Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere sarunā ar Neatkarīgo analizē steidzamības kārtā uz Saeimu novirzīto likuma Par Latvijas republikas Uzņēmumu reģistru (UR) grozījumu projekta būtību un iespējamās negatīvās sekas valsts ekonomikai tā apstiprināšanas gadījumā.
- Valsts budžeta likumprojekta paketē iekļauti grozījumi likumā par Uzņēmumu reģistru, kas turklāt steidzamības kārtībā nosūtīti Saeimai. Grozījumi paredz, ka turpmāk UR būs ciešāk jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm, detalizētāk gan nepasakot, kā tieši šī sadarbība notiks. Ko šie grozījumi nozīmē un kādēļ tie vajadzīgi?
- Mērķis ir cēls - mazināt ēnu ekonomikas apmērus Latvijā un iekasēt vairāk PVN. Veids, kā šis mērķis tiek sasniegts, manuprāt, nav pareizs. Paskaidrošu, kāpēc. Realitātē UR jau darbojas riska vadības sistēma un ir nodibināta cieša sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Manā ieskatā šie grozījumi signalizē par līdzšinējo mehānismu neefektivitāti un VID vājumu cīņā ar PVN nemaksāšanu un izkrāpšanu. Uzsveru - PVN maksātāju reģistrs ir pilnā VID kontrolē, un tur jau darbojas riska vadības sistēma. Likuma grozījumi norāda, ka VID nespēj PVN maksātājus izkontrolēt un šo nastu uzveļ Uzņēmumu reģistram, lai tas pārbauda visus komersantus, kuri nāk reģistrēties, lai gan tas būtu jādara pašam VID, reģistrējot šos uzņēmējus PVN reģistrā.
Jāpiekrīt, ka likumprojekts tieši nepasaka, kā sadarbība starp VID un UR notiks, kā arī neuzskaita, kas tiks uzskatīti par riska faktoriem. Likums tikai paredz, ka abām iestādēm jānoslēdz savstarpēja vienošanās, kurā būs atrunātas sadarbības detaļas. Tas, ka riski netiek atklāti likumā, ir loģiski - ja tie būtu atklāti, tad krāpniecisko shēmu arhitekti zinātu, no kā jāizvairās. Turklāt detalizēti likumā iestrādāt riska faktorus nav jēgas, jo shēmas transformējas atbilstoši situācijai, piemēram, atbilstoši kārtējiem likuma grozījumiem. Savulaik bija populāri par uzņēmuma īpašniekiem vai valdes locekļiem reģistrēt personas bez noteiktas dzīvesvietas. Kopš ir ieviests riska personu saraksts, šī tendence ir mainījusies. Tagad krāpniecībai izmanto jaunus cilvēkus, kuri par mazu atlīdzību gatavi parakstīt dokumentus citu cilvēku vietā.
- Likuma grozījumi stāsies spēkā, un galvenajam valsts notāram būs jādodas pie VID vadītāja slēgt vienošanos par sadarbību. Ko jūs šajā dokumentā rakstīsiet?
- Tur jau ir tas sāls, ko mēs tur ierakstīsim. Mums ir jāvienojas par jaunu filtru, caur kuru jāizsijā visi iesniegtie reģistrācijas pieteikumi. Ja pieteikums tajā aizķersies, tad notiks tā papildu izvērtēšana sadarbībā ar VID. Ja izpētē tiks konstatēti būtiski komercdarbības riski, tad pieteikuma reģistrācija tiks atteikta. Tātad riskantos gadījumos pieteikums tiks skatīts ilgāk, un izvērtējums var beigties ar atteikumu.
- Kā jūs zināsiet, kuros gadījumos jāvaicā un kuros ne, ja cilvēks pirmo reizi dzīvē atnācis reģistrēt uzņēmumu?
- Manā ieskatā attiecībā uz jauniem uzņēmumiem šī riska sistēma nenostrādās. Ja fiziskā persona jau ir noziegusies, tad tam jābūt atspoguļotam VID sarakstos. Statistika par personām, kuras tajos jau atrodas, ir iespaidīga. Patlaban dažādi aizliegumi, kas liedz nodarboties ar uzņēmējdarbību un/vai ieņemt amatus, ir piemēroti vairāk nekā 18 000 fiziskām personām. Līdz ar to, ja līdzšinējā uzņēmējdarbībā ir bijuši nopietni pārkāpumi, tad tam ir jāatspoguļojas šajos sarakstos. Ja šādas informācijas nav, tad es neredzu, kā var noskaidrot personas patiesos nolūkus. Attiecībā uz jau reģistrētiem uzņēmumiem ir mehānisms, kā par noteiktiem pārkāpumiem apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību - pēdējos trīs gados VID šo iespēju ir izmantojis attiecībā uz 26 000 uzņēmumiem.
