Valsts kancelejas direktors: slikti, ja politiķis kļūst par ierēdni

Paša augstākā ranga ierēdnis – Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš – sarunā ar Neatkarīgo analizē sekas, kādas var izraisīt politiķu nonākšana augstos ierēdniecības amatos, un to, kāds iespaids rodas sabiedrībai, ja politiķis pirms nokļūšanas amatā savai partijai maksājis ievērojamas naudas summas.

- Vai tas ir pareizi, ka ierēdņu konkursos uzvar politiķi?

- Tas nav labi. Bet jāskatās, ko nosaka likums. Satversme visiem pilsoņiem ļauj darboties politiskajās partijās. Nav ierobežojumu valsts civildienesta ierēdņiem būt politisko partiju biedriem. Vienlaikus ierēdņiem - Valsts kancelejas direktoram, valsts sekretāriem un viņu vietniekiem ir strikti ierobežojumi - viņi nedrīkst politiskajās partijās ieņemt vēlētus amatus. Civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likumā teikts - ja kādu ierēdni pieķer, ka viņš rīkojies partijas interesēs, tad iestājas atbildība līdz pat atbrīvošanai no amata. Jāatzīst - politiķa iekļūšana civildienestā īsti laba nav.

- Kādēļ?

- Tas mazina sabiedrības uzticību ierēdniecībai, mazina ticību, ka ierēdniecība ir politiski neitrāla un rīkojas tikai un vienīgi sabiedrības un valsts interesēs.

- Kā nesen apstiprinātais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks pierādīs sabiedrībai, ka viņš ir politiski neitrāls? Viņš taču ir samaksājis Vienotībai apjomīgas biedra naudas - 15 000 eiro gadā.

- Neitralitātes vērtētājs nav pats Patmalnieka kungs, bet gan viņa priekšniecība un sabiedrība kopumā. Sabiedrība un ierēdņa priekšniecība vērtē, vai ierēdnis, pildot savus amata pienākumus, ir politiski neitrāls un pilda to, kas rakstīts valdības deklarācijā un tās rīcības plānā, vai arī viņš īsteno konkrētas alternatīvas, kuras varētu būt izdevīgas vienai partijai.

Ierēdnis ir vienkāršs darbinieks, un viņam nav uzticības mandāta no tautas, līdz ar to nav mandāta pieņemt lēmumus. Mandāts ir politiķiem. Ierēdņu galvenais uzdevums sagatavot informatīvo bāzi lēmumu pieņemšanai. Tostarp identificēt alternatīvas problēmu risināšanai.

- Jūs teicāt, ka Patmalnieka neitralitāti vērtēs priekšnieks, bet viņa priekšnieks ir ministrs Arvils Ašeradens no tās pašas partijas, kurai viņš samaksāja lielās biedra naudas?

- Viņa tiešais priekšnieks ir valsts sekretārs. Parasti valsts sekretāra vietnieku vērtē valsts sekretārs pats. Valsts sekretārus parasti vērtē tiešais priekšnieks - ministrs - vai kāds no viņa politiskā biroja.

- Konkrētajā gadījumā Ašeradena kungs tikko kā ir iecēlis valsts sekretāru un valsts sekretārs tagad apstiprinājis savu vietnieku...

- Es to pilnībā saprotu. Taču arī valsts sekretāru neiecēla Ašeradena kungs, bet gan Ministru kabinets ar savu lēmumu. Otrkārt, jau kopš pagājušā gada 1. septembra notiek centralizētie «top līmeņu» ierēdņu atlases konkursi, un Juris Stinkas kungs valsts sekretāra amatā tika iecelts, pateicoties šim konkursam. Konkursa komisijā piedalījās tikai ekonomikas ministra biroja vadītāja, komisija sastāvēja no citu ministriju un iestāžu ierēdņiem, mani ieskaitot. Viņš objektīvi bija labākais.

- Mēs žurnālistikā darbojamies jau vairāk nekā 20 gadu, bet neatminamies, ka par valsts sekretāra vietnieku līdz šim būtu kļuvis ministra padomnieks un kādas partijas biedrs, šajā gadījumā dižbiedrs. Vai tas liecina par jaunu tendenci - ierēdniecība tiek politizēta?

