arrow_downwardAktuāla tēma

Šobrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji neredz pamatu sākt kriminālprocesus vai jaunas pārbaudes par tā dēvētajām "oligarhu sarunām", līdz ar to birojā nav pabeigta tikai pārbaude par to, kā sarunas varēja nokļūt žurnāla "Ir" rīcībā.

Projekts "Rail Baltica" ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, ko atbalsta visas ES dalībvalstis, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījusi Eiropas Komisijas pārstāve Katerina Trautmane, kas koordinē Ziemeļjūras-Baltijas koridora projektu, kura daļa ir "Rail Baltica".

Visticamāk, netiks sāktas jaunas krimināllietas, kas balstītos uz tā dēvētajām "oligarhu sarunām", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.

Tuvojoties projekta projektēšanas un būvniecības fāzei, Baltijas dzelzceļa savienojuma būvniecībai atvēlētie 5,8 miljardi eiro izraisa arvien lielākas kaislības. Pēdējā sanāksme kompānijas RB Rail birojā ar lielu skandālu izjuka, jo Igaunijas delegācija ieradās, bruņojusies ar videokamerām un žurnālistiem. Latvieši viņus izlika aiz durvīm.

Eiropas Savienības solītais dzelzceļa savienojums ar Rietumeiropu Rail Baltica pamazām apaug ar papīriem un naudu, taču darbi no plānotā grafika atpaliek jau teju par diviem gadiem, pat neraugoties uz to, ka arī projekta īstenotāji katrā Baltijas valstī ir divi. Bet varbūt tieši tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc darbi buksē. Kopuzņēmuma a/s RB Rail dibinātājs Latvijā – SIA Eiropas dzelzceļa līnijas – pats dod uzdevumus, pats uzrauga un pats arī izpilda. Un paralēli faktiski ar to pašu nodarbojas kopuzņēmums. Meita pārrauga māti.

Analizējot Rīdzenes sarunas, parlamentārās izmeklēšanas komisijā strādājošais Ritvars Jansons rosina noteikt, ka termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem tautsaimniecībā ik gadu tiktu piešķirtas noteiktam skaitam interesentu, nevis visiem, kas izrādījuši šādu vēlmi.

Pagājušajā nedēļā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā «par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» deputāts Andrejs Judins (partija Kustība PAR, Providus biedrs un pētnieks) iepazīstināja tautas kalpus ar instrukciju jeb metodoloģiju, kā identificēt «valsts nozagšanas pazīmes».

Atrodoties KNAB faktiskās vadītājas amatā, tagadējā politiķe Juta Strīķe ar dažādām metodēm vērsusies pret tiem prokuroriem un tiesnešiem, kuri nepakļāvās viņas iegribai – analizējot iemeslus, kāpēc tagad jau politiskā līmenī atkal aktualizēta krimināllieta Nr. 16870000911, sarunā ar Neatkarīgo atklāja savulaik ar šīs krimināllietas uzraudzību saistītais prokurors, juridisko zinātņu doktors Aldis Pundurs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noteikti var rēķināties ar atbalstu tā kapacitātes stiprināšanai, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Nesen amatā apstiprinātā Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča KM konkursa komisijai iesniegtajā dzīves aprakstā (CV) nav norādījusi ne tikai to, ka savulaik ir bijusi Sorosa fonds Latvija valdes locekle, bet arī to, ka «darbojusies» citu organizāciju «valdēs un padomēs», kas veido pasaules finanšu oligarhijas spilgtākā pārstāvja – miljardiera Džordža Sorosa – finansēto tīklu Latvijā.

KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieki gandrīz pusotru gadu nav reaģējuši uz tā dēvētās oligarhu krimināllietas procesa virzītājas – KNAB izmeklētājas Ilzes Kivlenieces – pieprasījumiem un ignorējuši arī vēlākus atgādinājumus par šiem pieprasījumiem, liecina vērtēšanai Saeimas deputātiem nodotās krimināllietas Nr. 16870000911 materiāli.

Jāpēta, kādēļ noplūda informācija no KNAB; jāpēta, vai noplūdušās sarunas atbilst patiesībai, vai runātāji tās nav sarunājuši apzināti; jāpārbauda, vai tiesa deva atļauju noklausīties visas «Rīdzenes sarunās» minētās personas; jānoskaidro, kāda bija KNAB un Vienotības saikne krimināllietas izmeklēšanā – daloties iespaidos par tā dēvētās oligarhu krimināllietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, Neatkarīgajai pauda atvaļinātais brigādes ģenerālis, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Kārlis Krēsliņš.

Tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas sākuma stadijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe attaisnojusi savu reputāciju un pieļāvusi «nelielu haosu». Tajā skaitā arī kļūdas noklausīto sarunu stenogrammās.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par «pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» loceklis Andrejs Judins (bijušais Vienotības biedrs) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka ir devis padomus komisijā pētāmās krimināllietas virzītājiem, taču viņš to esot darījis nevis kā konsultants, bet gan kā mācībspēks, nezinot krimināllietā iesaistīto uzvārdus un konkrētus faktus.

Startējot konkursā uz Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieka amatu, konkursa uzvarētāja Inita Pauloviča savā CV nav norādījusi, ka savulaik viņa ir bijusi Sorosa fonds Latvija valdes locekle.

T. s. Rīdzenes sarunās nav krimināla nozieguma; par sarunām vien nedrīkst tiesāt; ir jānoskaidro, kurš noplūdinājis operatīvā ceļā iegūtos sarunu ierakstus – šādu viedokli Neatkarīgajai pauda bijušais ilggadējais Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšedētāja vietnieks Pāvels Gruziņš.

Lai kā arī atsevišķi politiķi vēlētos krimināli sodīt «Rīdzenes sarunu» dalībniekus, tas nav iespējams, jo Krimināllikums neparedz sodu par runāšanu paziņu lokā – analizējot kaislības par publicētajiem dialogiem, norāda bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Juristu biedrības viceprezidents, zvērināts advokāts Gvido Zemrībo.

Pieredzējušie operatīvie darbinieki – bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs – ir divi no trim vislielākajiem ziedotājiem Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), liecina KNAB oficiālā informācija.

Zvērināts advokāts Jānis Zelmenis, vērtējot pašreizējo ažiotāžu Rīdzenes sarunu lietā, uzsver, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jānoskaidro, uz kādas informācijas pamata tika sākta un vairākkārt pagarināta slepenā noklausīšanās viesnīcas konkrētajā numuriņā.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" iepirkuma konkursā par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas komplekso apbūvi projektā "Rail Baltica" iesniegtas četras sūdzības, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.