- Par ko šie briestošie melnie saraksti liecina?
- Par to, ka problēmas pastāv. Šie skaitļi arī apliecina, ka ēnu ekonomika un dažādi pārkāpumi uzņēmējdarbībā ir darba kārtības jautājums. Taču pēdējos gados mēs esam aizrāvušies ar dažādiem liegumiem un šo tendenci turpinām, kas novedīs pie uzņēmējdarbības iznīdēšanas. Pēc jaunajiem likuma grozījumiem UR būs jāziņo VID par cilvēkiem, kuri vēršas pie UR, mēģinot sākt uzņēmējdarbību. Tad VID pārbaudīs informāciju savās datu bāzēs. Ja būs kādi fakti, tad šī informācija tiks nodota UR galīgā lēmuma pieņemšanai. Tas taču ir bezjēdzīgi un dublē funkcijas! VID pats var atteikt, lemjot par uzņēmuma iekļaušanu PVN maksātāju sarakstā. Tagad kontroles pienākumi var skart jebkuru uzņēmumu, ne tikai tos, kas vēlas iegūt PVN maksātāja numuru. Ar likuma grozījumiem tiek radīta ilūzija, ka UR palīdzēs izskaust PVN krāpnieciskās shēmas. Bet neviens neņem vērā to, ka UR nav pieejams tāds informācijas apjoms, kāds pieejams VID.
- Vai šis stāsts patiesībā nav par to, ka UR tiek piešķirtas sava veida izziņas tiesības, kuru realizēšanas vienīgais veids ir komunicēšana ar VID?
- Tā tas būs. Mēs, balstoties uz noslēgto vienošanos, iegūsim papildu informāciju no VID.
- Gala lēmumu - reģistrēt vai nereģistrēt uzņēmumu vai izmaiņas tajā - kā līdz šim pieņems UR. Tad jau sanāk, ka VID par uzņēmēju var sarakstīt trakas lietas, jūs liegsiet reģistrāciju, uzņēmējs vērsīsies tiesā, bet VID mazgās rokas nevainībā, un UR tērēs naudu neskaitāmām garām tiesvedībām. Vai resursu tam pietiks?
- Nē, neesam gatavi tik apjomīgām tiesvedībām. Patiecoties šiem likuma grozījumiem, mums piešķirti papildu resursi - četras amata vietas un 76 000 eiro gadā, kas ir jāsadala uz šīm četrām amata vietām. Valdība cer, ka ar šiem papildu resursiem mēs mazināsim ēnu ekonomiku.
- Kādi būs kritēriji, balstoties uz kuriem pieņemsiet lēmumu par informācijas pieprasīšanu VID?
- Sistēma jāievieš pakāpeniski, rūpīgi analizējot kopējo situāciju, lai pilnībā nesagrautu uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, informācija no VID var būt nepieciešama, ja pieteiktas izmaiņas uzņēmumā, kurā viss mainās - īpašnieki, valde; sāk figurēt ārvalstnieki. Notiek uzņēmuma pārdošana. Šādā situācijā varētu būt pamatojums pavaicāt VID, vai šie uzņēmēji visas saistības ar valsti ir nokārtojuši.
- Kāds būs valstij ieguvums no šādām UR aktivitātēm?
- Kādu shēmotāju daļu tas varbūt atturēs veikt blēdības, bet tas neizskaudīs nepamatoto PVN atmaksu problēmu. Viņi visi ir PVN reģistrā esošie uzņēmumi, kuri atskaitās VID. Pareizāk būtu meklēt, kas nenostrādā jau esošajā kontroles sistēmā, nevis sagraut to, kas strādā. Uzkraujot kontroles funkcijas UR, tiek sagrauts labais, kas jau ir izveidots un teicami strādā. Uzņēmējdarbības uzsākšanas un uzņēmumu reģistrēšanas jomā valstis savstarpēji sacenšas. Mūsu uzņēmējs un ārvalstu investors pirmo reizi ar valsti saskaras UR. Nav grūti iedomāties, kas notiks ar uzņēmējdarbību mūsu valstī, ja mēs pirmo iepazīšanos sāksim ar uzbrukumiem - jautājumiem, vai uzņēmējs nav blēdis, kā arī reģistrācijas atlikšanu. Dodot iestādei šādu rīcības brīvību, nav izslēgts, ka kontroles sistēmā iekritīs veiksmīgi strādājošie uzņēmumi bez parādiem valstij.
