Saruna ar bijušo KNAB priekšnieku, Saeimas korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāju Alekseju Loskutovu par pazudušajiem vai nozagtajiem KNAB dokumentiem; par to, kuras amatpersonas pie šiem dokumentiem varēja piekļūt; kāds mērķis varēja būt šo dokumentus zagļiem; par Streļčenoka dēmonizāciju un tās veicējiem; par Vienotības «saimnieciskumu»; par iespējām izveidoties jaunai partijai un atslābumu cīņā pret ēnu ekonomiku.
- Latvijas Televīzija ziņo, ka no KNAB ir nozagti svarīgi operatīvās izstrādes dokumenti. Ja kāds tos ir nozadzis, tad svarīgākais uzdevums būtu šo zagli atrast. Kam ar to būtu jānodarbojas?
- Precizēsim to, kas publiski ir izskanējis. Dokumenti ir pazuduši.
- Kāda ir atšķirība starp jēdzieniem pazuduši un nozagti?
- Fakts ir tāds, ka dokumentu vairs nav tur, kur tie bija. Teorētiski ir divi varianti - dokumenti iznīcināti uz vietas, kaut vai podā nolaižot, noslēpti uz vietas, vai tiešām dokumenti ir nozagti. Kāds tos ir paņēmis un iznesis ārā no biroja. Tā, bez šaubām, ir prettiesiska rīcība, un KNAB noteikti ir uzsākta dienesta izmeklēšana, kas vērtēs tās amatpersonas atbildību, kuras lietošanā šie dokumenti bija. Visdrīzāk tas ir operatīvais darbinieks, kurš bija sācis šo operatīvās izstrādes lietu. Kāpēc viņš nenosargāja? Strikti ņemot, šādas lietas nedrīkst atstāt uz galda. Izejot ārā no kabineta, lieta jāieliek seifā. Noteikti jāmeklē tā persona vai tās personas, kas pielika roku šiem dokumentiem, tos paņemot vai iznīcinot. Runājot par kriminālo sastāvdaļu, KNAB pašam ir gan kompetence, gan pilnvaras veikt izmeklēšanu.
- Dienesta izmeklēšana ir viena lieta, bet vai šeit nav pietiekams nozieguma sastāvs, lai ierosinātu kriminālprocesu?
- Domāju, ka kriminālprocesam ir jābūt, bet, nezinot visus apstākļus, pieļauju, ka par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai var kalpot dienesta izmeklēšanas rezultāti. Mēs nezinām, varbūt kriminālprocess jau ir uzsākts.
- Jūs zināt biroja iekšējo kārtību. Cik viegli vai grūti ir šos dokumentus iznest no KNAB?
- Sāksim ar to, cik liels vispār ir to personu loks, kas var pieskarties šiem dokumentiem. Operatīvais darbinieks, kurš strādā ar šiem dokumentiem; pēc amata to var paņemt izvērtēšanai operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs vai viņa vietnieks. Teorētiski vēl arī KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos, un principā viss. Ja dokumenti tiek nodoti glabāšanai slepenajā lietvedībā, tad slepenās lietvedības darbinieki. Ja ticam tam, kas izskanēja, ka šī ir aktīva lieta, tad mana loģika saka - tā nevarēja būt nodota slepenā lietvedībā. Šīs personas pēc amata varēja turēt rokās šos dokumentus. Ņemot vērā to, ka operatīvie darbinieki kabinetos nesēž pa vienam, tad arī negodprātīgs kabineta kaimiņš, kā arī - ja pie kaimiņa ienāk kāds negodprātīgs kolēģis paņemt šos dokumentus.
- Vai tas nozīmē, ka brīdī, kad operatīvais darbinieks izgājis no kabineta, teiksim, uzpīpēt, kāds var iet garām, ieraudzīt, ka kabinetā neviena nav, un šos dokumentus paņemt?
- To es nevaru teikt, jo nezinu, vai KNAB nav nodrošināta iespēja ieiet kabinetā tikai ar elektroniskās atslēgas karti. Nezinu. Pat ja tur ir kartes, bet pie kabineta kaimiņa kāds ienāk, viņam parādās samērā liela rīcības brīvība. Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pazuda ne viens vai divi dokumenti, bet mape ar 200 lappusēm. Tas ir tāds paprāvs sējums. To nemanāmi paņemt ir grūti, bet nav neiespējami. Iznest somā ārā nav nekādu problēmu.
