Krūmiņš: KNAB meklē "augoņus un nenodarbojas ar normālām lietām"

© F64

Lietā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš uzskata, ka birojs meklē "augoņus un nenodarbojas ar normālām lietām".

Krūmiņš uz aģentūras LETA zvaniem neatbildēja, taču Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai šorīt pēc atbrīvošanas viņš teica, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) meklējot "augoņus" un birojs nenodarbojoties ar normālām lietām. "Viņi mani paceļ augšā, noturēja divas dienas pliku, divas dienas nedeva ēst, un es gulēju pliks, un tikai tāpēc, ka es biju ieskaitījis naudu kādai partijai atļautā nozīmē. Tagad meklē, kāpēc es skaitīju," norādījis miljonārs.

Krūmiņš pirms diviem gadiem ziedojis 15 000 eiro Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kuras pārstāvi, Jūrmalas mēru Gati Truksni arī tur aizdomās par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Miljonāra meita Maija Čerņavska 2014.gadā ZZS pārskaitījusi 15 000 eiro un tikpat - partijai "No sirds Latvijai" (NSL).

Krūmiņš noliedza, ka būtu ziedojis vairāk, nekā likumā atļauts. "Pasakiet, kā es varu vairāk ziedot, nekā likums paredz, ja te vairāk nevar ziedot kā 15 000 eiro," retoriski vaicāja uzņēmējs. Partijas "No Sirds Latvijai" pārstāvei lngunai Sudrabai viņš palīdzējis ar ziedojumiem, jo viņa ir viena no "tīrākajām" politiķēm.

Krūmiņš apgalvoja, ka ar aizdomās turēto Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) neesot nekādi draugi, lai gan reizi mēnesī sazvanoties. Piektdien viņam esot piezvanījis Truksnis un lūdzis pārskaitīt 10 000 eiro kādai Jūrmalas basketbola komandai. Krūmiņš neredzot nekā slikta faktā, ka savu nopelnīto naudu atvēlot kam gribot.

Krūmiņš arī apliecināja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad pie viņa vērsušies partijas līderi ar lūgumu, vai uzņēmējs varot piezvanīt kādiem no saviem draugiem un palūgt naudu. Tad Krūmiņš piezvanot saviem draugiem, un tie arī naudu pārskaitot.

Cits aizdomās turētais - ar Sudrabas partiju saistītais Jorens Raitums - uzņēmējam esot finanšu direktors, kurš esot atbildīgs arī par dziedātājas Laimas Vaikules koncertu. Raitums neesot saistīts ar pārskaitījumiem partijām, apgalvoja Krūmiņš.

Vēl viena KNAB aizdomās turētā, no amata atstādināta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa viņam esot "veca skolas draudzene", kura savulaik strādājusi Krūmiņa vadītajā uzņēmumā "Man-Tess". Ar Orniņu viņš ticies piektdien, jo uzņēmēja krustdēls arestēts Dānijā un viņš lūdzis "Aijai izstāstīt, kā tās lietas ir". Tā esot bijusi vienkārša tikšanās, kurā piedalījies arī Rīgas domes deputāts Dainis Turlais (GKR).

Krūmiņam ir arī savs skatījums par piemērotajiem drošības līdzekļiem - aizliegumu tikties ar konkrētām personām un aizliegumu izbraukt no valsts. "Bet es diršu, atvainojiet, diršu virsū, es braukšu tāpat ārā, kur man vajag. Man nav "svetaforu", man nav kur braukt, jo es pašlaik rakstu grāmatu," uzsvēra Krūmiņš un piebilda, ka dzīvojot Siguldā, kur viņam esot ļoti labi.

Jau ziņots, ka KNAB Krūmiņam noteicis aizdomās turētā statusu divos kriminālprocesos. Vienā kriminālprocesā uzņēmējam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām, bet otrā kriminālprocesā viņam drošības līdzeklis nav piemērots.

KNAB vienā no kriminālprocesiem, kas sākts par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, aizturējusi arī Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) un savulaik ar partiju NSL saistīto Jorenu Raitumu. Abiem piemēroti aizdomās turētā statusi, taču šobrīd abi ir atbrīvoti un viņiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Kopumā KNAB bija aizturējis četras personas.

Tikmēr no amata atstādināta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa. Orniņa aģentūrai LETA apliecināja, ka KNAB viņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu un "piedāvājuma pieņemšanu" no Krūmiņa. Viņa gan norādīja, ka konkrētais process nav saistīts ar kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kurā aizturēts Krūmiņš un Truksnis.

Latvijā

Valsts augstākajos sakaru torņos piektdien tiek pacelti valsts karogi, liecina VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) tīmekļa vietnē publiskotā informācija.

Svarīgākais