- Līdzšinējā prakse liecina, ka jauni šķēršļi no Latvijas jurisdikcijas aizbaida ne vienu vien uzņēmēju. Vai esat veikuši aprēķinus, kā šī likuma grozījumi kavēs uzņēmējdarbību?
- Nē, neesam. Likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā. Vienīgie aprēķini ir par to, cik valsts papildus plāno iegūt no PVN maksājumiem pēc šā likumprojekta stāšanās spēkā. Likumprojekta pavadošajos dokumentos teikts, ka papildus jau 2017. gadā tiks iegūti 3,7 miljoni eiro. Tā ir ilūzija. Mums ir jārada jauns kontroles mehānisms - līdzīgs tam, kas jau darbojas VID, bet mums tas jārada no nulles, un vēl divām iestādēm savstarpēji jākomunicē.
- Ja jau uz UR novirza izziņas funkcijas, varbūt UR piešķirt arī operatīvās darbības tiesības? Piemēram, vajadzētu radīt nodaļu uzņēmēju slepenai noklausīšanai, izsekošanai, darījumu kontrolei?
- Tas ir lieki - valstī jau pietiek kontrolējošo iestāžu. Ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas policija, VID Finanšu policija.
- Tad UR nodaļa varētu uzraudzīt arī to, ko dara Finanšu policija?
- Tad jārada superiestāde. Pēc loģikas sanāk tā: nebūs cilvēku - nebūs noziegumu, nebūs uzņēmēju - nebūs PVN shēmotāju. Kā var plānot lielākus ieņēmumus no nodokļiem, skaidri zinot, ka būs lielāks atteikumu procents uzņēmējdarbības reģistrācijai? Vai tad, samazinoties nodokļu maksātāju skaitam, palielināsies nodokļu ieņēmumi? Mēs jau tagad uz citu valstu fona, kaut vai ieskatoties Doing Business reitingā, izskatāmies ne pārāk labi. Uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvija ir 27. vietā pasaulē, Igaunija - 15., Lietuva - 8. vietā. Šis reitings ir labs ar to, ka tas veidojas no uzņēmēju anketām un viņu sajūtām, nevis no iestāžu informācijas par to, kas ir rakstīts likumos. Ekonomikas ministrijai ir plāns uzņēmējdarbības uzsākšanā 2019. gadā nokļūt 3. vietā pasaulē. Kā tad mēs, sarežģījot reģistrācijas procedūru un pagarinot tās termiņus, varam šajā reitingā kāpt? Izveidojusies situācija, kurā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju strādā pie reitinga kāpināšanas, īsinot reģistrācijas procedūras, pakalpojumu maksimāli padarot pieejamu elektroniskā veidā; turpretī Finanšu ministrija stādā pie cīņas ar ēnu ekonomiku un saka: «Nē - jums UR jāvērtē dokumenti ilgāk.» Rezultātā ministrijas ar pretējiem mērķiem sakoncentrējušās uz Uzņēmumu reģistru. Ir jābūt balansam starp ātrumu un drošību, bet, manuprāt, aizvien vairāk aizraujamies ar aizliegumiem. Pašreizējie grozījumi, lai arī pretrunīgi, ir diezgan maigs variants. Galvenais - lai, virzot likumprojektu caur Saeimu, netiek iebalsots kas radikālāks.
- Kas tad ir jādara, lai, vēl vairāk kaitējot Latvijas valsts interesēm, atbaidītu uzņēmējus no uzņēmējdarbības Latvijā?
- Var nonākt līdz variantam, kad pie reģistrācijas vai pārreģistrācijas jāizsauc uzņēmēji uz UR, jāanketē, jāpratina un jāliek parakstīt saistību rakstu, ka apzinās, kādas sekas ir dokumentu parakstīšanai. Tad būtu pilns komplekts, un tad varētu izmest mēslainē elektroniskos pakalpojumus, kuru izveidē vairāku gadu garumā ieguldīts ap pusmiljonu eiro. Tad būtu jāatgriežas tikai uz klātienes apkalpošanu.