- Kādi var būt iemesli šādai rīcībai?
- Minimāla varbūtība nodarīt pāri konkrētam operatīvajam darbiniekam. Ja ļoti grib fantazēt, tad tādā veidā var mēģināt palīdzēt cilvēkam, pret kuru šī operatīvā izstrāde notiek, bet visos gadījumos vispirms ir jāmeklē vienkāršākais skaidrojums. Šajā gadījumā vienkāršākais skaidrojums ir tāds, ka šādā veidā tiek diskreditēts KNAB priekšnieks, kurš šobrīd atkārtoti pretendē uz šo amatu, lai viņu izblamētu konkursa komisijas priekšā. Visas pārējās versijas ir pārāk sarežģītas un kaut kādas nesamērīgas.
- Vai likums par KNAB ir pietiekami pilnīgs, lai šādu situāciju iespējamība būtu minimizēta?
- Šajā gadījumā ir svarīgāki dokumenti nekā likums par KNAB. Ir likumi un MK noteikumi par to, kā jāsargā valsts noslēpums. Mēs varam pieļaut, ka vismaz viens pārkāpums bija - dokumenti bija fiziski pieejami kādam citam, ne tikai darbiniekam, kas ar tiem strādāja. Likumi un MK noteikumi ir pietiekami izsmeļoši, jo nelietīgu rīcību ar likumu nevaram izslēgt. Cik zinu, KNAB periodiski notiek pārbaudes, vai visi slepenie dokumenti ir uz vietas. Svarīgi, lai tiek ievēroti likumi un MK noteikumi par to, kā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti. Līdzīgas pārbaudes, KNAB nebrīdinot, laiku pa laikam veic SAB. Kopumā sistēma ir iedibināta ļoti laba, bet nelietīgu rīcību tā izslēgt nevar.
- Jūs esat izteicies, ka KNAB operatīvajā daļā izveidojusies operatīvo darbinieku grupa, kura nevēlas strādāt Jaroslava Streļčenoka pakļautībā, jo viņš prasa stingru disciplīnu un nepieļauj dažādas vaļības.
- Es to vairāk biju attiecinājis uz priekšnieka vietnieku Jutu Strīķi, jo viņa manā apziņā iemieso šo vēlmi strādāt bez jebkādas kontroles. Pieļauju, ka kaut kādā ziņā priekšnieka prasības var būt nepatīkamas arī viņas padotajiem.
- Jūsu partija Vienotība jau labu laiku ir ļoti negatīvi noskaņota pret Streļčenoku. Frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa ir strikti paziņojusi, ka nekādā gadījumā neatbalstīs viņa kandidatūru, īpaši jau pēc šīs dokumentu «pazušanas». Vai jūs arī atbalstāt šo pozīciju?
- Runājot par to, kas notiek KNAB, un vērtējot arī pēdējā laika notikumus, noteikti nerunāju Vienotības vārdā vai kā Vienotības deputāts. Es runāju kā bijušais KNAB priekšnieks. Es pietiekami labi zinu, kā ir organizēta KNAB iekšējā dzīve, un pietiekami labi apzinos, ko nozīmē publiskajā telpā izmantoti PR mehānismi. Es apzinos Streļčenoka kā vadītāja trūkumus. Viņa komunikācijas stilu nespēju pieņemt un uzskatu, ka ar plašsaziņas līdzekļiem jākomunicē pietiekami konstruktīvi, nevis jācenšas pēc iespējas attālināt saskarsmi. Tas ir viens. No otras puses, amatpersonu un mušu var nosist ar avīzi. Manuprāt, ir veltītas milzīgas pūles, lai Streļčenoka kungu publiskā telpā dēmonizētu. Padarītu viņu nesalīdzināmi sliktāku, nekā viņš ir. Īpaši tajā brīdī, kad viņš sāka ieviest un nostiprināt prasības KNAB amatpersonām - visiem vienādas. Tas no dažu padoto puses tika pasniegts kā mobings, bosings un padoto terorizēšana, kaut gan runa bija par normālām prasībām. No tā brīža viņš tika padarīts par cilvēku, kurš nespēj vadīt, kurš var tikai terorizēt. Manuprāt, tas neatbilst patiesībai. Kad man saka, ka es aizstāvu Streļčenoku, tad atbildu - es neaizstāvu Streļčenoku. Es aizstāvu godīgu attieksmi pret amatpersonu, kas pilda savus pienākumus.