- No sabiedrības uzticības viedokļa ierēdniecībai ir ļoti slikti, ka aktīvi politiķi kļūst par ierēdņiem. Šajā ziņā pilnīgi jums varu piekrist. No otras puses, ir tā: vai mēs esam gatavi teikt - tu uz visu mūžu esi apzīmogots kā politiķis un tajā mirklī, kad dažādu iemeslu dēļ tava politiskā karjera beidzas, mēs tevi aizmirstam un izstumjam no valsts pārvaldes? Vai mēs tomēr sakām, ka šī pāreja ir iespējama. Kādēļ tas ir svarīgi? Tādēļ, ka cilvēku loks, kuri varētu pretendēt uz augstiem amatiem, ir ļoti ierobežots. Konkursos uz top vadītājiem cilvēki nepiesakās. Uzrunājot cilvēku no biznesa vides startēt tajā pašā VID ģenerāldirektora konkursā, viņš atbild: «Piedod, Mārtiņ, es negribu tur iet, jo tas nav jautājums tikai par algu, tas ir arī jautājums par publiskumu - par to, vai esmu gatavs atklāt savu dzīvi arī tad, ja nav nekā slēpjama.» Cilvēki nevēlas dzirdēt par sevi ķengas.

- Ir noticis precedents - cilvēks ieguvis kvalitatīvu izglītību, apguvis vairākas svešvalodas, čakli darbojies partijā, iemaksājis cienīgas biedra naudas un nu ieguvis prestižu amatu - varbūt, ka tas neizklausās tik slikti?

- Tas izklausās ļoti slikti, jo lielie maksājumi partijai izskatās slikti - no sabiedrības uzticības viedokļa tas izskatās ļoti slikti.

- Bet partijai arī no kaut kā jādzīvo?

- Partijai jādzīvo. Jautājums: vai, ja cilvēks, kurš maksā lielas biedra naudas partijai, iegūst amatu, no malas neizskatās pēc tā, ka tas amats ir nopirkts? Tas nav labi no partijas interešu viedokļa. Tas ir ļoti slikti no ierēdniecības reputācijas viedokļa, jo tas automātiski sabiedrībai dod signālu: ja tu maksā partijai lielas biedra naudas vai ziedo, tad tu vari iegūt amatu.

- Vai tad tas nav normāli - partija kā investīciju fonds?

- Tas nav normāli. Ierēdniecībai jābūt maksimāli apolitiskai

- Jāatminas arī, kā valsts sekretāra vietnieka amats Ekonomikas ministrijā kļuva vakants. Priekšgājējs Jurijs Spiridonovs aizgāja kopā ar ministri uz viņas politisko biroju par vienkāršu padomnieku. Kā vērtēt to, ka ierēdnis aiziet strādāt uz politisko biroju?

- Tas nozīmē, ka ierēdnis izvēlējās savu nākotnes karjeru saistīt ar politiku. Cits jautājums, kā tas izskatās no ētikas viedokļa: vienu dienu tu esi politiķis, nākamajā dienā - ierēdnis.

- Kā vērtēt to, ka valsts sekretāra vietnieks kļuvis par vienkāršu ministra padomnieku. Vai tas nozīmē kāpienu karjerā? Ierēdniecība ir hierarhiska, bet valsts sekretāra vietnieks šajā hierarhijā ir ļoti augsta pakāpe.

- Finanšu ministra padomnieks, ja skatāmies no CV viedokļa, - tas ir labs kāpiens. Viņš pēc padomnieka amata var startēt vēlēšanās, piemēram, pašvaldību, un iegūt kādu amatu pašvaldībās. Arī ja Spiridonova kungs vēlētos startēt konkursos uz vakancēm starptautiskajās organizācijās, tas būtu tikai pluss, jo viņš ir izveidojis labu karjeru civildienestā un viņam ir pieredze politiskajā darbībā. Tas ir cienījami - it īpaši, ja tu jūti, ka nevēlies kļūt no valsts sekretāra vietnieka par valsts sekretāru.

- Spiridonova kungu pa karjeras kāpnēm savulaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pavirzīja ministrs Edmunds Sprūdžs, tad viņš pārgāja uz Danas Reiznieces-Ozolas vadīto Ekonomikas ministriju, bet nu ir Finanšu ministrijā.

- Interesanta cilpa. Tas liecina, ka viņa sasaiste ar politiskām partijām nav īpaši cieša. Viņš vairāk darbojies kā profesionālis. Šis gadījums var arī liecināt par to, cik stipras ir mūsu politiskās partijas. Te mēs redzam, ka rezervistu soliņš ir īss. Jaunā politiskā elite ir jāveido, un tādēļ politiskās partijas ir maksimāli ieinteresētas piesaistīt sev jaunus daudzsološus cilvēkus.

