PĒTĪJUMS: "Valsts nozagšanas" atmaskošanas instrukcija atklāj pašu sorosiešu grēkus
 
©F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Pagājušajā nedēļā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā «par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» deputāts Andrejs Judins (partija Kustība PAR, Providus biedrs un pētnieks) iepazīstināja tautas kalpus ar instrukciju jeb metodoloģiju, kā identificēt «valsts nozagšanas pazīmes».

Priekšlasījumu, kas ir «valsts nozagšana», sagatavot A. Judinam bija uzdevusi pati parlamentārās izmeklēšanas komisija, jo viņš visu laiku operē ar šo terminu un pēc viņa iniciatīvas tas iekļauts pat komisijas nosaukumā, kaut gan profesionāli juristi (piemēram, kriminālprocesu Nr. 16870000911 uzraugošais prokurors Māris Leja) visu laiku uzsver, ka Krimināllikumā un citos likumos nav aprakstīts šāds noziegums un tā pazīmes, bet ir aprakstīti konkrēti noziegumi pret valsti, noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību, noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā u. tml.

DĀRGĀ METODOLOĢIJA. Lai tautas priekšstāvjiem izskaidrotu, kas tas par noziegumu ir «valsts nozagšana», Saeimas deputāts Andrejs Judins, kurš cita starpā ir Dr.iur., balstās uz divu savu kolēģu no pasaules oligarha Sorosa finansētās organizācijas Providus - politologu Ivetas Kažokas un Valta Kalniņa - izstrādātās metodoloģijas. Šī metodoloģija izklāstīta uz 30 lappusēm, un tās radīšana esot izmaksājusi 120 000 dolāru / Ekrānšāviņš no avīzes

Par Sorosa naudu

Izmeklēšanas komisijas sēdē A. Judins uzsvēra, ka viņa prezentācija balstīta uz Providus «radītās un aprobētās metodoloģijas iespējamo valsts sagrābšanas gadījumu uzraudzībai likumdošanas procesā un ieceļamo valsts amatpersonu iecelšanā».

Judins piemirsa deputātiem pateikt, ka šo Providus un Delnas divu biedru - politologu Ivetas Kažokas un Valta Kalniņa - īstenoto projektu 80% apmērā (95 000 ASV dolārus) apmaksāja pasaules oligarhijas spilgtākā pārstāvja, miljardiera Džordža Sorosa centrālā domnīca Open Society Foundations Think Tank Fund. Savukārt 11 010,20 eiro šim projektam no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem piešķīris Sabiedrības integrācijas fonds.

Konkrētās pazīmes

Starp «valsts nozagšanas» pazīmēm A. Judins cita starpā minēja sekojošo: «Neleģitīma likumdošanas procesa ietekmēšana, kā arī tās mēģinājumi un sagatavošanās tai, lai nodrošinātu personiskā labuma gūšanu. Demokrātiska procesa traucēšana, kas saistīta ar slēptu partiju finansēšanu, stipendiju maksāšanu vai citu labumu nodrošināšanu deputātiem u. c. valsts amatpersonām. Neleģitīma izpildvaras lēmumu pieņemšanas un izpildes ietekmēšana, kā arī tās mēģinājumi un sagatavošanās tai, lai nodrošinātu tiešu vai pastarpinātu labumu gūšanu, tostarp organizējot necaurspīdīgas un nelikumīgas darbības valsts uzņēmumu privatizācijai vai to resursu izmantošanai savtīgos nolūkos. Tādu darbību veikšana, kas vērsta uz tiesu varas un tiesību aizsardzības institūciju darba traucēšanu vai institūciju vājināšanu (normatīvo aktu pieņemšana/grozīšana nolūkā mazināt institūcijas darba efektivitāti). «Savu cilvēku» iecelšanas nodrošināšana valsts institūciju svarīgos amatos nolūkā kontrolēt un ietekmēt lēmumu pieņemšanu konkrētajās nozarēs, iestādēs, jomās utt., kā arī nelojālo personu «izstumšana». Mediju darba ietekmēšana nolūkā kontrolēt mediju telpu un manipulēt ar sabiedrības viedokli (t. sk. administratīvo resursu izmantošana sabiedrisko mediju satura ietekmēšanai; «kabatas mediju» izveidošana un uzturēšana, sev vēlamā mediju satura pasūtīšana un tā izplatīšanas nodrošināšana sabiedriskajos un komerciālajos medijos; ekonomiskās vai citas saiknes ar medijiem un mediju darbiniekiem noslēpšana, cenšoties pasniegt saražoto mediju produktu kā neatkarīgu žurnālistiku, utt.).»