- Šo, kā jūs sakāt, Streļčenoka dēmonizāciju politiski īsteno Vienotība un mediju telpā tās aprindas, kuras vienmēr bijušas tuvas Vienotībai. Tas apstiprina versiju, ka KNAB ilgstoši ir bijis politiski represīvs instruments Vienotības rokās un situācijā, kad biroja priekšnieks grib ieviest kārtību un politisko neitralitāti, viņš tiek dēmonizēts. Tāds iespaids rodas.
- Tāds iespaids var rasties, bet es no sākta gala, kad Streļčenoka kungs atstādināja no pienākumu pildīšanas Jutu Strīķi, saviem partijas biedriem teicu, ka nav pieļaujama tāda premjera [Valda Dombrovska] rīcība - atjaunot viņu amatā, jo tas ir strīds starp padoto un iestādes vadītāju. Tas jāizskata tiesai. Diemžēl mani kolēģi citādāk interpretēja KNAB likumā teikto par premjera pilnvarām. No vienas puses, KNAB priekšnieka rīkojuma atcelšana plus ārkārtīgi agresīva kampaņa plašsaziņas līdzekļos patiesībā nospēlēja visai nepatīkamu lomu attiecībā uz Vienotību, nostiprinot to priekšstatu, par kuru jūs teicāt.
- Ir dzirdēta tāda sazvērestības teorija, ka Juta Strīķe ilgajos darbošanās gados ir sakrājusi par Vienotības redzamākajām figūrām plašu «kompromatu» apjomu un tagad ar tiem tur savā dūrē visu partijas vadību. Vai šādai teorijai ir kāds pamats?
- Nevaru teikt ne jā, ne nē, jo neesmu redzējis tās mapes un nezinu, vai kaut kas tāds ir ticis izmantots pret amatpersonām. Pieņēmumi var būt jebkādi.
- Šobrīd notiek konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Vai, vērojot līdzšinējo konkursa gaitu, jums ir pārliecība, ka šajā konkursā tiks izvēlēts labākais pretendents un ieilgusī jezga ap biroju beigsies?
- Man šajā jautājumā ir atturīgs optimisms. Ir bijuši gana daudzi KNAB priekšnieka konkursi, bet šis ir tikai otrais konkurss, kur vērtēšanā nepiedalās politiķi. Pirmais bija, kad Streļčenoku izvirzīja līdzīga komisija, tur vēl bija klāt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tagad. Tikai profesionāļi. Man nav pamata apšaubīt, ka profesionāļi vērtēs pēc profesionālām spējām.
- Tāpat jau politiķiem pēc tam būs jāapstiprina.
- Ministru kabinetam un Saeimai būs jābalso tikai par vienu kandidātu, kuru atlasīs konkursa komisija. Komisija nevarēs izvirzīt vairākus kandidātus.
- Vienotības reitingi ir būtiski kritušies, salīdzinot ar partijas ziedu laikiem. Vasaras sākumā ārkārtas kongresā jaunievēlētais partijas valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs solīja atjaunot Vienotības reputāciju. Nupat tika plaši reklamēta partijas domes sēde, kurā tika pieteikta Jaunā Vienotība. Jūs bijāt uz šo sēdi? Vai bijušie līderi ir apzinājuši savas kļūdas un notiek Vienotības restarts?
- Jā, es biju šajā sēdē. Redzamākais šī restarta rezultāts ir partijas vadītāja nomaiņa. Pamatvilcienos Vienotība turpina gadu gaitā uzkrātās pieredzes veidoto taktiku.
- Ilgus gadus Vienotība ir bijusi varas partija, un varas partijas nenovēršami apaug ar dažādiem saimnieciska rakstura darboņiem, kurus maz interesē partijas ideoloģija. Tos interesē saimnieciskās iespējas, kuras dod atrašanās tuvu varai. Kas šobrīd vairāk nosaka Vienotības virzību - saimnieciskais vai ideoloģiskais spārns?
- Es neesmu ievēlēts partijas valdē un tāpēc vairāk strādāju Saeimā. Man grūti spriest par apaugšanu ar «saimnieciskumu», bet interesanta ir partijas biedru retorika, kas parādās iekšējās diskusijās, kad runā par to, vai neesam pārāk «saimnieciski». Vai nevajadzētu atgriezties pie nospraustajiem ideoloģiskajiem principiem un to īstenošanas? Tad samērā daudzi partijas biedri jautā: kas ir slikts saimnieciskumā? Te ir jautājums, kā katrs no mums saprot vārdu - saimnieciskums.
