Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu Jūrmalas mēra, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Gata Trukšņa birojā.
Līdzīgas nedienas ar likumu iepriekš piemeklējušas vēl divus kūrortpilsētas mērus, tāpēc Latvijas Zaļā partija nesteigsies pieņemt nepārdomātus lēmumus par Jūrmalas pilsētas mēru. Tai vēl labā atmiņā saglabājies līdzīgs gadījums ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, kas gan ātri tika attaisnots. Otrdienas vakarā kļuva arī zināms, ka KNAB aizturējis uzņēmēju miljonāru Jūliju Krūmiņu. Par abu - amatpersonas un uzņēmēja - saistību KNAB komentārus nesniedz.
KNAB darbs, tuvojoties tā vadītāja pilnvaru termiņa beigām, kļūst aizvien intensīvāks - veikta kratīšana Jūrmalas pilsētas mēra Gata Trukšņa birojā. Ieceri viņu aizturēt izjaukusi vien strauja Trukšņa veselības pasliktināšanās. Viņš, ierodoties biroja darbiniekiem, nogādāts slimnīcā. Par to, kādas lietas ietvaros šī kratīšana veikta, KNAB klusē. Arī Trukšņa advokāts pagaidām izvairās komentēt notikušo. Neoficiāli tiek apspriesta iespēja, ka birojs saskatījis aizdomīgas darbības Jūrmalas labiekārtošanas plānos.
G. Trukšņa pārstāvētās partijas - Latvijas Zaļās partijas (LZP) - biedriem neesot pieejama plašāka informācija, tādēļ sniegt komentārus esot teju neiespējami. LZP līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka saka: pārsteidzīgus lēmumus partija nepieņems.
Viņš uzskata, ka gadījumā, ja Truksnim tiks izvirzīta apsūdzība, viņam kā godavīram vajadzētu vismaz apturēt savu darbību partijā. Šādi rīkojās arī Valdis Kalnozols, līdz lietā par miesas bojājumu nodarīšanu viņš panāca mierizlīgumu un darbību partijā atjaunoja. «Ja būtu stājies spēkā notiesājošs spriedums, Kalnozols no partijas tiktu izslēgts,» nešaubās I. Līdaka. Taču LZP, kas savienībā ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS) veido Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), vēl dzīvā atmiņā ir 2005. gads, kad dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām Finanšu policija aizdomās par krāpšanu, iznomājot maksātnespējīgo Jelgavas siltumtīklu uzņēmumu, aizturēja Jelgavas mēru Andri Rāviņu (LZS). Burtiski trīs dienas pēc vēlēšanām lietu uzraugošā prokurore atzina, ka viņš aizturēts un aizdomās turamā statuss viņam piemērots nepamatoti. «Rāviņam arī bija kratīšana, viņu aizturēja, bet viņš joprojām ir tur, kur ir. Ja partija būtu darījusi to, ko liela daļa sabiedrības paģērēja, tad būtu iznākusi nepatīkama situācija. Rāviņa gadījums mums ir diezgan labā atmiņā, un tas liedz izdarīt pārsteidzīgus secinājumus vai pieņemt lēmumus,» saka I. Līdaka.
Arī ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka politiskās organizācijas līderiem trūkst informācijas par notikušo. «Par to droši vien runāsim arī Saeimas frakcijas sēdē, bet mums jāsagaida, kad ar kaut kādu paziņojumu klajā nāks pats KNAB,» saka A. Krauze.
Jūrmalas pašvaldību jau no sākta gala vajā konflikti ar likumu. Ja apstiprināsies ziņas, ka KNAB vaino Truksni korupcijā, tad šī būs kārtējā reize, kad biroja redzeslokā nonācis kāds no Jūrmalas mēriem. Pirms vairākiem gadiem tā dēvētajā Jūrmalgeitā cietumsodu par kukuļošanu saņēma bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, vēlāk Latvijas Pirmā partija), kurš sodu jau izcietis. Savukārt apelācijas instances tiesā šobrīd atrodas krimināllieta, kurā bijušais kūrortpilsētas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala - mūsu mājas) apsūdzēts par kukuļdošanu. Pirmās instances tiesa Munkevicam piesprieda 49 950 eiro naudas sodu.
Otrdienu var vērtēt kā KNAB aktivitāšu dienu. Vakarā kļuva zināms, ka birojs aizturējis uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, ziņo LETA. To apstiprinājis advokāts Egons Rusanovs. Publiski zināms, ka miljonāram Jūlijam Krūmiņam pieder vai ir piederējuši īpašumi Jūrmalā. Pirms pāris gadiem žurnālā Kas Jauns uzņēmējs atklāj, ka «bija arī citi piedāvājumi - būvēt Jūrmalā daudzdzīvokļu mājas. Piedalījos izsolē, izdevīgi nopirku Dzintaros un Majoros labus zemes gabalus. Aprīlī plānoju pabeigt 25 dzīvokļu māju, vēl pēc gada māju kompleksu Dzintaros ar vairāk nekā 200 dzīvokļiem kopumā. Daļa dzīvokļu tiks pārdoti, daļa - izīrēti». J. Krūmiņš arī izsaka pateicību Jūrmalas domei par atsaucību un sadarbību, kā arī par formālu šķēršļu nelikšanu projektu īstenošanā. «Kādreiz birokrātiskais aparāts šīs pilsētas domē strādāja ar jaudu, kura būtiski kavēja pilsētas attīstību. Pašreizējā vadībā šādas tendences nesaskatu, par ko ļoti priecājos,» teicis J. Krūmiņš.