Par partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētās un aizturētās personas ceturtdien atbrīvotas. Būtiski brīvības ierobežojumi tām nav piemēroti, turklāt Jūrmalas mērs Gatis Truksnis joprojām drīkst būt kūrortpilsētas mērs. Tas, vai palikt šajā amatā, viņam jālemj pašam, – uzskata Latvijas Zaļā partija. Konkurenti gan aicina G. Truksnim izteikt neuzticību.
Lietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš uzskata, ka birojs meklē "augoņus un nenodarbojas ar normālām lietām".
Mākoņi pār Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā miljonāra Jūlija Krūmiņa galvu savelkas aizvien biezāki. Turklāt to nestās negaisa aukas var ķert arī divas partijas – Zaļo un zemnieku savienību un No sirds Latvijai (NSL). Miljonārs tiek turēts aizdomās šo partiju nelikumīgā finansēšanā, liecina neoficiāla informācija.
Visos publiski zināmajos gadījumos, kad kādai personai līdz šim nozagti slepeni dokumenti, ir acīm redzams – valsts noslēpuma sargātāji politiski selektīvi ir izturējušies pret noslēpuma zaudētājiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) it kā pazudušie valsts noslēpumu saturošie dokumenti tomēr nav pazuduši, informē pats birojs. Taču KNAB nesniedz informāciju, vai dokumenti ir atrasti, nav pazuduši vai arī –pazudušie nav saturējuši valsts noslēpumu.
Saruna ar bijušo KNAB priekšnieku, Saeimas korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāju Alekseju Loskutovu par pazudušajiem vai nozagtajiem KNAB dokumentiem; par to, kuras amatpersonas pie šiem dokumentiem varēja piekļūt; kāds mērķis varēja būt šo dokumentus zagļiem; par Streļčenoka dēmonizāciju un tās veicējiem; par Vienotības «saimnieciskumu»; par iespējām izveidoties jaunai partijai un atslābumu cīņā pret ēnu ekonomiku.
Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un dažādiem pieņēmumiem, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) esot pazuduši operatīvās izstrādes lietas materiāli, informējam, ka valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas fakts nav noticis, plašsaziņas līdzekļiem ziņo KNAB.
Savulaik Satversmes aizsardzības biroja (SAB) aizstāvētā un atbalstītā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe nu slepenajai iestādei kļuvusi neērta kā karsts kartupelis.
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere sarunā ar Neatkarīgo analizē steidzamības kārtā uz Saeimu novirzīto likuma Par Latvijas republikas Uzņēmumu reģistru (UR) grozījumu projekta būtību un iespējamās negatīvās sekas valsts ekonomikai tā apstiprināšanas gadījumā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir notikusi valsts noslēpumu saturošu dokumentu apzināta nolaupīšana nolūkā diskreditēt pašreizējo biroja vadītāju Jaroslavu Streļčenoku, uzskata bijušais KNAB vadītājs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V), ziņo aģentūra LETA.
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā «tiek veikta bijušās KNAB direktora vietnieces Jutas Strīķes identitātes pārbaude», Neatkarīgo oficiālā vēstulē informēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Andis Freimanis.
Jau kopš Atmodas laikiem Haralds Laidiņš ir bijis policijā – sācis kā inspektors 1991. gadā, bet karjeru noslēdzis kā pulkvedis, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks, pagājušajā gadā 54 gadu vecumā saņemot izdienas pensiju un izcilu raksturojumu kā augsta līmeņa profesionālis.
Pamatojoties uz regulāri publiskotajām ziņām par liecinieka t.s. Lemberga prāvā – miljonāra Jūlija Krūmiņa – sabiedriskajām izklaidēm, Aivars Lembergs pieteica tiesai lūgumu vēlreiz saukt liecinieku uz pratināšanu, bet, ja tiesa to nevēlēsies darīt, tad pieņemt lēmumu, «konstatējot, ka liecinieks izvairās no ierašanās tiesā».
Ņemot vērā, ka prokurors Juris Juriss pēc septiņarpus gadiem, kuros viņš tiesas procesā uzturēja apsūdzību pret Aivaru Lembergu un vēl divām personām, šovasar šo apsūdzību ir «ne tikai ļoti būtiski grozījis», bet arī «ļoti principiāli un apjomīgi papildinājis», A. Lembergs lūdza tiesu atkārtoti un no jauna nopratināt vairākus lieciniekus, kā arī dot papildu laiku aizstāvības pozīcijas sagatavošanai.
Paša augstākā ranga ierēdnis – Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš – sarunā ar Neatkarīgo analizē sekas, kādas var izraisīt politiķu nonākšana augstos ierēdniecības amatos, un to, kāds iespaids rodas sabiedrībai, ja politiķis pirms nokļūšanas amatā savai partijai maksājis ievērojamas naudas summas.
Tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesā šā gada 29. augustā tiesnesis Boriss Geimans klaušināja Aivaru Lembergu, vai viņš saprot prokuroru pārrakstīto jauno apsūdzību un vai atzīst savu vainu. Apsūdzētā mēģinājumus atbildēt uz abiem šiem jautājumiem tiesnesis noformulēja kā atteikšanos sniegt atbildes.
Par jauno valsts nozagšanas paveidu, par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un tā priekšnieka amata konkursu, par politisko spiedienu uz KNAB un tā vadības opozicionāru darbības metodēm – saruna ar KNAB priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču.
Tā dēvētajā Lemberga prāvā uzņēmējs Ansis Sormulis ar advokāta starpniecību lūdz tiesai iespējas kliedēt aizdomas par izmeklētāju nesankcionētu rīcību Hansabankas Ventspils filiālē un skaidras naudas paņemšanu no miljonāra Igora Skoka seifa.
Politiķa Jāņa Patmalnieka uzvara konkursā uz Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos amatu ir pretrunā ar likumā iestrādāto ierēdniecības neitralitātes pamatprincipu – Neatkarīgajai norāda eksperti.