- Vai pieļaujat, ka nākamgad tiks dibināta kāda jauna partija ar ideoloģiskā restarta ideju un domu piedalīties 2018. gada Saeimas vēlēšanās?
- Laika ir pietiekami, un viss ir iespējams. Jāskatās, kas notiek ar Vienotību pašu, tāpēc ka reģionālo partiju pārstāvji, kas darbojas Vienotības frakcijā, ir pietiekami aktīvi sevis meklējumos un sevis apzināšanā. Jāskatās, cik reāls Vienotībai būs spēks pēc pusgada un gada.
- Nupat izskanēja liels skandāls par to, ka Latvija eksportējusi 11 tonnas zelta par 160 miljoniem eiro. Ir acīmredzams, ka šāds zelta eksports ir bijis fiktīvs un ir tikusi īstenota PVN izkrāpšanas shēma, kā rezultātā no valsts budžeta izkrāptas milzu summas. Šīs shēmas ir tik uzkrītošas, ka to īstenošanas iespējamību varētu visai viegli novērst, ja vien būtu skaidra politiskā griba. Taču tā vien izskatās, ka politiķi bremzē situācijas sakārtošanu.
- Neesmu liels speciālists finanšu jautājumos, bet mana pārliecība ir, ka cīņai pret ēnu ekonomiku, ieskaitot PVN shēmas, jābūt absolūti konsekventai. Pirms dažām dienām [korupcijas novēršanas] apakškomisijā ekonomists Arnis Sauka stāstīja, ka pētījumi liecina par atslābumu cīņā ar ēnu ekonomiku pēc 2012. gada, kas rada ēnu ekonomikas līmeņa palielināšanos un negodprātīgas rīcības pieaugumu no uzņēmēju puses. Cīņai pret ēnu ekonomiku jābūt kā žņaugam, kas netiek palaists vaļīgāk.
- Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola virzīja grozījumus likumā par VID, kas paredzēja apvienot Finanšu un Muitas policiju. Vienotība balsoja pret un iesniedza alternatīvus grozījumus. Šī virves vilkšana ap VID sāk izskatīties pēc tādas dažādu ietekmes grupu cīņas.
- Es esmu par apvienošanos, bet Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts bija ļoti vāji izstrādāts. Vienotība neatbalstīja šo likumprojektu, atbalstot ideju par [abu policiju] apvienošanu. Mēs atbalstām tādu VID sistēmas reformu, kas paredz veidot vienu jaudīgāku tiesībsargājošo struktūru, bet nepiekrītam, ka VID sistēmas uzraudzību veic institūcija, kura būtu VID ģenerāldirektora pakļautībā. Ja vispār par tādu struktūru runāt, tad tā varētu būt finanšu ministra pārraudzībā. Iespējams, ka šajā jomā tomēr jābūt aktīvākam KNAB.
- Vienu brīdi politiskās kaislības bija tiktāl norimušas, ka atsevišķi asprāši jau sāka jokot par panākto vienošanos par politiskās vides sakārtošanu. Labāk miers nekā karš, lauciņi sadalīti, un visi mierīgi rušinās katrs savā dobītē. Vai jums, atrodoties politisko procesu iekšienē, neradās šāds iespaids?
- Es nepiedalos starppartiju diskusijās, lai par to kompetenti spriestu.
- Bet sajūtas taču jums var rasties.
- Man drīzāk liekas, ka tas bija tāds vasaras atslābums. Tagad ir sajūta, ka, kā jau normālā daudzpartiju sistēmā, notiek apmainīšanās ar «laipnībām», tiek risinātas domstarpības, meklēti kompromisi. Kur tos var atrast, atrod, kur nē, tas atskan publiskā telpā. Pie šīs sērijas pieder jautājums par likumiem, kas vērsti uz VID reformu. Ja būtu viss sakārtots, tad koalīcijas padomei būtu viena pozīcija. Ja viedokļi atšķiras, tātad viss nav «sakārtots».
- Valsts budžets tiks pieņemts bez problēmām?
- Neredzu pamata problēmām. Prioritāte paliek valsts aizsardzība, bet arī mediķiem kopumā ir pietiekami liels naudas pielikums, plus reforma izglītības sistēmā. Kā vienmēr, būs neapmierinātie un diez vai būs arī tādi, kas būs absolūti laimīgi. Tas liecina par to, ka sistēma būs samērā sabalansēta.