"Mediju treniņi, atlaišanas pabalsti, telpu remonti". Atcelti Siliņas valdības pēdējā sēdē sadalītie 52 miljoni

© pixabay.com

Viens no aizgājušās valdības pēdējiem darbiem bija pagājušā gada budžetā ietaupītu 52 miljonu eiro pārdale. Lēmums bija tik sasteigts, ka valdībā pat nebija iesniegta detalizēta informācija par to, kam nauda tiks tērēta. Saeimas deputāti lēmumu apturēja, kā izrādās, par to nekonsultējoties ar saviem partijas biedriem jaunajā valdībā, vēsta TV raidījums "Nekā pesonīga".

Valdība tādu pārdali sauc par apropriāciju. Tas nozīmē, ka nepiešķir papildu līdzekļus, bet pārdala naudu, kas pērn ministrijām un iestādēm palikusi pāri. Neiztērētā nauda uzkrājas katras ministrijas kontā un līdz 1. martam tās iesniedz ierosinājumus, kam līdzekļus vēlas izmantot. Tas savulaik ieviests tādēļ, ka bieži ministrijas decembrī iztērēja visu ietaupīto, lai naudu neatdotu atpakaļ budžetā.

Rīkojumam pievienotajos dokumentos bija redzams tikai kopējās summas, kas ministrijām pārdalītas. Vēl bija vajadzīgs arī Saeimas Budžeta komisijas akcepts. Tai bija pieejami detalizēts plānoto tēriņu saraksts, un šo trešdien deputāti naudas pārdali noraidīja.

Naudu mediju treniņiem prasījusi prokuratūra - 24 tūkstošus prokuroru komunikācijas uzlabošanai. Iekšlietu ministrija prasīja 38 tūkstošus mobilo sakaru sadārdzinājuma segšanai. Neraugoties uz to, ka šī ir tikai maza daļa no 52 miljoniem, balsojums par apropriācijas noraidīšanu bijis vienbalsīgs. Pret bija arī Evikas Siliņas koalīcijas partiju deputāti.

Lielākā summa izbrāķētajā pārdalē bija paredzēta Tieslietu ministrijas budžetā - 8 miljoni. Apvienotā saraksta deputāti lepojas ar komisijas balsojumu, bet viņu partijas biedrs, jaunais tieslietu ministrs par to ir izbrīnīts.

Nepilni 8 miljoni eiro bija plānoti Aizsardzības ministrijai. No tiem 7 miljoni paredzēti iemaksām PURL programmā. Tā tika izveidota pēc tam, kad ASV paziņoja, ka vairs nesniegs militāro palīdzību Ukrainai. Par šo naudu Eiropa ukraiņu vajadzībām iepērk ASV ražotās pretgaisa aizsardzības raķetes.

Trešā lielākā summa (6 632 197 eiro) bija paredzēta Iekšlietu ministrijai. Tā vēlējās pirkt auto policijai, ekipējumu glābējiem, remontēt robežsardzes helikopteru. Finanšu ministrija (5 672 592) grasījās novirzīt naudu Valsts ieņēmumu dienesta datorsistēmām un Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences drošības uzlabošanai. Arī prezidenta kancelejai bija ierēķināti 2,3 miljoni drošības sistēmām un kritiskajai infrastruktūrai. Saeima grasījās nepilnus divus miljonus ( 1 846 172 ) tērēt remontiem, IT sistēmām un drošības pasākumiem. Bet Ministru kabinets par 1,6 miljoniem plānoja ieviest vairākas pārvaldības sistēmas, izstrādāt jaunu valsts ilgtspējas stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu.

  1. Tieslietu ministrija: 8 345 968 eiro
  2. Aizsardzības ministrija: 7 756 255 eiro
  3. Iekšlietu ministrija: 6 632 197 eiro
  4. Finanšu ministrija: 5 672 592 eiro
  5. Izglītības un zinātnes ministrija: 3 607 108 eiro
  6. Ekonomikas ministrija: 3 505 295 eiro
  7. Veselības ministrija: 3 202 509 eiro
  8. Klimata un enerģētikas ministrija: 2 800 111 eiro
  9. Latvijas valsts prezidenta kanceleja: 2 311 621 eiro
  10. Prokuratūra: 2 221 042 eiro
  11. Saeima: 1 846 172 eiro
  12. Ministru kabinets: 1 603 329 eiro
  13. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija: 1 245 241 eiro
  14. Labklājības ministrija: 592 700 eiro
  15. Ārlietu ministrija: 244 150 eiro
  16. Satiksmes ministrija: 224 956 eiro
  17. Augstākā tiesa: 204 900 eiro
  18. Zemkopības ministrija: 145 469 eiro
  19. Valsts kontrole: 88 700 eiro
  20. Kultūras ministrija: 58 620 eiro
  21. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi: 36 733 eiro
  22. Radio un televīzijas regulators: 24 802 eiro
  23. Sabiedrības integrācijas fonds: 21 306 eiro

Kultūras ministrijai bija viena no mazākajām apropriācijām (58 620 eiro). Tā prasīta tiesvedībai ar atlaisto Nacionālās Mākslu vidusskolas direktori un Sabiedrības integrācijas fonda auditam.

Atlaišanas pabalstiem un atvaļinājumu kompensācijām Zemkopības ministrija bija ierēķinājusi 120 tūkstošus eiro.

Atlaišanas pabalstus budžeta pārdalē bija iekļāvusi arī Labklājības ministrija. Lielāko daļu no tās prasītajiem 600 tūkstošiem gan veido invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana un telpu remonti.

Tagad ministri sola pārskatīt plānotos tēriņus un vēlreiz tos iesniegt valdībā, atsakoties no liekā. VARAM ministrija jau paziņojusi, ka 1,2 miljonus noīsinājusi uz pusi, atmetot ministrijas ēkas remontu un jaunu auto iegādi Dabas aizsardzības pārvaldei.

Līdz ar šo rīkojumu iepriekšējā valdība savā pēdējā sēdē pārdalīja vēl 58 miljonus aizsardzības resora iekšienē. Tam gan noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Šo rīkojumu Saeima šonedēļ akceptēja.

Video