Paši pūta, paši dega

Neatkarīgā caur A. Judina prezentēto «valsts nozagšanas» pazīmju prizmu paraudzījās uz paša A. Judina un citu viņa domubiedru sorosiešu darbību.

Skaidri redzams, ka sorosiešu metodoloģija ļauj saskatīt «valsts nozagšanas» pazīmes pašu sorosiešu un viņu sabiedroto politiķu no liberālā spārna darbībās. Lūk, daži piemēri.

2012. gada maija beigās Saeimas prezidijā kārtējos Kriminālprocesa likuma grozījumus iesniedza Vienotības un Zatlera Reformu partijas politiķi - A. Judins, Sorosa stipendiāti Aleksejs Loskutovs, Ainārs Latkovskis, Delnas biedrene Rasma Kārkliņa, bijušais Sorosa fonda Latvija valdes loceklis Andris Buiķis, kā arī Valdis Zatlers, Gunārs Rusiņš un Inese Lībiņa-Egnere.

Šie grozījumi bija nepieciešami, lai legalizētu papildu pierādījumu iekļaušanu krimināllietas materiālos tobrīd tiesā izskatāmajā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā. Esošās likuma normas to neatļāva. Tātad šie likuma grozījumi bija veltīti konkrētai tiesas prāvai, kas bija vērsta pret minēto politiķu politisko konkurentu. 2013. gada 13. februārī stājās spēkā šie Kriminālprocesa likuma grozījumi.

2014. gada rudenī A. Judins atkal virzīja t. s. Lemberga prāvai veltītus Kriminālprocesa likuma grozījumus, piedāvājot 449. panta trešajā daļā mainīt vārdus «šādu lūgumu» ar vārdiem «attiecīgu motivētu lūgumu». Ar šiem grozījumiem bija vēlme panākt, lai būtiski tiktu apgrūtināta pierādījumu pārbaude tiesas procesā. Tieši tobrīd jau mēnešiem t. s. Lemberga prāvā turpinājās rakstisko pierādījumu pārbaude, kas spilgti parādīja, kādu faktiski makulatūru prokurori ir iekļāvuši krimināllietas apmēram 200 sējumos, lai lieta izskatītos vizuāli iespaidīgāka.

Šī A. Judina iniciatīva gan izgāzās, jo izrādījās, ka priekšlikums ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pamatprincipiem.

2012. gada janvārī Saeimas deputāte (tolaik Vienotība, tagad - Kustība PAR), Providus un Delnas biedrene Lolita Čigāne, izmantojot savu dienesta stāvokli, centās ietekmēt tiesu, nosūtot vēstuli Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesas sastāva priekšsēdētājam Borisam Geimanam. Vēstules mērķis bija panākt tiesas lēmumu par bargāka drošības līdzekļa piemērošanu Vienotības politiskajam oponentam A. Lembergam, jo viņš publiski pauda viedokli kā Ventspils mērs. Šīs vēstules dēļ būtiski tika kavēts tiesas darbs. Vairākās sēdēs uzklausot procesa dalībnieku viedokļus un izvērtējot vēstulē pausto, tiesa tomēr nerada apstiprinājumu L. Čigānes apgalvojumiem.