- Cilvēks iemaksājis partijai naudu un ticis amatā. Ko darīt: apelēt pie sirdsapziņas, atgādinot par ētiku, vai arī nepieciešams papildināt likumdošanu ar atbilstošām regulām?

- Satversme garantē, ka katrs var iesaistīties politikā. Vai varam šādu ierobežojumu uzlikt ierēdnim? Nē. Radīsies tiesiskas problēmas. Līdz pat 80. gadu beigām Kanādā civildienesta ierēdņi nedrīkstēja būt pat partiju biedri. Šo normu atcēla, jo tā ir diskriminējoša. Vispareizākais uz šo problēmu būtu raudzīties caur ētikas prizmu. Ja tu esi aktīvs partijas biedrs, kurš maksājis salīdzinoši lielas biedra naudas, diezin vai būtu prātīgi startēt sava partijas biedra vadītās ministrijas konkursā. Lai gan jebkurā brīdī partija šo politisko virsvadību ministrijā var zaudēt.

- Ir jau arī sabiedriskās organizācijas, kuras darbojas kā partijas. Linda Austere no Providus šobrīd ir jūsu vietniece Valsts kancelejā?

- Valsts kancelejas direktoram ir divi vietnieki: viens juridiskajos jautājumos - Inese Gailīte, otrs ir valsts pārvaldes un komunikāciju jautājumos - Ieva Aile. Linda Austere ir mana padomniece stratēģiskajos jautājumos.

- Viņa arī ir vadījusi Vienotības ministres biroju un ir bijusi padomniece Vienotības ministriem, un vienlaikus viņa darbojas Providus. Vai te nesaskatāt nekā politiska?

- Cik man zināms, Linda Austere nav nevienas politiskās partijas biedre. Es augstu novērtēju Austeres kundzes līdzšinējo profesionālo darbību, kas man ir ļoti liels atspaids, pieņemot lēmumus un vadot procesus Valsts kancelejā.

- Kāpēc viņa neiesniedz amatpersonas deklarāciju?

- Viņai nav ierēdņa amats.

- Vai ir statistika, cik valsts sekretāru un valsts sekretāru vietnieku ir politisko partiju biedri?

- Šādas statistikas nav. Ja runājam par cilvēkresursiem valsts pārvaldē, mums diemžēl nav vienota kopskata, kādi cilvēki ar kādām kvalitātēm strādā valsts pārvaldē. 2006. gadā bija plāns izveidot vienoto cilvēkresursu rīku, kurā būtu apkopotas visas kartītes un varētu kandidātus atlasīt pēc vienotiem kritērijiem. Šī sistēma netika izveidota, nauda krīzes gados tika novirzīta simtlatnieku programmai. Šobrīd mēs gatavojam pieteikumu, lai šādu sistēmu varētu radīt.

- Kādēļ valsts nespēj atrast VID vadītāju? Tādēļ, ka maza alga, bailes no tā dēvētajiem dabīšu-jurašu grupējumiem VID iekšienē vai nemākulīga kandidātu meklēšana?

- Varētu būt viss kopā. Par nemākulīgo meklēšanu - ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kā meklēt «top ierēdņus» un tie darbojas pirmo gadu. Šos noteikumus mēs mainīsim, paredzot iespēju kandidātu apzināšanā uz īpaši svarīgām vakancēm piesaistīt personāla atlases kompānijas. Tās nevis atlasīs kandidātus, bet gan izveidos kandidātu «garo listi».

Atalgojums - jā, tā ir problēma. Ar šo atalgojumu ierēdnim vajadzētu spēt nosegt savus un ģimenes ikdienas izdevumus. Ar atalgojuma līmeni, kāds šobrīd tiek piedāvāts VID vadītājam, ir visas iespējas šos izdevumus nosegt. Šis atalgojums nav izcils, ja to salīdzinām ar atalgojumu privātajā sektorā, bet tas ir normāls - Latvijas apstākļiem absolūti atbilstošs. Daudz lielāka problēma ir cilvēku bailes, ka viņi, nokļūstot vai jau kandidējot uz amatu, tiks publiski noķengāti, viņu privātā dzīve tiks atainota publiski un būs jāklausās draugu un paziņu indīgos izteikumus par to, ka esi piesūcies valsts naudai. Runas par nemitīgām grupējumu cīņām Valsts ieņēmumu dienesta iekšienē normālu profesionālu vadītāju nemotivē mesties šajā iestādē un nokļūt starp dažādu grupējumu dzirnakmeņiem. Jautājums - cik patiesas ir runas par šiem grupējumiem.