Prokurors norāda uz Strīķes kļūdām "oligarhu lietas" izmeklēšanā

Tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas sākuma stadijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe attaisnojusi savu reputāciju un pieļāvusi «nelielu haosu». Tajā skaitā arī kļūdas noklausīto sarunu stenogrammās.

Ar šādu viedokli oligarhu lietas izmeklēšanas kvalitātes vētīšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātus iepazīstināja lietu uzraugošais prokurors Māris Leja.

Saskaņā ar viņa teikto biroja darbinieki sākumā centušies veikt izmeklēšanas darbības virzienos, kuri nebija identificēti ierosinātajā kriminālprocesā. Arī ierakstīto Rīdzenes sarunu stenogrammas, kuru materiālus drīkstēts iekļaut kriminālprocesā, atšķīrušās no tā, «ko varēja dzirdēt ar ausi». Prokurors skaidroja, ka viņš norādījis biroja darbiniekiem uz šīm nepilnībām, un tās tikušas novērstas. Turpmāk lietas izmeklēšanas gaitā ar KNAB darbiniekiem nekādas domstarpības neesot bijušas, vien profesionāla sadarbība.

Prokurors uzskata, ka nepilnības pieļautas arī lietas operatīvās izstrādes gaitā, piemēram, KNAB darbiniekiem operatīvās darbības vajadzējis veikt ilgāku laiku, taču par šīm niansēm viņš rosināja iztaujāt prokuroru, kas uzraudzījis operatīvo lietu. M. Leja skaidroja, ka šādās lietās izšķiroša nozīme ir sākotnējām slepeni veiktām darbībām. «Bija vairāk jāveic slepenās darbības, jo tām šādās lietās ir lielākā nozīme [..] Vēlāk jau glābt kriminālprocesu vienīgi ar izmeklēšanas darbībām ir nepietiekami. Nedrīkst apiet jautājumu par operatīvās darbības kvalitāti,» skaidroja M. Leja.

Tolaik KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļu vadīja Juris Jurašs, kurš šobrīd kopā ar J. Strīķi no Jaunās konservatīvās partijas ievēlēts Rīgas domē.

Vēl vairāk KNAB veikto izmeklēšanu negatīvi ietekmējusi informācijas noplūde no biroja, uzsvēra prokurors, atgādinot, ka lietā figurējošais Ainārs Šlesers par to, ka viņa sarunas tiek noklausītas, uzzināja ļoti īsu laiku pēc izmeklēšanas sākšanas, bet nedaudz vēlāk publiskajā telpā jau bija pieejamas pirmās noklausīto sarunu stenogrammas.

M. Leja atkārtoja jau vairākas reizes iepriekš pausto, ka pierādījumi nebija pietiekami, lai uzrādītu apsūdzības, turklāt no prokuratūras puses KNAB tika doti norādījumi par izmeklēšanas darbībām. Tāpat rīkotas kopīgas sanāksmes ar KNAB un Ģenerālprokuratūras vadību. M. Leja apliecināja, ka izmeklētāji prokurora norādījumus pildījuši atbilstoši savām iespējām.

Viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011. gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

Viens labums KNAB darbiniekiem no izmeklēšanas komisijas urķēšanās viņu darbā gan varētu būt. Gatavojoties darbam komisijā, Saeimas Vienotības frakcijas deputāts Andrejs Judins konstatējis, cik ļoti zemas ir biroja darbinieku algas. Tādēļ viņš aicināja parlamentārās izmeklēšanas komisijai vienoties par KNAB darbinieku atalgojuma palielināšanu.

Viņš rosina atalgojumu nosacīti saskaņot ar algām Valsts ieņēmumu dienestā, jo pašlaik KNAB darbinieku saņemtās algas neatbilst pat minimālajām prasībām, uzsvēra politiķis.

Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba pozitīvi novērtēja iespēju strādāt pie šāda priekšlikuma sagatavošanas. Paredzēts, ka komisija pie šā jautājuma vēl atgriezīsies pēc tehnisko jautājumu izvērtēšanas.