vajadzības.
Tiks izveidots kopīgs NATO un Ukrainas analīzes, apmācības un izglītības centrs, lai gūtu mācību no kara un padziļinātu Ukrainas un NATO sadarbības spējas.
Samitā deklarācijā arī paziņots par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzības līdzekļus NATO austrumu flangā. "Mēs esam apņēmības pilni atturēt un aizsargāties pret visiem gaisa un raķešu draudiem, uzlabojot mūsu integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību," teikts deklarācijā.
Pievēršoties tieši Krievijai, deklarācijā nosodīta Krievijas bezatbildīgā kodolretorika un signāli, tostarp tās paziņojumi par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā, kas liecina par stratēģiskas iebiedēšanas nostāju. Citā deklarācijas punktā teikts, ka kodolatturēšana joprojām ir alianses drošības stūrakmens, kura mērķis ir saglabāt mieru, novērst iebiedēšanu un atturēt no agresijas.
"Krievija ir arī pastiprinājusi savas agresīvās hibrīdās darbības pret sabiedrotajiem. Tas ietver sabotāžu, vardarbības aktus, provokācijas pie alianses robežām, nelegālās migrācijas izmantošanu, ļaunprātīgas kiberdarbības, elektronisko iejaukšanos, dezinformācijas kampaņas, ļaunprātīgu politisko ietekmi un ekonomisko spiedienu," teikts deklarācijā.
Deklarācijā ir arī nosauktas četras valstis, kas veicina Krievijas agresiju pret Ukrainu: Baltkrievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna. Irāna ir īpaši pieminēta šādi: "Jebkāda ballistisko raķešu un ar tām saistīto tehnoloģiju nodošana no Irānas Krievijai nozīmētu būtisku eskalāciju."
Ķīna esot sniegusi "izšķirošu" atbalstu Krievijas aizsardzības rūpniecības bāzei. "Mēs aicinām Ķīnu kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli, kurai ir īpaša atbildība aizstāvēt ANO statūtu mērķus un principus, pārtraukt jebkādu materiālu un politisku atbalstu Krievijas militārajiem centieniem. Tas ietver divējāda lietojuma materiālu, piemēram, ieroču sastāvdaļu, iekārtu un izejvielu, ko izmanto kā izejmateriālus Krievijas aizsardzības nozarei, nodošanu. Ķīna nevar kurināt lielāko karu Eiropā jaunāko laiku vēsturē, negatīvi neietekmējot savas intereses un reputāciju," norādīja NATO dalībvalstis.