“Bet Jēzus, mācekļus pieaicinājis, sacīja: “Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām. Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs. Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.” (Mt 20:25-28)
Latvijas valstiskumā katrs nākamais gads iesākas 18. novembra vakarā. Pirms 97 gadiem sirdis bija satrauktas gaidās, un prāti nodarbināti ar pasaules kara laika rūpēm. 18. novembra diena Rīgā bija auksta un smidzināja lietus. Rīga bija slikti apgādāta un dzīvoja juku laiku pusparalizēto saimniecisko dzīvi.
Sveicot valsts svētkos, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ikvienam Latvijas iedzīvotājam un latviešiem ārvalstīs novēl sekot līdzi savai sirdsbalsij un savam izvēlētajam mērķim, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
18. novembris jau 97 gadus ir Latvijas Republikas neatkarības diena, kurā varam būt pateicīgi, ka dzīvojam brīvā un neatkarīgā valstī. Tieši pirms 97 gadiem - 1918. gadā II Rīgas pilsēta teātra telpās jeb tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī Tautas padomes svinīgajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika.
Valsts augstākās amatpersonas aicina 18.novembra pasākumus nepārvērst par protesta demonstrācijām un nosoda partijas "Nacionālā savienība "Taisnīgums"" un biedrības "Tēvijas sargi" tradicionālo 18.novembra lāpu gājienu Rīgā pārvērst par protesta akciju pret imigrācijas kvotām un prasīt robežkontroles atjaunošanu
Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienas svinību pasākumiem 18.novembrī vairākās vietās Rīgā jau šodien ieviesīs satiksmes ierobežojumus.
Partija "Nacionālā savienība "Taisnīgums"" un biedrība "Tēvijas sargi", kas iepriekš rīkojušas publiskas akcijas pret imigrantu uzņemšanu Latvijā, aicina arī tradicionālajā 18.novembra lāpu gājienā Rīgā protestēt pret imigrācijas kvotām un prasīt robežkontroles atjaunošanu, "paužot atbalstu franču tautai ciešanās".
«Vai zināt, kas ir Lāčplēša diena?» – šis jautājums jau ir kļuvis tik novazāts, ka tā pieminēšana 11. novembra gaidās liecina par bezgaumību. Atstāsim to pirmziemniekiem kā svarīgu darbu: pajautāt vecākiem un skolotājiem – Lāčplēša dienā svinam zvēru dresētāja dienu, Melnā bruņinieka dzelmē nostumšanas dienu vai tomēr Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. Gribas, lai mēs nonākam pie izpratnes, ka 11. novembris ir tikpat pašsaprotama svinamdiena kā Ziemsvētki vai Jāņi un ka nav vēl un vēlreiz jāskaidro nezinīšiem, kam mēs liekam svecītes Daugavmalā.