2005. gada februārī ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (tagad - Vienotība), izmantojot savu ietekmi, panāca Ministru kabineta rīkojuma izdošanu par A. Lemberga oponenta Ojāra Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amatā. Rīkojums bija sastādīts tik pavirši, ka to īstenot nebija iespējams. Tomēr K. Kariņš panāca kriminālprocesa uzsākšanu pret A. Lembergu. Tiesa A. Lembergu visās instancēs attaisnoja un atzina, ka tieši K. Kariņš nav darījis visu iespējamo, lai sastādītu korektu Ministru kabineta rīkojumu. Valstij nācās A. Lembergam izmaksāt kompensāciju.

Savējo bīdīšana - svešo noēšana

Runājot par tādām «valsts nozagšanas» pazīmēm kā «savējo bīdīšana» valsts pārvaldes struktūrās pieminami konkursi, kuros uzvaru gūst sorosiešu organizācijās augstā rangā strādājošas personas. Piemēram, šā gada vasarā par Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieci kļuva Inita Pauloviča, kura CV nebija norādījusi, ka savulaik ieņēmusi Sorosa fonda Latvija valdes locekles amatu un darbojusies arī citās Sorosa tīkla organizācijās. Jau apstiprināta amatā, kas prasa politisku neitralitāti, I. Pauloviča parakstīja politisko memorandu, kas šobrīd ir pārtapis politiskā partijā ar nosaukumu Kustība PAR.

Bet kliedzošākais «savējo iebīdīšanas» valsts pārvaldē gadījums tika fiksēts pirms gada, kad pašreizējais Vienotības līderis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā iecēla Vienotības «dižbiedru» Jāni Patmalnieku, kurš biedru naudās vienā paņēmienā bija samaksājis 15 000 eiro.

Runājot par tādu «valsts nozagšanas» pazīmi kā «mediju darba ietekmēšana nolūkā kontrolēt mediju telpu», der atcerēties, kā sorosieši tika pie amatiem sabiedriskajos medijos. 2014. gada sākumā atklājās, ka Latvijas Televīzijā (LTV) dažādus amatus ieguvuši ilggadējās Sorosa fonda Latvija valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes komandas locekļi. Piemēram, par kultūras, izklaides, bērnu un izglītības raidījumu satura redaktori kļuva Sorosa fonda Latvija mediju programmas direktore Gunta Sloga. LTV mājaslapā publicētajā informācijā par jaunās darbinieces augsto amatu Sorosa tīkla struktūrās tika noklusēts.

Barojas arī no valsts

Sabiedrības integrācijas fonda atskaites liecina, ka sorosieši ik pa brīdim no valsts gūst arī konkrētu materiālu labumu. Piemēram, iepriekšminētajam Providus un Delnas projektam Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums sorosieši no valsts naudas ieguvuši 11 010,20 eiro. Pēc SIF direktores Aijas Baueres Neatkarīgajai sniegtās informācijas, Delnai NVO līdzfinansējuma programmā 2014. gadā apstiprināti trīs projekti. Tie bija Lobēšanas atklātība: Nē noslēpumainībai Eiropas politikā (projekta īstenošanas periods 01.11.2013.-31.10.2015.), Neklusē! - Iedzīvotāju iesaistīšana cīņā pret korupciju Eiropā (projekta īstenošanas periods 12.11.2012.-12.01.2015.), Prezidentūras ES padomē uzraudzība: Pretkorupcijas labo prakšu analīze (projekta īstenošanas periods 01.08.2013.-31.07.2015.).

Savukārt Providus apstiprināti divi projekti. Proti, Paplašināšanās un pilsoniskums: skatoties uz nākotni (projekta īstenošanas periods 01.09.2013.-10.11.2014.) un Samazinot ieslodzīto skaitu: attīstītākās justīcijas metodes (projekta īstenošanas periods 01.05.2014.-30.04.2016.).